Zeltiņam bija četri gadi, kad viņa vecāki izšķīrās. Savu tēti viņš atkal satika 18 gadu vecumā, turklāt pavisam nejauši – tramvajā.
«Piegāju klāt, sasveicinājos. Tētis bija apjucis, un tas ir loģiski. Devos uz treniņu, un viņš piedāvāja aiznest manu somu, atbildēju, ka viss kārtībā, varu pats. Un viss – izšķīrāmies,» tagad atceras Renārs. Nākamā tikšanās notika vēl pēc gadiem - Esplanādē, kur Renārs tobrīd vadījis Pasaules kausa basketbolā publisko skatīšanos.
Tēvs ieradies ar dāvanu dēlam, jo pēc dažām dienām bija Renāra dzimšanas diena. Tad arī abi pirmo reizi pa īstam izrunājušies.
«Tagad caur mazbērniem saikne atjaunojusies un turpina dzīvot. Aicinu tēti pievienoties svētkos. Un maniem bērniem ir reāls vectēvs,» priecājas šovmenis.
«Pat ja dažādu iemeslu dēļ mums nav sanācis būt blakus, saku viņam paldies par to, ka esmu, ka viņi ar mammu satikās pareizajā laikā, pareizajā vietā un brīnumiņš Renārs ieradās pasaulē. Tas ir ļoti daudz. Cilvēki bieži to nenovērtē,» saka viņš un atklāj, ka šobrīd viņa tēvs esot lielisks vectētiņš Renāra bērniem.
«Viņš priecājas redzēt mazbērnus. Nesen bija Amerikā un atveda mazajiem dažādas štatu dāvanas. Viņi bija ļoti priecīgi – gan par neredzētām košļenēm, gan radošām rotaļlietām, visādām lellītēm. Man ir arī pusbrālis – no tēva pirmās sievas. Vēl neesmu saticis, tikai komunicējis,» viņš ir vaļsirdīgs. Zeltiņš priecājas, ka tētis tagad seko līdzi visām Renāra vadītajām pārraidēm un abu attiecībās nekas vairs neliecina par bērnībā nodarīto pārestību.
Pilnu interviju lasi šeit:





















































































