«No sieviešiem mani Dievs ir pasargājis.» Kardinālam Jānim Pujatam – 95!

Kā jūs vēlaties, lai es jūs uzrunāju – Pujata kungs, kardināla kungs, Jūsu Eminence?

Kā gribat. Varat saukt mani vienkārši par Jāni. Tā mani uzrunā arī viens bomzītis, kas pie mums bieži kāpņutelpā nāk pārnakšņot. Saka – sveiks, Jāni!

Kā parasti sākas jūsu diena?

Es ceļos īsi pēc pulksten sešiem no rīta.

Viegli piecelties tādā agrumā?

Nav viegli, bet tāpēc domāts modinātājs. Pēc dabas es esmu izteikta pūce – ilgi varu būt augšā.

Reti ir gadījumi, kad dodos gulēt agrāk par pusnakti.

Kā jūs ģērbjaties ikdienā? Nestaigājat taču pastāvīgi kardināla tērpā?

Nē, protams, jo manā dzīvoklī – īpaši jau vasarās – ir ļoti karsts. Tad mugurā uzmetu kaut ko vieglāku. Izejamie garīdznieka svārki vairāk vajadzīgi oficiālajiem dievkalpojumiem, pārējā laikā tie stāv skapī.

Kāds džinsu pāris jums arī ir?

Nē, nē. Es mājās valkāju halātu, tādu kā slimniekiem slimnīcās piešķir (smejas).

Jūsu dzīvoklis ir trešajā stāvā, līdz kuram jākāpj pa stāvām trepēm, – nav grūti jūsu vecumā?

Ko jūs?! Es kāpju pa diviem pakāpieniem! Pats šo dzīvoklīti izvēlējos. Pirmkārt, tāpēc, ka no tā logiem paveras skaists skats uz Daugavu, savukārt no guļamistabas loga var redzēt Vecrīgu.

Nevaru iedomāties, ka varētu dzīvot dzīvoklī, kur, paveroties pa logu, redzu citu cilvēku logus.

Ko jūs skatāties pa televizoru?

Vienmēr noskatos Panorāmu. Man patīk arī dokumentālās filmas, kurās tiek stāstīts par astronomiju, Visuma uzbūvi. Šajās filmās var just Dieva darbu mērogus.

Jums ir labas oratora spējas. Vai jūs varētu pamācīt, kā būtu jāuzstājas publikas priekšā?

(Nopūšas.) Man jau par to padomus neprasa! Pie manis uz dievkalpojumiem nāk vairāk vecāka gada gājuma cilvēku, kuri tic un ticēs, – laid tu viņiem kaut lauvas virsū. Nekas nelīdzēs! Taču vajadzētu būt tā, ka visas mūsu baznīcas ir stāvgrūdām pilnas un cilvēki vēl uz ielas stāv ārā.

Par kādu savu rīcību jums joprojām ir kauns?

Par visiem maniem grēkiem man ir liels kauns.

Jūs grēkojat? Man šķita, ka jūs esat ideāls!

Ideāls nav neviens. Arī es eju pie grēksūdzes, kā gan jūs domājāt?

Nevaru iedomāties, par ko jūs varētu sūdzēt grēkus – par to, ka neejat laikus gulēt?

(Nopūšas.) Cilvēka fantāzija ir jātur grožos. Jo tā šaudās uz visām pusēm. Kaut vai skatoties televīziju. Uzskatu, ka tieši televīzija un arī internets sabiedrībai izdarīja šausmīgu lāča pakalpojumu un atrāva cilvēkus no Dieva. Ko tik tur nerāda – visu, kas padomju laikos bija aizliegts – i homo, i lesbiešus, visu! Manuprāt, tieši sekss sarāva jauniešiem visas saites ar Dievu. Kā viņi tika klāt pie šī medus poda, tā viņiem ne Dievs vairs bija vajadzīgs, ne morāle.

Jums savulaik bija izveidots viltus tvitera konts. Jūs bijāt iniciators, lai to likvidē?

Nē, es neesmu datoros baigais speciālists. Kāds cits to novāca. Katrā gadījumā es par to tviteri nedusmojos.

Ar datoriem esat uz jūs?

Nē, kāpēc? Tik traki ar mani nav. Es izmantoju gan e-pastu, gan Word – šobrīd esmu sagatavojis sprediķu grāmatu.

Memuārus arī rakstīsiet?

Ja kādreiz arī uzrakstīšu, tad ļoti īsus.

Nav vērts tur visādus vecus sīkumus cilāt.

Kāda jums ir mīļākā dziesma?

Jēzu, tev dzīvoju. Jēzu, tev mirstu. Jēzu, tavs esmu es, dzīvs un nomiris (smejas.)

Bet kaut kas no laicīgās pasaules hitiem?

Ļoti laba dziesmiņa ir Es dziedāšu par tevi, tēvu zeme. Daži izpildītāji to ļoti skaisti māk nodziedāt.

Kad jūs pēdējo reizi raudājāt?

Pavisam nesen. Es arī, Dievu lūdzot, bieži vien raudu. Varu arī aiz laimes raudāt.

