Lasi izdevniecības «Žurnāls Santa» ✨ZELTA IZLASI✨ 
Rīga +5°C 
Abi saskatījās, mācoties teātra institūtā Krievijā. «Vizma mācījās pirmajos kursos, es beidzu režijas fakultāti, un viņai no institūtā studējošajiem latviešiem bija dots uzdevums pasniegt man puķes,» pirmo satikšanos intervijā žurnālam Ievas Stāsti atminas Brasla. «Pēterburgā tobrīd koncertēja brīnišķīgs japāņu kvartets Melnās pīles. Pa blatu dabūju biļetes, uzaicināju Vizmu uz koncertu, un mūsu ceļi uz ilgu laiku šķīrās. Viņa palika studēt, es atgriezos Latvijā,» stāsta Varis.
Taču, kas ierakstīts zvaigznēs, tam būs lemts piepildīties. «Pēc dažādiem līkločiem Vizmas un manā dzīvē atkal satikāmies un 1970. gadā apprecējāmies,» saka režisors. Šī laulība gan neietekmēja Vizmas karjeru.
«Dažās savās izrādēs es Vizmai esmu iedevis kādu lomu, bet galveno nekad,
un arī manās filmās viņa lielas lomas nav spēlējusi,» atzīstas Brasla. «Tāda laulāto režisora un aktrises sadarbība nāk par sliktu kopīgajai atmosfērai, jo citi uztvers, ka Vizma spēlē nevis tāpēc, ka ir piemērota lomai, bet tāpēc, ka viņa ir režisora sieva,» pārliecināts ir Varis. Tāpēc galvenās lomas viņi viens otram atvēlējuši īstajā dzīve.
Sarunu ar Vari un Vizmu lasi ŠEIT!:
