Lasi izdevniecības «Žurnāls Santa» ✨ZELTA IZLASI✨ 
Rīga +5°C 
Kad tapa Jāņa Streiča filma Likteņdzirnas, Maestro Raimonds Pauls palūdzis Guntaram Račam uzrakstīt vārdus speciāli šai filmai komponētai dziesmai. «Viņš nevarēja pateikt, par ko būs filma, bet bija iespēlējis man melodiju. Sēžot uz maza ķeblīša virtuvē, kur man vēl īsti pat galda nebija, filmai Likteņdzirnas uzrakstīju dziesmu Raudāja māte, raudāja meita… Tas bija viens no mirkļiem, kad, uzrakstījis tekstu un pie sevis padungojis,
nodomāju – būšu laikam trāpījis! Nezinu, kas, bet kaut kas tur ir.
Un tā arī notika,» intervijā žurnālam Ieva atminējās Guntars Račs.
«Kad filmu uzņēma, Streičs kopā ar Paulu un aktieriem brauca pa Latviju, tad Pauls no dažādām vietām man zvanīja: Rača kungs, atļaujiet ziņot – Talsi raudāja! Valmierā visi asarās.» Patīkami taču!» saka dzejnieks.
«Ar šo dziesmu saistās arī daudz komisku situāciju,» atzīst Račs. «Dziesma ieguva Vecā ratiņa balvu. Tolaik bija tāds šlāgermūzikas raidījums, ko veidoja Viola Lāzo un Kārlis Vahšteins. Parex banka deva naudas balvu, kas nebija maza, laikam pieci tūkstoši. Tos iedeva komponistam, bet aizmirsa, ka dzejnieks arī ir viens no dziesmas autoriem,» stāsta Guntars. «Tajā brīdī, kad saņēmām balvu, tas izskatījās komiski:
Paulam pasniedza diezgan ievērojamu naudas summu, man piparkūku namiņu.
Televīzija to rādīja, un pēc tam man nāca ārkārtīgi daudz vēstuļu ar atbalstu: lūk, kāda nekaunība no organizatoru puses! Vienam autoram – nauda, otram – piparkūku namiņš!» stāsta viņš. «Tajā brīdī ieguvu milzīgu tautas atbalstu. Tik daudz ar roku rakstītu vēstuļu kā tolaik nekad vairs neesmu saņēmis. Tā bija viena no situācijām, kad zaudējums kļūst par ieguvumu,» atzīst Guntars.
