Rīga +1°C 
Izpildi testuNovērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Konsultē neiroķirurgs, Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Neiroloģijas un neiroķirurģijas klīnikas virsārsts.Dr. Basels Jakubs Vahbe (Pacientus konsultē arī neirokirurgi.lv).
Stāsts parasti sākas ar nerimstošu bērna raudāšanu, un tad – dusmās vai bezspēcībā – mazais tiek kratīts rokās vai ratos, līdz pārstāj raudāt. Taču kratīšanas laikā bērna smadzenes tiek nopietni traumētas. Lielākoties bērnus krata viņu pirmajā dzīves gadā. Tas ir laiks, kad mazuļi ir visjutīgākie, savukārt ne visi vecāki ir spējuši adaptēties jaunajai lomai. Atceros kādu gadījumu, kad omīte bija ieteikusi mazuli šūpot kārtīgāk – ar labu nodomu, lai mazo nomierinātu – taču bērns no kratīšanas vienkārši atslēdzās. Jā, viņš toreiz tika izglābts, taču tagad viņa dzīve un dzīvība ir atkarīgas no šunta jeb caurulītes, ko ielikām bērna smadzenēs.
Sekas uz mūžu
Bērna kratīšana ir daudzkārt bīstamāka nekā tas, ja mazais nokrīt un sasitas. Kāpēc? Zīdainim galva ir stipri lielāka un smagāka, un viņa smadzenes vēl nav līdz galam nobriedušas, turklāt bērna galvaskausā apkārt smadzenēm ir brīva telpa.
Kratīšanas laikā bērniņa galva strauji šūpojas šurpu turpu, un smadzenes atkārtoti triecas pret galvaskausu te pieres, te pakauša rajonā.
Proti, kratot katra kustība ir kā sitiens pa galvu! Šādi atsitieni var izraisīt plēsoša tipa bojājumu vietā, kur nervu gali izveido savienojumu – ceļu, pa kuru nervu impulsi iet uz muguras smadzenēm, rokām, kājām. Iedomājies, ka bārmenis šeikerī jauc dzērienu kopā ar ledu, visu kratot… Ledus atsitas pret augšu un tad pret leju. Kratot bērnu, tas pats notiek ar viņa smadzenēm. Turklāt šāda strauja un atkārtota kustības virziena maiņa ir nedabīgi liela slodze arī kakla daļai.
Kratīšanas laikā bērna smadzenēs palielinās spiediens, tāpēc var ieplīst un asiņot trauslie smadzeņu apvalku asinsvadi. Mazs plīsumiņš sadzīs, bet var arī izveidoties pūslītis jeb kapsula, kas kavē asinsizplūduma uzsūkšanos. Ar laiku smadzenes tiek saspiestas, un līdz ar to tiek traucēta to darbība. Cieš arī nervi, kas atrofējas, un vadīšana caur tiem pasliktinās. Bojājumi mēdz rasties pakauša daivā, kur ir baltās un pelēkās vielas sakopojumi, kas plīstot var bojāt redzi. Ļaunākajā gadījumā var būt tīklenes plīsums, kas apdraud redzi. Nereti pēc smagas traumas ir nosacīti veiksmīga ārstēšana – jā, esam izglābuši bērna dzīvību, taču viņš uz visu mūžu paliek akls.
Bērna kratīšana rokās ir vēl traumējošāka nekā ratos, jo tad papildus tiek saspiests mazuļa krūškurvis. Dažiem mazuļiem, kas ārstējušies slimnīcā, esam atklājuši vairākus vecus, jau sadzijušus ribu lūzumus.
Kratot bērnu, bojājums rodas arī muguras smadzeņu sākumdaļā, kas var beigties ar pilnu paralīzi.
Protams, ne vienmēr kratīšanas sekas redzamas uzreiz. To, vai asinsizplūdums smadzenēs būs ietekmējis intelektuālo attīstību, var izvērtēt tikai tad, kad bērns paaudzies – iespējams, ka tad parādās kustību, uzvedības, valodas traucējumi.
Uz slimnīcu
Mazuļi ar kratītā bērna sindromu Bērnu slimnīcas Uzņemšanas nodaļā parasti nokļūst smagā stāvoklī ar izteiktiem elpošanas traucējumiem, no kuriem cieš smadzenes, jo strauji samazinās skābekļa daudzums asinīs. Nereti ir epileptisks stāvoklis – atkārtotas ilgstošas krampju lēkmes un samaņas zudums. Ja bērniņš pats nespēj elpot, veicam mākslīgo plaušu ventilāciju.
Zīdaiņiem smagā stāvoklī veic datortomogrāfiju, vieglākos gadījumos, kad izmeklējums nav nepieciešams tik steidzami, – magnētisko rezonansi, kas ir krietni informatīvāka.
