Rīga +5°C 
Dace Rukšāne uz savas grāmatas atvēršanu bija ieradusies baltā kleitā, aplikusi šalli un tērpam pieskaņojusi somu, kas atgādina pūkainu aitiņu. Taču īpašais akcents viņas tērpam bija kaklarota – sudraba ķēdītē iekārts liels, melns dzintars. «To atradu grāmatas rakstīšanas laikā Pāvilostā. Pirmo reizi tik lielu. Aiznesu rotu māksliniekam Mārim Šustiņam un teicu, lai uztaisa kaklarotu. Mani paziņas smēja – ko tik neizdarīsi prokrastinācijas laikā, pat dzintaru atradīsi,» stāsta rakstniece.
Par jauno grāmatu Dace saka: «Tā ir turpinājums iepriekšējām daļām Krieva āda, Džikī, Lulū un Eņģelis, bet var arī lasīt, ja nav redzētas iepriekšējās. Tas ir stāsts par trim jaunām sievietēm, kas iepriekšējā grāmatā bija mazi bērni. Intervēju apmēram divdesmit jaunietes, lai izveidotu tēlus,» atklāj Dace. Viņa grāmatu pabeigusi pirms diviem mēnešiem.
«Nedaudz atpūtos, un man galvā jau radies tik daudz ideju jaunajai grāmatai, ka atkal esmu sēdusies pie rakstīšanas,» tā Rukšāne.
Dace PDz atzīst, ka šobrīd ar vīru Aināru Ščipčinski pārsvarā uzturas mājā Mežaparkā un laukos Cēsu pusē tikpat kā nerādās. «Netālu no mājām savairojušies lāči, dzīvot tur šobrīd būtu bīstami,» uzsver Dace, Rīgas mežus atzīstot par drošākiem. «Tagad daudz laika pavadu, staigājot pa mežu. Šķiet, drīzumā atsākšu arī skriet. Skatoties, kā skrien izdevēja Vija Kilbloka, man arī sagribējās,» uzsver Rukšāne.
