Kāpēc tā notiek, un vai par to jāuztraucas?
Saruna ar ANDU FLAUMANI pediatri, antroposofās* medicīnas ārsti.
– Kāpēc bērni fiziski un intelektuāli mūsdienās nobriest tik agri?
– Viņus steidzina gan pati pasaule, gan vecāki. Daļu no iemesliem, kas izraisa bērnu paātrinātu nobriešanu jeb akcelerāciju, kontrolēt nav iespējams, jo tie ir globāli procesi. Arvien vairāk zinātnieku sliecas domāt, ka laiks rit ātrāk. Cilvēces kultūrvēsturiskā attīstība virzās no austrumu uz rietumu kultūru. Tas nozīmē vērtību nomaiņu – ja austrumu kultūrā vērtība ir morālās īpašības un cilvēku savstarpējās attiecības, tad mūsdienu pasaulē, kas orientēta uz rietumu kultūru, pamatvērtība ir materiālie labumi un komforts. Šīs lietas neizbēgami ietekmē mūsu dzīvi.
Piena zobi bērniem mūsdienās nereti izkrīt jau piecu gadu vecumā, arī ķermeņa proporcijas top citādas nevis septiņos, bet gan piecos sešos gados (maziem bērniem ķermenis ir apaļīgs, savukārt, tuvojoties skolas vecumam, tas izstiepjas, it īpaši rokas un kājas). Arī tas liecina, ka bērnu ķermeniskā attīstība norit straujāk. Drīzāk iestājas dzimumnobriešana.
– Vai par bērna agro attīstību vecākiem būtu jāsatraucas?
– Ir gadījumi, kad bērna ātrāku nobriešanu izraisa slimības, kas saistītas ar hormonu līmeņa izmaiņām organismā. Tādā gadījumā jādodas pie ģimenes ārsta, kurš nosūtīs pie atbilstoša speciālista, ja būs nepieciešams. Vecāki varētu nesatraukties, ja vien neveidotos tik krasa atšķirība starp bērna fizisko un intelektuālo briedumu no vienas puses un emocionālo, sociālo briedumu no otras puses. Mūsdienu bērni ir ļoti gudri – intelektuālā ziņā viņi ir attīstījušies pilnvērtīgi, arī fiziski nobrieduši, bet attiecības veido ar grūtībām. Tas pamanāms ik uz soļa: skolā grūti sadzīvot ar vienaudžiem, mājās – ar brāļiem, māsām un vecākiem.
Ja attiecības ģimenē ir saspringtas, uzreiz pēc konflikta atrisināšanas nesākas veselīgas attiecības. Negaiss plosās visu laiku – nepārtraukti ir konflikti, strīdi. Vecākiem tad rodas izjūta, ka viņi netiek galā ar savu skolēnu. Prāts un ķermenis ir attīstījies, bet jūtas un sirsniņa ne. Ģimenes, kurās ir bērni ar šādiem uzvedības traucējumiem, manā praksē parādās arvien biežāk.
Šķēres starp intelektuālo, fizisko un emocionālu attīstību radušās tāpēc, ka bērniem jau no pirmajiem dzīves gadiem pietrūkst pavisam vienkāršu lietu, kas sniedz informāciju par dažādām dzīves norisēm. Piemēram, pilsētas bērniem trūkst vasaras mēnešu pie vecmāmiņas vai krustmātes laukos, kur diena rit noteiktā ritmā, kur ir darbi, kas jāpaveic, kur notiek kopīgi gājieni uz tuvējo upi vai ezeru peldēties, kur ir sarunas vai galda spēļu turnīri – kur cilvēkiem ir laiks saviem tuviniekiem. Tā vietā daudzās ģimenēs gan pilsētās, gan laukos ienākušas attiecības ar tehniku – datoru, televizoru. Nereti ir tā, ka vecākiem neatliek spēka vai pietrūkst sirdsgudrības ieplānot kaut desmit minūtes nedalītas uzmanības, lai mazulim izstāstītu vakara pasaku un ar savu skolēnu pārrunātu aizvadīto dienu. Tad bērni lieliski iemācās komunicēt internetā, bet nespēj to tikpat lieliski īstenot reālajā dzīvē ar dzīviem cilvēkiem. Dators un televizors kļūst par attiecību aizvietotāju.
Ja man vaicā, atbildu: «Līdz 7–9 gadu vecumam datoru nedodiet!» Ideālā gadījumā – līdz 11–12 gadu vecumam. Ja mazu bērnu tomēr gribat laist pie datora, jākontrolē, cik ilgu laiku bērns pie tā pavada, un tas, ko viņš tur dara. Jo ilgāk vecāki ļauj bērnam sēdēt pie datora vai televizora, jo mazāk paliek laika, ko pavadīt kopā.
– Kā iespējams mazināt atšķirību starp bērna agro fizisko un intelektuālo attīstību un ne tik agro emocionālo un sociālo nobriešanu?
– Šīs šķēres var mēģināt līdzsvarot divējādi. Vispirms apzināti veidojot un kopjot attiecības ģimenē. Pavadot laiku kopā ar bērniem, sarunājoties. Arī kopā cepot pankūkas un ejot pastaigāties! Cilvēciskās attiecības ir vērtību vērtība. Ja vecāki par to rūpējas, ir pamats cerēt, ka bērnu emocionālais un sociālais briedums neatpaliks no fiziskās un intelektuālās attīstības.
Otrs veids ir rādīt bērniem atdarināšanas vērtu paraugu. Ja vecāki kopj partnerattiecības, bērni vēro un iemācās, kā divi cilvēki spēj sadzīvot. Vēl lielāki ieguvēji ir tie bērni, kuri redz vecāku labās attiecības ar vecvecākiem. Jo gudrāks un fiziski attīstītāks ir bērns, jo lielākas rūpes jāveltī viņa vērtību sistēmas veidošanai, rakstura īpašību izkopšanai un spējai veidot veselīgas attiecības. Turklāt vecākiem nevajadzētu steidzināt bērnus ātrāk pieaugt fiziski un intelektuāli.
* Tulkojot no grieķu valodas, anthropos nozīmē «cilvēks», sophia – «viedums».
Antroposofā medicīna balstās uz tradicionālās medicīnas izpratni par cilvēka ķermeni un fizioloģiju, papildinot to ar izpratni par garīgi dvēseliskajiem procesiem cilvēkā. Ārste, Dr.med. Ita Vegmane 1921. gadā Šveicē izveidoja pirmo antroposofās medicīnas klīniku, kas ar panākumiem darbojas joprojām.
Teksts: Zane Timpare