Rīga +3°C 
Izpildi testu
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Jāpievērš uzmanība cukura daudzumam
Burciņēdiena galvenā priekšrocība – tas ir labs risinājums, ja esat ārpus mājas, apmeklējat viesības vai kafejnīcu, kurā ēdiens nav piemērots zīdainim, kā arī dodoties ceļojumos, kur nav skaidrs, cik droša būs vietējā pārtika, vai, piemēram, lidojot lidmašīnā. Un jāsaka arī, ka Eiropas Savienībā tirgotie burciņu biezeņi un cita zīdaiņu pārtika ir diezgan droša, jo ražotājiem noteiktas ļoti augstas prasības. Jāpievērš uzmanība vien tam, cik biezenī daudz cukura, cik taukvielu, lai gan arī to daudzums ir stingri regulēts un mazuļa vēderam gana piemērots.
Labākais laiks, kad bērnam sākt piedāvāt biezeni, būs atkarīgs no tā, kā mazais tiek zīdīts.
Tiesa, burciņēdienam tomēr nevajadzētu būt vienīgajam, ko dodat mazulim. Vislabākais variants būtu kombinēt šo pārtiku ar kaut ko veselīgu, ko paši ēdat ikdienā. Piemēram, vasarā, kad veselīgi dārzeņi, augļi un ogas izaug pašu dārzā vai laukos, un zinām, ka tajos nav pārmēru ķīmijas un pesticīdu, ir diezgan nevajadzīgi pirkt bērnam augļu un dārzeņu biezeni, ja ir iespēja dot svaigus produktus, kuros tomēr veselīgās vielas ir saglabājušās vairāk nekā rūpnieciski ražotajos produktos. Turklāt augļi un ogas ir paši vienkāršākie produkti, no kā pagatavot biezeni, – tie tikai jānoplūc, jānomazgā un jāsasmalcina. Svaigā veidā tie ir vitamīniem un minerālvielām visbagātākie. Labākais laiks, kad bērnam sākt piedāvāt biezeni, būs atkarīgs no tā, kā mazais tiek zīdīts. Ja mamma bērnu baro ar krūti, tad par piebarošanu ar biezeni var sākt domāt pēc bērna sešu mēnešu vecuma, bet ar mātes piena aizstājēju – mākslīgo maisījumu – barotos bērnus parasti iesaka sākt piebarot jau pēc četru mēnešu vecuma. Māmiņām, kas baro bērnus ar krūti, arī pašām jāēd pilnvērtīgi, lai bērns uzņemtu visas vajadzīgās uzturvielas. Nav jāēd tikai maize un rīsi, bet jāpamēģina arī augļi, dārzeņi un pa druskai tie jāiekļauj savā ēdienkartē, ko dažkārt māmiņas nedara, baidoties, ka mazulim tāpēc varētu būt alerģija.
Kāpēc tik uzglabājams?
Biezeņu uzglabāšanas laiks ir vairāki mēneši, pat tiem, kam ir ekomarķējums. Ir divas iespējas, kā tiek panākta rūpnieciski ražoto produktu ilgstoša uzglabāšana. Viena no tām – pievienot papildu sastāvdaļas, kas veicina biezeņa dzīvotspēju, piemēram, sāli vai cukuru (līdzīgi mājās gatavojam ievārījumu – cukurs darbojas kā konservants). Otra iespēja – biezeni sterilizēt tik augstā temperatūrā, kurā dzīvotspēju zaudē mikrobi, kas veicina produkta saskābšanu vai sarūgšanu.
Jebkurā pārtikā pēc atvēršanas vai glabājot nepiemērotā temperatūrā var veidoties veselībai kaitējoši mikroorganismi
Ja biezenis atkārtoti uzkarsēts un mikrobi ir aizgājuši bojā, pastāv iespēja tiem atkal ātri savairoties, īpaši, ja arī ēdiena trauks nav sterils. Šā paša iemesla dēļ ražotāji parasti ir strikti attiecībā uz biezeņa izlietošanas termiņu, kad burka jau atvērta – baktērijas un mikrobi biezenī nokļūst arī līdz ar karotīti, ko ieliekam burciņā, un tā jau ir laba augsne jauniem mikroorganismiem. «Uz etiķetes norādītais glabāšanas ilgums pēc atvēršanas, uzglabāšanas temperatūra un derīguma termiņš ir ļoti svarīgi, jo jebkurā pārtikā pēc atvēršanas vai glabājot nepiemērotā temperatūrā var veidoties veselībai kaitējoši mikroorganismi, un, jo mazāks bērns, jo bīstamāk tas viņam var būt,» uzsver uztura speciāliste Laila Meija.
Dārzeņus no lielveikala vai burciņbiezeni?
