Lasi izdevniecības «Žurnāls Santa» ✨ZELTA IZLASI✨ 
Rīga +6°C 
Tēlo dāmu ar krampi
Miroņgalvas, krusti, pamestu muižu pagrabi, mistika, kanibāli, šausminoši upurēšanas skati – ko tādu redzot ekrānā, daudzi ķertu pēc sirdszālēm, nevis ar prieku iesaistīties šausmenes tapšanā. Indra Briķe, kura decembrī svinēs 68. jubileju, ir pilnīgi citās domās. «Mums, aktieriem, tieši tādi sarežģīti un izaicinoši projekti allaž būs interesantāki. To, kas sanācis, ieraudzīju tikai pirmizrādē, un man liekas, ka Signei izdevies ļoti labi,» saka pieredzējusī aktrise.
Kadri no filmas «Lotus»
Filmā Lotus Indra atveido baltvācu grāfienes Alises fon Trotas kalponi, kurā nav ne kripatiņas šim sociālajam slānim piedienīgās pakļāvības un izpatikšanas saimniecei. Tieši pretēji – viņas varone ir dāma ar krampi, kas iedveš bailes. «Biju priecīga par šo lomu, turklāt man piešķīra divus dēlus – Andri Strodu un Regnāru Vaivaru.
Mūsu tēli bija kolorīti, esam gluži kā lelles, ko ar sarkanām aukliņām vada dēmonisks jurists Emīls Keizerlings, kuru atveido Mārtiņš Kalita,» stāsta Briķe.
Ģimenīte filmā perina grāfienes nogalināšanas plānus, piešauj uguni fon Trotas dzimtas muižai, sagūsta grāfieni, lai apmainītu pret tēva zeltu. Interesanti, lai iemiesotos kalponē, pirms katras filmēšanās dienas Indra tika grimēta stundu, pusotras, bet Strods un Vaivars – pat divas stundas.
Apceļoja Latvijas muižas
Briķe stāsta, ka filma Lotus tapa gana izaicinošos apstākļos – bija pandēmija un vajadzēja ievērot dažādus drošības nosacījumus. «Filmējām ar pārtraukumiem. Darbs bija apjomīgs, notika dažādās Latvijas vietās. Skatoties filmu, var šķist, ka viss notiek vienā muižā, bet patiesībā filmējām vairākās vietās – vienā ārpusi, citā iekštelpas.
Piemēram, baisāko pagrabu slēpj Lestenes muiža, filmējām arī Dzērbenē un Sējas muižā Siguldas pusē.
Interesanti bija tas, ka strādājām arī naktīs,» stāsta Briķe.
Par Latvijas muižām dzirdēti dažādi nostāsti. Taujāta, vai, filmējoties naktīs pagrabu velvēs, viņa juta arī pārdabiskā klātbūtni, pieredzējusī aktrises saka: «Ne velti klīst leģendas par Baltajām dāmām un Zaļajām jumpravām. Kad filmējāmies muižas pagrabos, varēja manīt tādu kā garu klātbūtni, šķita, ka neesam vieni, dažbrīd valdīja pabaisa noskaņa…»
Indra teic, ka kino tapšanā tas dažkārt palīdzējis. Filmēšanas laikā Indra no vietējiem daudz uzzinājusi par muižu vēsturi un to īpašnieku raksturu. «Tagad zinu, ka muižkungi bija dažādi. Sapratu arī to, ka Latvija ir pilna ar brīnišķīgām, skaistām muižu ēkām, kuras diemžēl ir nolaistas. Diemžēl, tas ir tādēļ, ka nav ļaužu, kas varētu šīs vietas atjaunot,» atzīst Briķe.
