«Neviens nenojauta, kādas sāpes viņu plosa…» Teātra karalienes Elzas Radziņas noslēpumi

Marmors savam piemineklim

«Elza Radziņa bija patiešām leģenda, un, domājot par viņu kā par leģendu un cilvēku, atceros vārdus, kas rakstīti grāmatā par slaveno angļu aktieri Lorensu Olivjē, ka viņš ļoti papūlējies par marmora sagādāšanu savam piemineklim. Tieši to pašu var teikt par Elzu, bet tas nav sliktā nozīmē,» saka teātra zinātniece Rita Melnace, kas Nacionālajā teātrī bija kopā ar Radziņu līdz viņas aiziešanai. «Elza gāja uz mērķi, ļoti daudz ko no savas dzīves notušēdama, un cilvēkiem arī nav jāzina, kā teikusi dzejniece Marina Cvetajeva, no kādiem mēsliem un atkritumiem reizēm dzimst dzeja. Elza patiešām savam piemineklim sagādāja ļoti daudz marmora un kļuva par leģendu, ar kuru manai paaudzei bija laime dzīvot vienā laikā. Radziņu uz skatuves ir redzējušas vairākas pēc manis nākušas paaudzes, bet nu jau ir izaugušas vēl jaunākas, kuras viņas aktrises talantu var ieraudzīt tikai kino lomās, kuru viņai nav bijis daudz, taču izcili nospēlētas. Diemžēl ir cilvēki, kuri par Elzu Radziņu nezina absolūti neko, tāpēc leģendārā aktrise ir pelnījusi, lai par viņu atgādinātu.

Gandrīz katram ir kādas bērnības traumas, kas mūsos iedzītas kā naglas, un arī Elzai tādas bija. Viņa

visu mūžu, it kā lepodamās, mēdza pasmieties, ka ir Jelgavas Hercoga Pētera ģimnāzijas apkopējas meita,

bet  man šķiet, ka tā tomēr viņai palika trauma uz mūžu. Varbūt to pat neapzinoties, jo viņai jau sen bija cita dzīve, un tomēr tas komplekss viņā bija stipri iesēdies. To es izjutu, kad 1980. gada rudenī ar Mīļā meļa viesizrādēm kopā ar Elzu un Kārli Sebri aizbraucu uz Ameriku. Trimdas latviešiem pret pagasta skrīvera dēlu Sebri, kas nācis no pilsoniskām aprindām, bija liela cieņa. Ciemojoties latviešu mājās, sarunās vienmēr kāds atcerējās savas dzimtās vietas, un Sebrim arī tur atradās kāds paziņa, bet Elzai, Jelgavas ģimnāzijas apkopējas meitai, tādu paziņu nebija, un es redzēju, ka viņa jutās mazliet aizskarta, jo viņa jau bija liela aktrise, Kozinceva filmā Hamlets nospēlējusi karalieni Ģertrūdi, braukusi pa pasauli, kur viņai izteica komplimentus, bet Amerikas latviešu sabiedrības acīs bija nezināma.