Vides zinātņu doktore stāsta, ka nav redzēti tādi pētījumi, kas palīdzētu salīdzināt kvalitāti parastā lielveikalā pirktajiem produktiem bez ekomarķējuma jeb konvencionāli audzētiem dārzeņiem un augļiem un biezeņiem burciņās ar vai bez ekomarķējuma. «Tā kā arī biezeņiem ar ekoloģiskas izcelsmes sastāvdaļām pagatavošanas procesā zūd noteikts daudzums vērtīgo uzturvielu, tad kvalitāte abu veidu produktiem varētu izlīdzināties. Un īsti nevar noteikt, kas labāks – konvencionāli audzēti dārzeņi no lielveikala vai bērnu pārtika burciņās,» skaidro Jana Simanovska.
Biezeni, kura sastāvā ir gaļa, kā arī jebkuru gaļu, ko pārtikā lietos zīdainis, tomēr ieteicams iegādāties pēc iespējas ekoloģisku – tas būs drošāk.
Tomēr ir vērts pievērst uzmanību, cik daudz augļiem vai dārzeņiem pievienotas citas piedevas vai garšvielas, jo tā ražotāji mēdz šmaukties – palielināt ēdiena daudzumu iepakojumā, bet vērtīgo vielu daudzums līdz ar to ir mazāks nekā pašu pagatavotā ēdienā no svaigiem produktiem. Tāpat pētnieku aprindās tiek runāts, ka biezeņu burciņās ēdiens ir ar samazinātu šķiedrvielu daudzumu. Svarīgi izvēlēties nevis jebkuru augļu, dārzeņu vai gaļas biezeni, bet gan tieši to biezeni, kas paredzēts zīdaiņu un bērnu ēdināšanai, turklāt atbilstoši vecumam. Lai vecāki justos pavisam droši par biezeņa sastāvdaļu ekoloģisko izcelsmi, Jana Simanovska iesaka izvēlēties produktus ar Eiropas Savienības bioloģiskās lauksaimniecības marķējumu – zaļo lapiņu. Biezeni, kura sastāvā ir gaļa, kā arī jebkuru gaļu, ko pārtikā lietos zīdainis, tomēr ieteicams iegādāties pēc iespējas ekoloģisku – tas būs drošāk. Īpaša piesardzība jāievēro tādēļ, ka gaļā uzkrājas visvairāk pesticīdu atlieku un piesārņojums, ko dzīvnieki uzņēmuši ar zālaugiem vai ķīmisku pārtiku.
Pašu gatavots – ērtāk un lētāk
Tā tiešām ir, īpaši tāpēc, ka biezenīša gatavošanu var apvienot ar maltītes taisīšanu visai ģimenei. Parasti jau zīdainis, īpaši piebarošanas sākumā, apēd pavisam nedaudz biezeņa, un tad, ja negribas gatavot speciāli mazajam pavisam nelielu daudzumu, biezeni var gatavot visai ģimenei kopā! Piemēram, tvaicējam dārzeņus visiem bez garšvielām, bet mazu daļiņu no tiem saspaidām ar dakšiņu, sablendējam vai izberžam caur smalku sietiņu – tas var būt, piemēram, tējas sietiņš. Tad ir vēl drošāk, ka biezenī nebūs cietu ēdiena gabaliņu, un bērnam būs mazāks risks aizrīties. Savukārt pārējai ēdiena daļai var pievienot garšvielas un celt galdā pieaugušajiem un lielākajiem bērniem. «Tas ir labs veids, kā vienlaikus ar mazuli arī mamma var ēst veselīgi. Jo nereti ir tā, ka mamma satraucas par liekajiem kilogramiem, bet pati ēd neveselīgi – bulciņas un citus našķus –, lai gan bērnam ik dienu gatavo veselīgu ēdienu no dārzeņiem. Šis var būt labs brīdis, lai visa ģimene sāktu ēst veselīgi,» iesaka Laila Meija. Turklāt jāatceras, ka bērni taču mācās no mums, lielajiem, arī veselīgus ēšanas ieradumus. Visticamāk, ja vecāki bērnam dos veselīgus ēdienus, bet paši turpinās ēst neveselīgu pārtiku, tad paaugoties mazais tāpat gribēs ēst to, ko ikdienā ēd vecāki. «Ja ģimene ēd kopumā neveselīgi, tad bērna barošanai labākais risinājums, protams, būs ēdiens no burciņām. Tomēr, ja cenšaties kopumā jau tāpat gatavot veselīgas maltītes, tad es ieteiktu burciņēdienu atstāt tikai izņēmuma situācijām,» saka vides inženierzinātņu doktore Jana Simanovska.
Kā pagatavot biezeni?
