Rīga +11°C 
Muskuļu tonuss nozīmē to, cik lielā mērā muskuļi ir sasprindzināti arī tad, kad ķermenis ir miera stāvoklī. Kā norāda sertificēta bērnu fizioterapeite Inta Stromidlo, ikviens jaundzimušais pasaulē ierodas ar nedaudz paaugstinātu muskuļu tonusu – tas ir pilnīgi dabiski un nepieciešami, lai bērns spētu piedzimt un saglabāt drošo sajūtu, pie kādas bija pieradis mammas vēderā.
«Pirmās sešas nedēļas pēc dzimšanas tonuss parasti pakāpeniski mazinās. Mazulim šajā laikā vislabāk atrasties embrija pozai līdzīgā stāvoklī – ar rociņām un kājiņām tuvāk ķermenim, cieši pieglaustam pie vecāka vai sāniskā pozīcijā.
Ja mazo pārāk agri noliek gulēt uz muguras, viņš jūtas nedroši un reaģē ar raudāšanu vai saspringumu. Ja bērns kļūst nemierīgs, tas ir signāls, ka jāsamazina temps.
Bērniņam jāsniedz atbalsts un jārada drošā vide, kāda bija mammas vēderā. Un te būtiska ir cieņpilna aprūpe jeb hendlings – veids, kā mazulim pieskaramies, mainām autiņbiksītes, ģērbjam vai paceļam bērnu. Tas nozīmē būt klātesošam, nevis veikt darbības steidzīgi. Ja mazais sāk raudāt, jāpagaida, jānomaina satvēriens vai kustību temps. Mierīgs, apzināts pieskāriens ir labākais līdzeklis, kā palīdzēt mazajam ķermenim dabiski atslābt,» uzsver fizioterapeite.
Ap pusotra mēneša vecumu tonusam būtu jāsamazinās, bet trijos mēnešos bērniņš parasti kļūst mierīgs un, atrodoties uz muguras, sāk pētīt savas rociņas, jūt stabilitāti. «Ja šajā vecumā mazulis joprojām savelkas kā mazs ezītis, gāžas uz sāniem, neļauj iztaisnot kājiņas vai necieš ģērbšanās procesu, tas nozīmē, ka muskuļu tonuss joprojām ir pārāk augsts. Iemesli var būt dažādi: smagu dzemdību sekas, iespējams, nepareiza ikdienas aprūpe un hendlings,» stāsta fizioterapeite Inta Stromidlo, atklājot, ka daudzi vecāki mēdz teikt, ka bērnam nepatīk ģērbties, taču tas var liecināt par paaugstinātu muskuļu tonusu. «Tad būtu nepieciešams doties pie bērnu fizioterapeita vai osteopāta, lai saprastu, kā bērniņam palīdzēt. Katrs gadījums un ieteikumi būs individuāli. Ja dzemdības bijušas smagas, pie fizioterapeita vai osteopāta jādodas jau pirmajās nedēļās.»
Galvas turēšana agrīni
Daudzi vecāki ar lepnumu stāsta, ka viņu bērns jau triju nedēļu vecumā tur galviņu. Fizioterapeite brīdina – tas nav iemesls priekam, bet signāls par paaugstinātu tonusu kakla daļā. «Ja mazulis galvu nevis mierīgi paceļ, bet atmet atpakaļ, kakla mugurējie muskuļi strādā pārmērīgi, bet priekšējie kļūst neaktīvi. Šāda reakcija var ietekmēt arī zīšanu, jo mazajam ir grūti pieglausties pie krūts, viņš nespēj noturēt pareizu pozīciju, nogurst, ēd maz, un nereti mamma kļūdaini domā, ka viņai trūkst piena.
Patiesībā bērnam ir grūti koordinēt zīšanu, jo galvas un kakla muskuļi nestrādā līdzsvarā. Ja redzat, ka mazulis met galvu atpakaļ, viņu nekādā gadījumā nedrīkst turēt vertikāli,» uzsver Inta Stromidlo, norādot, ka šādā gadījumā ir jānodrošina sāna vai šūpuļtvēriena poza.
«Arī tad, ja bērns divu mēnešu vecumā spēj turēt galviņu, nenozīmē, ka viņš jānēsā vertikāli. Šajā vecumā bērns vēl nav tam gatavs, un tas tikai nostiprina nepareizu kustību modeli.»
Bieži brīdinājuma signāls par paaugstinātu muskuļu tonusu būs arī tas, ka zīdainis tur rociņas savilktas dūrītēs. «Jau divu mēnešu vecumā, bērnam esot pozā uz muguras, rokām ir jābūt brīvām, plaukstiņām – atvērtām. Taču, ja novērojam, ka bērns uz muguras nejūtas droši un rociņas tur dūrēs, jo ir saspringts, tas liecina par paaugstinātu muskuļu tonusu, un arī šis sasprindzinājums nāk no plecu daļas, jo tādējādi bērns mēģina sevi stabilizēt,» skaidro speciāliste.
