Rīga -20°C 
«Gredzenus mijām 1983. gada 13. augustā. Kāzas svinējām kā senos laikos – trīs dienas zaļumos un laukos Kalvenes pusē,» par precēšanos ar savu mīļoto sievu Gitu atminas kultūrists Māris Šveiduks. «Pastāv uzskats, ka vīri aizmirst kāzu jubilejas datumu. Man tā nav, es vienmēr atceros kāzu gadadienu. Un ir jau viegli atcerēties – 13. datums, kas, kā izrādās, nemaz nav nelaimīgs,» secina Māris. Mīļoto sievieti šajā dienā viņš mēdz lutināt ar brokastīm gultā un ziediem.
Viņš ir tradicionālo vērtību piekritējs. «Nebaidos teikt, ka esmu konservatīvs un tipisks patriarhāta pārstāvis.
Vīrietis ir apgādnieks un sargs, bet sieviete ir pavarda turētāja un ģimenes kopā saturētāja.
Mēs tā cenšamies dzīvot, un šis modelis arī ļoti labi strādā,» pārliecināts ir viņš. «Laulību varu salīdzināt ar ugunskuru, kurā ik pa laikam ir jāiemet pagalīte. Lai ugunskurs neapdzistu, tas jāpieskata. Līdzīgi ir ar attiecībām – par tām visu laiku jāpiedomā, jo nekas nenotiks tāpat vien. Ideālu pāru un laulību nav. Šo 40 gadu laikā arī mums nav gājis gludi, bet mēs vienkārši protam sadzīvot un risināt lietas. Ne velti saka, ka arī uz saules ir plankumi.»
Vairāk lasiet žurnālā «Privātā Dzīve»!