Tad nereti atklāj dažādu vecumu saasiņojumus, kas visdrīzāk nozīmē, ka bērns ticis kratīts regulāri.
Veicam arī rentgenu ķermenim, lai pārliecinātos, vai nav lūzumu, un ultrasonogrāfiju vēdera dobumam, lai izslēgtu vēdera orgānu traumas, kā arī acu apskati.
Ja pēc pārbaudēm konstatējam, ka lielākā daļa no saasiņojumiem ir izšķīduši, bērna smadzenēs liekam speciālu vadiņu, lai evakuētu asinis, kas sakrājušās ap galvas smadzenēm, un atkarībā no to daudzuma apsveram, vai nav vajadzīga šuntēšana – varbūt jāievieto īpaša caurulīte, lai aizvadītu lieko smadzeņu šķidrumu. Šādā gadījumā ievietojam vienu caurulīti smadzenēs, otru vēdera dobumā, un starp tām vārstu. To visu var salīdzināt ar santehnikas sistēmu, kad šķidrums caur caurulēm tiek novadīts uz citu telpu. Ja iztilpums ir vairākās smadzeņu telpās, veidojam plašu atveri kaulā, lai atbrīvotu saspiestās smadzenes, – to sauc par kraniotomiju. Nereti nākas veikt divas un pat četras operācijas. Reizēm iztilpums atjaunojas. Tad liekam šuntu, un, ja tas labi nestrādā, to mainām.
Vārdu sakot, bērniem nākas vairākas nedēļas pavadīt intensīvās terapijas nodaļā, slimnīcā – pat divus mēnešus un ilgāk.
Protams, vecāki to ļoti pārdzīvo. Taču man šādās reizes gribas uzsvērt, ka šīs ir traumas, kuras ar gudru rīcību jau pašā saknē bija novēršamas. To vispār varēja nebūt!
Jāsaprot, kāpēc bērns raud
Parasti bērns netiek kratīts ļaunprātīgi, un tomēr cilvēku, kurš nespēj sevi kontrolēt un dusmu uzplūdā pret mazuli izturas vardarbīgi, nevar attaisnot. Vienīgais attaisnojums varētu būt pieredzes un zināšanu trūkums.
Kā rīkoties? Pirms mēģini raudošo zīdaini nomierināt, vispirms centies saprast, KĀPĒC viņš raud. Varbūt mazais ir izsalcis vai vajag nomainīt autiņbiksītes. Varbūt bērniņš grib gulēt, bet apkārt ir troksnis, kas traucē aizmigt. Ja nekādi paņēmieni nelīdz, iespējams, bērnam kaut kas kait. Mazulis, kas bieži raud un ir grūti nomierināms, jāparāda ārstam. Varbūt viņam ir nervu sistēmas darbības traucējumi un nepieciešama neirologa palīdzība. Ja palīdzēsi atrisināt bērna problēmu, kas liek viņam bez apstājas raudāt, viņš to nedarīs.
Tiem vecākiem, kuriem, bērnam raudot, mēdz uznākt nevaldāmas dusmas, būtu sev godīgi jāatzīst: «MAN ir problēma!», un jāmeklē psihoterapeita palīdzība.
Ja cilvēks netiek galā ar sevi, viņš nevar aprūpēt bērnu. Kā ātro risinājumu varu ieteikt šo: apsēdies un aizskaiti līdz desmit. Iedzer krūzi siltas tējas vai glāzi auksta ūdens, nomazgā seju vai dari ko citu, lai dusmas pāriet, un pēc tam bērnu paņem rokās, mierīgi mēģinot saprast, kas viņam kaiš.
Nekavējoties sauc neatliekamo palīdzību
Ja bērnam pēc kratīšanas ir:
- elpošanas traucējumi vai pat elpošanas apstāšanās;
- krampji;
- vemšana;
- zilgana āda;
- uzbudinātība vai nomāktība;
- viņš kļūst ļengans.
Īpašais jautājums
Vai kaitē arī bērna mešana gaisā aiz padusēm?
Lai gan bērns izskatās priecīgs un smejas, tā noteikti nedari. Pirmkārt, tāpēc, ka, ja bērnu nenoķer, viņš var nokrist zemē. Otrkārt, mazo stipri saspiežot aiz krūškurvja, var tikt bojāti arī kakla skriemeļi. Treškārt, viņš var gūt vieglas vai vidējas pakāpes smadzeņu satricinājumu.
Bīstama ir arī skriešana ar bērnu ķengursomā. Jo ātrāk mamma skrien, jo lielāks atsitiens bērna smadzenēm. Kamēr mamma sporto un izvēdina galvu, bērns būtu jāatstāj cita pieaugušā uzraudzībā.
