Sēžot pludmalē, Artjoms pēkšņi paziņo, ka ir izlēmis nebraukt ar plostu: «Es taču tevi visu laiku apkaunoju, tev ar mani nav interesanti.»
Tikmēr Elīna skaidro, kāpēc reiz tieši šādi izteikusies: «Es nesen pateicu, ka tu mani apkauno un ka mēs nevaram pat normāli sarunāties, jo tad, kad mēs iegājām Makdonaldā, tu vienkārši kaut kādai svešai vecenei sāki teikt, ka es esmu tava kaimiņiene, kura ir kurla un arī akla! Un ka tu esi mans pavadonis! Ko tieši man tev vajadzēja teikt? Tu mani pazemo uz katra soļa!»
Vēlāk Artjoms gaužas, ka viņam plosta braucienā nebūs interesanti un būs jāsēž stūrī. Tikmēr Elīna mierina, ka būs arī citi vīrieši, ar kuriem viņš var pārspriest tādas tēmas, kā makšķerēšana, subkultūras, sūnas, kā arī to, kā priede atšķiras no egles. «Vienmēr, kā mums kaut kur ir jābrauc, Artjoms saka, ka nebrauks, un tad līdz pēdējam man viņam ir jālūdzas,» pikta ir Elīna.
Viņa stāsta, ka plostošanas dienas rīts sāksies visai agri, jo plkst. 8:45 jau jābūt pakaļ uzkodām. «Tad jau labāk mājās pagulēt pa mierīgo! Vai ar bērniem kaut kur iziet, piemēram, uz parku Anniņmuižā, alkašus patrenkāt, nevis būt atstumtam. Kur ir tavas kompaškas, es neko nevaru ne pateikt, ne izstāstīt,» sūdzas Artjoms.
Aizkadrā viņš stāsta, ka ne jau plosta braucienos ir vaina, bet gan kompānijā, kur viņš nevienu nepazīstot.
Lasi izdevniecības «Žurnāls Santa» ✨ZELTA IZLASI✨















































































