Dziedātājs Roberto iemīlējies japānietē: Viņu sauc Mārīte!

Ar automašīnu Fiat, kuru Roberto mīļi dēvēja par Solvitu, 11 gadu laikā piedzīvoti neskaitāmi braucieni uz koncertiem, spontāni piedzīvojumi un arī pa kādam kaprīzam brīdim, kas tikai stiprināja abu īpašo saikni. Taču dzīve rit uz priekšu, un Roberto nolēmis vērt durvis jaunam posmam. Dziedātājs neslēpj, ka šis lēmums viņam nenāca viegli.

«Pie šī auto tiku 2015. gadā. Modelis nesen bija iznācis, man iepatikās dizains, spilgti sarkanā krāsa, kas ir mana iemīļotā, plus – tā ir itāļu marka. Kad salonā auto parādīja, uzreiz sapratu – jā, tā būs manējā. Izskatījās, ka arī es tai uzreiz iepatikos,» atminas Roberto.

«Sēdēju pie stūres, ieliku pirmajā ātrumā, jo Solvita ir manuāli vadāmā sieviete, un jau pēc pirmajiem nobrauktajiem kilometriem sapratu, ka mums būs ilgas attiecības. Skatījos uz viņu – skaista, spīd un laistās, eleganta, stipra, ar labu un stingru raksturu, nedaudz valdonīga un ugunīga. Gluži kā tāda valsts vadītāja. Uzreiz man prātā nāca asociācijas ar politiķi Solvitu Āboltiņu. Tāpēc savu mašīnu nosaucu viņas vārdā.

Zīmīgi, ka pēc kāda laika Āboltiņa kļuva par Latvijas vēstnieci Itālijā,» stāsta dziedātājs.

Roberto un Solvita krustu šķērsu esot izbraukājuši Latviju. «Viņa tiešām bija uzticama draudzene, taču tad sākās problēmas ar motoru. Un ziemas laikā, kā arī, braucot uz maziem ciematiem, kur asfalta nav, galapunktā nokļūt bija pagrūti. Sapratu: jāmaina mašīna. Ilgi domāju, kā man saudzīgi no tās atvadīties. Pēdējās dienas mašīna šķiet jau saprata, ka mūsu ceļi šķirsies. Gan pēc braukšanas manieres, gan pēc maniem pieskārieniem. Vairs nebiju tas kvēlais, ugunīgais Solvitas vadītājs, bet domās jau biju pavisam kaut kur citur,» teic dziedātājs.

Roberto jau ticis pie jauna auto, un tas ir Nissan Juke. «Svārstījos vēl par Nissan Qashqai, bet Juke tomēr man uzreiz likās tāda fifīga. Man nepatīk lielas mašīnas. Esmu tomēr itālis, un mēs ar tādām nebraucam,» tā Roberto. Viņš zinājis arī, ka grib sarkanu mašīnu. «Kad man iedeva izbraukt ar Juke, līdzīgi kā bija ar Solvitu,

uzreiz sajutu dvēseļu radniecību, izvēle bija izdarīta,» klāsta itālis.

Lielākā problēma bijusi – kādu vārdu auto dot. «Pirmā mašīna Latvijā man bija Crysler, un tā bija Vaira, otra – Solvita. Arī trešajai gribējās stipru vārdu. Sākuma domāju: varbūt saukt par Eviku, taču ar sarkanu krāsu šis vārds kopā kaut kā neštimmē. Kad puiši no salona atnesa mašīnas atslēgas, teica, ka izdomājuši vārdu. Mārīte. Jo tās krāsa ir gluži kā bizbizmārītei. Turklāt mārītes nesot veiksmi. Nu man ir jauna, skaista draudzene no Japānas, jaunas attiecības, un esmu laimīgs.»