Triju Zvaigžņu ordeni aktierim Artūram Skrastiņam pasniedza 2015. gadā, un tas aizvien viņam daudz nozīmē. «Skaistākais ir tas, ka lielajam ordenim ir mazais brālītis. Man ir viena žakete, kuru velku uz pasākumiem, arī uz Spēlmaņu nakti, un tur man tas konsekventi piesprausts.
Satieku savus čomus, kuriem arī ir ordenis, un ir patīkama sajūta,»
intervijā žurnālam Klubs atzīstas Artūrs.
«Zinu, ka daudzi ar ironiju izturas pret Ordeņu kapitulu, ordeņiem un to dalīšanu – vienmēr ir diskusijas, vai tiešām visi to ir pelnījuši. Bet es jums atzīšos, ka ordeņa saņemšanas sajūtu nevar salīdzināt ne ar ko citu – ne Spēlmaņu nakti, ne Lielo Kristapu, ne, atvainojos, Skatītāju simpātiju balvu. Tā bija pilnīgi cita – kosmiska sajūta,» saka Skrastiņš.
Sāku domāt par saviem senčiem, paaudzēm, savu dzimtu.
Saņemot Triju Zvaigžņu ordeni, nedomāju ne par konkrētu prezidentu, ne par konkrētu Saeimas vai ministru kabineta sastāvu, bet skaidri apzinājos, ka valsts, kurā esmu piedzimis, kurā dzīvoju un strādāju, novērtē manu darbu un saka paldies. Tā bija neaprakstāma sajūta. Togad Triju Zvaigžņu ordeni saņēma arī Andris Keišs, sarīkojām riktīgu ballīti – ar radiem, draugiem, galdiem un dejām,” atminas viņš.
Lasi izdevniecības «Žurnāls Santa» ✨ZELTA IZLASI✨










































































