Rīga -10°C 
Lielbritānijā dzīvojošā mūziķe Nora Anna Geidmane ir slavenā romāna Mātes piens un citu izcilu literāru darbu autores Noras Ikstenas krustmeita un rakstnieces māsas Indras Vilipsones meita. Viņa parādījusi savu jaunāko veikumu – pašas sacerētu un izpildītu dziesmu angļu valodā.
«Tā ir sēru procesēšana jeb sagremošana. Domāju – varbūt, ja ielikšu šīs izjūtas mūzikā, kļūs vieglāk… Jā, šie vārdi ir par Noru,» žurnālam Privātā Dzīve saka mūziķe. Nora Ikstena no dzīves aizgāja janvārī vien 56 gadu vecumā. «Dziesma vēl nav pabeigta, pagaidām tā vēl ir demo versija, ideja. Tā pie manis atnāca vienā vakarā. Vārdos ir tas, kā es jūtos, akordus un melodiju izpildīju, kā tā vienkārši tajā brīdī skanēja man galvā,» stāsta Nora Anna.
Dziesmā Geidmane saka paldies savai slavenajai krustmātei par viņas neizmērojamo mīlestību. «Ir tik viegli ieraudzīt, kas bija jādara, kad tas jau ir noticis. Tava seja uz mana ekrāna – tagad tās ir atmiņas, lai sadziedētu manu sirdi. Ja varētu pagriez laiku atpakaļ, vai tu joprojām būtu šeit? Ja tad justu to, ko jūtu tagad, es teiktu:
«Paldies par mīlestību, ko man devi. Es teicu dažas lietas, ko patiesībā nedomāju…» dziesmā skan emocionāls teksts angļu valodā.
Pēc Noras Ikstenas aiziešanas mūžībā krustmeita pastāstīja, cik stipra emocionālā saikne viņu vienojusi ar mammas māsu, kā arī dalījās atmiņās par kopā pavadītajiem brīžiem. Arī vārds mūziķei dots par godu krustmātei. Nora Anna sacīja – rakstniece viņai bijusi gluži kā otra mamma. Ikstenai liktenis nebija dāvājis pašai savus bērnus, un māsas meitai viņa bija ļoti pieķērusies. Daudzas Noras Annas bērnības vasaras aizritējušas Ikstenas mājās Ikšķilē, kur mūziķe jutusies laimīga.
Annai Norai piemīt arī literārs talants. Nupat viņa sociālajos tīklos dalījusies arī ar pašas radītu stāstu angļu valodā. Krustmātes iedrošinājumu atceroties, viņa beidzot nolēmusi publicēt, ko sacerējusi jau sen. «Kad pirms dažiem gadiem es to nolasīju tantei, viņa teica – man vajadzētu turpināt rakstīt angļu valodā. Un vēl viņa uzsvēra – jo mazāk tu zini par grāmatu rakstīšanu, jo labāk. Es to publicēju, jo viņa tā gribēja,» tā Anna Nora.
