«To, ka cilvēkam jādzīvo godīga dzīve, sapratu, redzot, kā dzīvo mana mamma un tuvākie radi, un lasot klasiku. Man nebija jāmācās baušļi, tas šķita pašsaprotami. Ilgus gadus gan nesapratu bausli par lepnību – kas ar to domāts. Mana vecmāmiņa bija ļoti lepna sieviete. Un mans tēvs bija lepns. Man šķita – lepnums ir cilvēka tikums, būt lepnam nozīmē, ka viņš nepazemojas, neļauj citiem bradāt pa savu dzīvi un ar kāju spert vaļā durvis. Sieviešu un vīriešu attiecībās lepnums bija romantizēts līdz bezsamaņai, un tīņu gados mums, meitenēm, likās, ka filma Tabors aiziet debesīs ir paraugs tam, kā dzīvot. Tagad domāju, ka Bībelē šajā vietā runa ir par ego, milzīgu izspīlējumu pret kosmosu un debesīm. Mācīties pazemību nenozīmē griezt sitienam arī otru vaigu, bet apzināties savu vietu kosmosā un tajā rāmī kaut ko vēl spēt izdarīt. Es katru dienu domāju par savu vietu,» saka Repše.
Pilnu interviju ar talantīgo rakstnieci lasi šeit:
Ko nākamis gads tev nesīs? Tava astrologa prognoze pateiks!





























































