No kā jūs atsakāties, lai ietaupītu naudu?

Man vispār nav naudas! Bomzītis atnāk un paņem visu.

Pēc horoskopa esat Skorpions. Vai saskatāt sevī ar to kaut kādas līdzības?

Nezinu, neesmu par to domājis. Horoskopi nav tā labākā lasāmviela garīdzniekiem.

Kā jums škiet, vai Putins nonāks debesīs?

(Ilgi domā.) Man gribas cerēt, ka mēs visi tur nonāksim. Jautājums tikai – cik ilgs laiks katram būs jāpavada šķīstītavā. Putinam, visticamāk, tur būs jāatrodas līdz pastarai dienai, proti, pasaules galam. Viņu ilgi mazgās. Tiešā ceļā uz debesīm neviens, izņemot svētos, netiek.

Ja ateists dodas uz tiesu, vai viņam ir jāliek zvērēt pie Bībeles?

Hmmm… Pie mums pieņemts tāds likums?

Nē, vēl ne, bet ārzemēs gan tā darot.

Ja viņš netic Bībelei un netic Dievam, viņš tiesā teiks visu, kas vien viņam ienāk prātā. Kāda tur jēga? Tā jau sanāk tāda Dieva kaitināšana.

Vai jums ir kāds apslēpts talants?

Es neteiktu, ka esmu īpaši talantīgs. Vienīgi valodas izjūta gan man ir ļoti laba. Vēl jaunības gados biju gatavs sēdēt kaut pusi dienas, lai pareizi noformulētu domu, kas manī radusies.

Hokejam sekojat līdzi?

Man nepatīk hokejs. Nevar taču izsekot līdzi tai mazajai melnajai bumbiņai uz laukuma.

To grūti atvairīt, grūti pamanīt, turklāt tā laušanās un sišanās pie tiem bortiem man neiet pie sirds. Volejbols – tā ir cita lieta! Tur visu ļoti labi var redzēt, var izpētīt katra veiklību. Vidusskolā pats aktīvi spēlēju volejbolu.

Kur jūs visbiežāk iepērkaties?

Es vispār neatceros, kad pēdējo reizi esmu bijis veikalā. Mums šeit ir ķēķa saimniece, kas ēšanas jautājumu sakārto, tāpēc vazāties pa veikaliem nav īpašas vajadzības.

Ja jūs varētu ceļot laikā, kurā gadsimtā gribētu nokļūt?

Gribētu nokļūt pastarajā dienā. Jo vēsture mums pārāk smaga bijusi. Kurā gan laikmetā nav izticis bez kariem? Nevienā!

Kāpēc kardināla cepure ir sarkana?

Tāpēc, ka kardinālam arī visa sutana ir sarkana.

Kāpēc ne zila?

Purpura krāsa simbolizē to, ka kardinālam ir jāstāv līdz pat asins izliešanai.

Kardināla gredzenu nēsājat katru dienu?

Katru.

Zelta?

Zelta. Redziet, kāds smuks? To var padarīt gan lielāku, gan mazāku. Uz tā attēlots krusts.

Kāds ir jūsu mīļākais joks?

Es mūžīgi aizmirstu visus labākos jokus. Izlasu kādu jauku anekdoti un nodomāju – derētu atcerēties. Bet nekas vairs neturas galvā. Pat izejot no dzīvokļa, ejot pa kāpnēm, domāju – vai aizslēdzu durvis vai ne.

Sprediķī kādu joku iepinat iekšā?

Nē, tomēr tā ir tāda nopietna lieta.

Bet citreiz padoms, kas izteikts ar joku, uz cilvēkiem labāk nostrādā nekā pirksta kratīšana.

Tur jums taisnība. Bet, lai to darītu, jābūt labam joka materiālam.

Kad pēdējo reizi esat bijis kino vai teātrī?

Oi, sen. Kad iesāka teātra izrādes un kinofilmas TV demonstrēt, vajadzība apmeklēt teātri atkrita.

Manuprāt, diezgan jocīgi būtu, ja kardināls pa teātriem staigātu.

Kādos brīžos jūs sarkstat?

Dažkārt varu nosarkt kā biete bez īpaša iemesla. Taču vislielākais sārtums vaigos man rodas, ja ir jādzied. Man tā ir trauma vēl no klerka gadiem. Reiz, ejot procesijā Lieldienu svētkos, kāds bija paņēmis pārāk augstu toni dziesmai Priecīga mums ir šī dziesma, bet mums pirms tam tika pateikts, ka klerkiem arī jādzied. Es tik vien varēju kā pīkstēt. Man bija tāds šoks! Kopš tā laika cenšos nedziedāt, lai neizjauktu citiem dievkalpojuma noskaņojumu.

Kādas sievietes jums patīk?

No sieviešiem mani Dievs, paldies Dievam, ir pasargājis.

Cik vecs šobrīd jūtaties?

Ziniet – kā par brīnumu, gars nenoveco. Ja vēl atmiņa neklibotu, vispār būtu labi. Bet garā esmu jauneklis.