Vislabākais veids, kā sagatavot biezeni mājās, ir tvaicēšana, tādēļ vērtīgs pirkums vai dāvana ģimenei, kurā aug zīdainis, būs labs tvaicēšanas katls. Tvaicēšanas priekšrocības ir salīdzinoši zemā sagatavošanas temperatūra – atšķirībā no vārīšanas mazāk iet bojā vērtīgās dārzeņu minerālvielas un vērtīgās olbaltumvielas, kas ir gaļā. Tāpat tvaicēšanas gaitā produktos saglabājas bioloģiski aktīvās vielas. Vēl viena tvaicēšanas priekšrocība ir tā, ka ēdiens silst ar tvaikiem, savukārt vārot ūdenī izšķīst gan minerālvielas, gan ūdenī šķīstošie vitamīni (tie ir visi vitamīni, izņemot taukos šķīstošos vitamīnus – K, E, D, A), un parasti tie pēc gatavošanas tiek izlieti līdz ar ūdeni. Gaļu ar dārzeņiem, protams, var gatavot arī kopā. Tad gaļa būs jāliek tvaicēšanas katlā agrāk, bet dārzeņi jāpievieno vēlāk.
Biezeņa uzglabāšana
Arī paša gatavotu biezeni ieteicams izlietot tajā pašā dienā. Ja dārzeņu vai gaļas biezenītis un jebkura cita pārtika bērnam sagatavota no rīta, bet bērniņš visu neizēd, tad, ja vecāki vēlas to dot atkal vakarā, tas jāieliek ledusskapī. Šajā gadījumā nepietiks ar to, ka biezeni vēlāk tikai uzsildīs. Tad gan tas jāuzvāra un jāatdzesē – uzkarsējot līdz vārīšanās temperatūrai, ies bojā nevēlamie mikroorganismi, kas var būt pa šo laiku savairojušies biezenī. Tiesa gan, šādi biezeni atkārtoti vārīt nevajadzētu vairāk par vienu reizi, tad tas jau būs kļuvis negaršīgs, neveselīgs un varbūt pat bīstams mazulim. Svarīgi – nesildiet bērnam paredzēto pārtiku mikroviļņu krāsnī, jo tajā ēdiens uzsilst nevienmērīgi, bērnam var būt par karstu, iespējams pat apdedzināties. To darīt nav ieteicams arī tādēļ, ka pagaidām vēl nav pietiekami izpētīts, kāda ietekme uz ēdienu ir elektromagnētiskajam starojumam, kā arī nav īsti skaidrs, kādas ķīmiskās reakcijas notiek, ēdienam saskaroties ar trauku, īpaši plastmasas trauku, sildīšanas laikā mikroviļņu krāsnī. «Var rīkoties pēc principa – kamēr nav pierādīts, ka tas ir kaitīgs, es uzskatu, ka tas ir nekaitīgs. Tomēr attiecībā uz mazu bērnu es labāk uzticos viedoklim – kamēr nav pierādīts, ka tas ir nekaitīgs, labāk nelietoju,» rezumē Jana Simanovska.
Saldēt biezeni gan nevajag!
No tā nav lielas jēgas – labāk gatavot nelielākos daudzumos, jo, saldējot jau pagatavotu ēdienu, vērtīgo vielu ir gaužām maz. Pavisam cita lieta ir veidot saldēto ogu krājumus ziemai – tas ir tikai apsveicami un ērti, ja ģimenes ledusskapī pa rokai arī ziemā ir veselīga pārtika, jo saldētām ogām vērtīgo vielu un vitamīnu zudums ir neliels. Ideja! Veikalos ir laba ekoloģisko piena produktu izvēle, un tos var kombinēt ar bioloģiski ražotiem biezenīšiem bērniem. Piemēram, pie ekojogurta var pievienot augļu biezenīti, un sanāks labs jogurts ar augļu garšu!
Dārzeņu ieviešanas secība mazuļa ēdienkartē
- Ieteicams sākt ar kabačiem, cukīni, brokoļiem, ziedkāpostiem, patisoniem, ķirbju gaišākajām šķirnēm, kā arī rāceņiem. Ar katru jauno dārzeni bērnu iepazīstiniet pakāpeniski – vispirms mazdrusciņ vienu pašu, tad vairāk.
- Tad varat pamēģināt iedot bērnam zirņus, sviesta pupiņas, kartupeļus, kukurūzu un spinātus.
- Vēlāk iedodiet burkānus, bietes, selerijas saknes, taču to dariet pakāpeniski, jo šie produkti mazajam var veicināt alerģiju. Ja bērnam jau ir tendence uz alerģijām vai aizcietējumu, labāk izvēlieties zaļas krāsas dārzeņus, piemēram, kabačus, brokoļus, ziedkāpostus.
- Tikai tad, kad bērns jau iepazinis citus veselīgos dārzeņus, viņa ēdienkartē sāciet ieviest tomātus un citus sarkanas krāsas dārzeņus. Speciālisti iesaka bērna pirmajā dzīves gadā sarkanos dārzeņus nepiedāvāt vispār!
- Vēlams piebarošanas sākumā neaizrauties ar augļiem – tajos ir gana daudz cukura jau dabiskā veidā, un līdz ar augļiem pastāv risks mazajam pierast, ka ēdienam jābūt saldam!
