Lasi izdevniecības «Žurnāls Santa» ✨ZELTA IZLASI✨ 
Rīga +6°C 
Kaspars prāto – nez vai tā ir sakritība, ka līdz ar Lukērijas atgriešanos mājās atgriezusies arī nekārtība. Viņš nekavējas Lukērijai aizrādīt, ka viņa aiz sevis nav savākusi, kā arī jautā, kāpēc viņa savā istabā glabā netīros traukus.
«Mana istaba, mani noteikumi!» atbild Lukērija. Tikmēr Kaspars neslēpj sašutumu: «Šinī karaļvalstī es esmu apmēram kā Anglijas karaliene. Ķipa viņa ir karaliene, bet viņai nav nekādas noteikšanas. F*ck me! Man ir šizofrēnija? Jūs visi šeit esat šizofrēniķi! Jukuši cilvēki!»
Tāpat viņš atklāj, ka būtu pienācis laiks, kad kāds viņu palutinātu un parūpētos par viņa labsajūtu: «Kad man būs šopings, SPA, kad jūs mani aizvedīsiet šašliku cept un masēsiet man kājas? Visu laiku ir tikai Kaspar, iedod, aizved, puķes, tuncis, banāni, lidlauks. Come on, es gaidu vīriešu dienu! Jums ir Māmiņdiena, Sieviešu diena, 14. februāris, Jaunais gads, Ziemassvētki, vienkārši dienas, pēcpusdienas, vakardienas, rītdienas, a man var dabūt vienu vīra pateicības dienu gadā, kur mani apdāvina, ved uz restorāniem, nāk ar jauniem Jordaniem un Versace brillēm, zelta ķēdēm?»
Olga steidz piekrist vīra teiktajam un saka meitai, ka nāksies viņu vest uz masāžu un uzcept šašlikus.
