Lasi izdevniecības «Žurnāls Santa» ✨ZELTA IZLASI✨ 
Rīga +5°C 
Uzņēmuma Golfs & Karti līdzīpašnieks un kādreizējais vadītājs Armands Puče iepazinies ar bijušā hokejista Sanda Ozoliņa un viņa sievas Inas pēdējo nedēļu izteikumiem par Ozo golfa kluba izveidi un tā darbību pagātnē un nolēmis žurnalam Privātā Dzīve atklāt savu versiju par notikušo.
Puče nepiekrīt Ozoliņa sievas teiktajam, ka bijušais hokejists viņu iecēlis par uzņēmuma vadītāju un «vienkāršā valodā runājot, uzdāvināja 10 procentus, lai būtu vēl lielāka motivācija strādāt algotu darbu». «Par sabiedrības direktoru kļuvu tikai tāpēc, ka kādam bija jāuzņemas atbildība par projekta attīstību. Nekad netiku solījis vai prasījis Ozoliņam, ka gribu kaut ko ļoti vadīt viņa firmā. Vēl vairāk, pateicu viņam – atradīšu zemi projektam, bet tālāk tu pats… Kad nokārtoju Rīgas pilsētā zemes nomas līgumu, izrādījās, ka nav neviena pat tuvumā, kas uzņēmuma vārdā varētu šo projektu virzīt tālāk.
Man bija sava profesija, tāpat kā Ozoliņam sava. Man šādu godu kā uzņēmuma vadību vispār nevajadzēja,
ko parāda pirmajos gados formāli maksātā alga – 20 lati mēnesī. Un arī tikai tāpēc, ka kaut kāda atlīdzība atbildīgajam bija jāsaņem, kā to prasīja tā laika likums. 10 procentus viņš man neuzdāvināja, tie bija nopelnīti. Par laukuma celtniecības procesa koordināciju un dokumentu kārtošanu trīs gadu garumā, kā arī panācu golfa projektam nacionālās sporta bāzes statusu. Tas uzņēmumam deva simtiem tūkstošus lielus nodokļu ietaupījumus. Turklāt visu pamatkapitāla summu, kas attiecas uz maniem 10 procentiem akciju, iemaksāju uzņēmuma kontā, piesaistot firmai tik vajadzīgos apgrozāmos līdzekļus. Par manu motivāciju uzņēmuma vadītājs nekad nav uztraucies un runājis, bet algotu darbu es strādāju žurnālistikā un mediju biznesā,» uzsver Puče.
Puče komentē arī Inas stāstīto, ka Sandis pirms trim gadiem viņam esot piedāvājis turpināt strādāt kopā, «taču Armands izvirzīja ultimātus un, kad tie netika apmierināti, no golfa aizgāja, paņemot līdzi arī dažus darbiniekus». «Neesmu aizgājis no golfa, esmu uzņēmuma līdzīpašnieks. Kad Ozoliņš pēc 23 gadiem beidzot paziņoja, ka grib sākt strādāt golfa laukumā, pateicu – ļoti jauki. Uz priekšu!
Taču saruna nesanāca tāda, kāda notiek starp cilvēkiem. Ozoliņš bļāva, jo laikam domāja, ka tā mani ietekmēs.
Viņš bija neapmierināts, ka tika veikti ieguldījumi laukuma kvalitātes uzlabošanā, teica – tas būtu tikai slikts laukums, nekas vairāk. Pateicu, ka viņš var turpināt iesākto, bet – bez manas klātbūtnes operatīvajā vadībā. Taču pēc tam vēl pāris mēnešus rādīju viņam, kāda īsti izskatās kluba ikdiena – atbildēju uz jautājumiem. Un Sanda sieva tur bija aiz muguras un visu laiku centīgi bakstīja – lai viņš atceras… Es nevarēju nevienu darbinieku paņemt līdzi, jo
šie divi citi cilvēki, kas aizgāja, nebija mani vergi. Viņi paši izlēma, ko darīs tālāk. Arī es neesmu Ozoliņa vergs, lai gan viņam tas jau sajucis.
Darbs jau tāpēc toreiz neapstājās, to nemaz nevarētu tā vienkārši apstādināt,» norāda Puče.
Viedoklis viņam ir arī par Inas teikto, ka Armandam esot grūti pieņemt to, ka Sandis ir mainījies un «ar viņu vairs nevar manipulēt». «Man nav bijis laika manipulēt ar Ozoliņu. Viņš ar mani gan to ir paveicis, bet tā ir mana problēma. Kas attiecas uz mainīšanos – kāds viņš bija, tāds palicis, te nu brīnumus nevajadzētu ne pieburt, ne izgudrot. Viņa publiskās konstrukcijas un tēla īpatnības man ir labi zināmas un saprotamas.» tā Armands.
Vairāk lasi žurnālā Privātā Dzīve!
