Par īstiem cilvēkiem, nevis ideāliem 🩷 
Rīga -4°C 
Jaunajā Andra Ērgļa dziesmā Stāsts, ir vārdi: «Piedodiet, es kļūdījos savas dzīves līkumos.» Mūziķis, taujāts, par ko tas ir, ir atklāts: «Par laiku gandrīz pirms desmit gadiem, kad slīgu atkarībā, kas man pamatīgi sačakarēja dzīvi. Azartspēles bija mans Ahilleja papēdis, ar kuru ilgi mocījos. Šajā dziesmā lūdzu piedošanas visiem cilvēkiem, kuriem tolaik nodarīju pāri – manai ģimenei, draugiem, paziņām.»
Viņš atklāj, ka pirms trim gadiem atdevis savu pēdējo parādu. «Bija baigi jokainā sajūta, jo līdz tam man pat bija nobloķēti bankas konti. Tas nebija viegls laiks. Man parādu bija pilna, atvainojos, pakaļa. Maksāju tos piecus sešus gadus no vietas,» tā Andris.
Taujāts, kas devis spēku izkārpīties, mūziķis stāsta: «Bija brīdis, kad sapratu – esmu baigākajā bedre.
Bija sajūta, ka nevaru vairs satikties ar draugiem, jo es viņiem meloju.
Notiekošais atstāja iespaidu arī uz koncertiem, kuros uzstājos. Esot uz skatuves, vairs nespēju dot skatītājiem enerģiju. Piespiedu sevi smaidīt brīžos, kad jutos patiešām sū…i, iekšēji pilnīgi salūzis, jo tikko biju nospēlējies līdz brošai un atkal zaudējis. Kādā mirklī sapratu – viss, tas ir jābeidz un jāsāk nevis no nulles, bet gan no pamatīgiem mīnusiem.»
Tagad viņš jūtas laimīgs. «Novērtēju visu, kas man ir. Līdz kādiem 33 gadiem es plivinājos pa dzīvi kā tāds ērglis un daudz ko nenovērtēju. Laikam ir jāiziet cauri lieliem sū…m, lai saprastu dzīvi.»
Interviju ar mūziķi Andri Ērgli lasiet jaunākajā žurnāla Privātā Dzīve numurā!
