Artūrs Dīcis nožēlo, ka šo gudrību nav apguvis ātrāk. Ir vērts ieklausīties!

«Kaut kur redzēju, ka, ņemot vērā vidējo mūža ilgumu,

cilvēks bija aprēķinājis, cik nedēļas viņam atlikušas,

visas tās sazīmējis tabulā, un katras nedēļas beigās vienu klucīti aizkrāsoja. Pēc vidējā mūža ilguma jau esmu pāri pusei, » intervijā žurnālam Ievas Stāsti sacīja Artūrs Dīcis. «Tagad mēģinu, lai sestdienas, svētdienas man ir brīvas, pat ja darbu ziņā ūdens smeļas mutē. Tāpat jau ik pa brīdim galvā ieskanas – bāc, Artūr, bet tev taču jāstrādā. Tad tūlīt pat sev pretim saku: Artūr, kuš, miers… (..) Un man var arī kaut kas nesanākt – pasaule tāpēc neapstāsies.

Laikam nekas cilvēku nemotivē vairāk to saprast kā nāves tuvums. 

Man būtu gribējies sev šo domu nodot ātrāk,» atzīstas Dīcis.