Arī miega traucējumi
Paaugstināts muskuļu tonuss ietekmē ne tikai bērna kustības, bet arī miegu un ēšanas procesu. «Saspringts bērns nespēj pilnībā atslābt, tāpēc viņam ir grūti iemigt. Viņš bieži guļ tikai mammai pie krūts un mostas, tiklīdz krūti mēģina izņemt no mutes, jo nespēj pāriet dziļajā miega fāzē, guļ īsiem cikliem, regulāri mostas naktīs. Dažkārt šie mazuļi arī sāk attīstīties pārāk ātri – triju mēnešu vecumā veļas uz vēdera, bet nespēj noturēt līdzsvaru, spēlēties vai pacelt rokas. Un, lai gan vecākiem šķiet, ka bērns strauji attīstās, patiesībā tas ir muskuļu saspringuma dēļ: bērna ķermenis ir stīvs, un viņš neattīstās harmoniski,» skaidro fizioterapeite, uzsverot – lai bērna attīstība notiktu dabiski, nepieciešams miers un stabilitāte.
«Mazulim visdrošākā un veselīgākā vieta, kur pavadīt nomoda laiku, ir grīda – tieši tur notiek pirmās apzinātās kustības, skatiena noturēšana, pirmie satvērieni un sajūta par savu ķermeni.
Uz grīdas mazais jūtas stabils, viņam ir drošs atbalsts un iespēja brīvi kustēties – brīvi grozīt galvu, izstiept rokas un kājas, atvērt plaukstas, satvert priekšmetus un iepazīt savu ķermeni. Gulta vai dīvāns, pat ar cietu matraci, vienmēr būs nedaudz nestabili. Vecākiem nevajadzētu satraukties, ka grīda ir auksta, – pietiek ar jogas vai putuplasta paklājiņu, plānu segu, siltu stūrīti bez caurvēja. Grīdai nav jābūt mīkstai! Svarīgi, lai bērnam ir siltums un stabilitāte, nevis mīkstums. Apkārt var salikt sarullētas segas, lai radītu drošības izjūtu, bet ne šauru ligzdiņu, kur kustības tiek ierobežotas.»
Kā vecāki var palīdzēt zīdainim?
Visvērtīgākais padoms jaunajiem vecākiem ir vienkāršs – neko nedarīt ar varu. Mazulis nemāk runāt, bet viņš lieliski prot pateikt nē ar savu ķermeni. «Ja bērns raud, lokās, sastingst, tas nozīmē, ka viņam kaut kas nav labi. Ikdienas aprūpe nedrīkst būt piespiešana. Pareizais brīdis aprūpei ir tad, kad bērns ir paēdis, izgulējies un jūtas droši, tad viņš ļausies pieskārieniem, būs ziņkārīgs un gatavs sadarboties,» stāsta fizioterapeite, uzsverot, ka cieņpilna ikdienas aprūpe pati par sevi ir labākā vingrošana. «Nekādi specifiski, profilaktiski vingrinājumi nav nepieciešami, ja mazuli aprūpējam ar iejūtību un pareizu ritmu. Dažkārt problēma nemaz nav bērnā. Ja mamma ir pārgurusi, izdegusi, nemierīga vai izjūt trauksmi, bērns to jūt un reaģē. Šādos brīžos jaunajai mammai vajadzīgs tuvāko cilvēku vai, iespējams, arī speciālista atbalsts, lai viņa atgūtu mieru.
Paaugstināts muskuļu tonuss jaundzimušajam nav tikai stāsts par to, ka bērnam gluži kā pieaugušajam ir savilkts kāds muskulis un sāp. Tas ir saistīts ar centrālo nervu sistēmu.
Viss savā starpā ir saistīts – tas, kā vecāki pieskaras bērnam, kā viņu tur, kā reaģē uz viņa signāliem, veido mazuļa drošības izjūtu un attīstības tempu,» skaidro fizioterapeite, uzsverot, ka vecākiem nav jāsatraucas, kurā mēnesī bērnam jāapgūst kāda kustība. «Svarīgākais ir miers, tuvība un apzināti pieskārieni. Kad aprūpe notiek ar mīlestību, bērns attīstās harmoniski un pats atrod savu ritmu.»
Ņem vērā!
Spēlēšanās ir mācīšanās. Kad bērns ar rokām pēta priekšmetu, viņš mācās domāt, uztvert un koncentrēties.
Kā pareizi ikdienā turēt mazuli?
Ikdienā mazuli ieteicams turēt šūpuļtvērienā – horizontāli, ar muguriņu un galvu pret vecāka ķermeni, rociņām un kājiņām viduslīnijā. «Šī poza palīdz saglabāt simetriju un rada drošības izjūtu. Īpaši tētiem tik iemīļotā tīģera poza, kad bērnu tur ar vēderu uz rokas, kur mazajam rociņas un kājiņas brīvi karājas, var palīdzēt vēdersāpju gadījumā, taču to nevajadzētu izmantot kā ikdienas nēsāšanas veidu, jo tā bērna galva parasti paliek pagriezta uz vienu pusi. Tas var veicināt asimetriju un vēlāk arī zīšanas grūtības.»
Tāpat vecāki mēdz arī pārāk agri likt bērnu gulēt uz vēdera, domājot, ka tas palīdzēs samazināt kolikas. Fizioterapeite Inta Stromidlo uzsver, ka šādi bērnu nedrīkst atstāt guļam bez uzraudzības – viņš pats vēl nevar pagriezt galvu, kas var radīt paaugstinātu tonusu kakla daļā, kā arī, ilgstoši guļot uz vienas puses, var veidoties asimetrija. «Kad bērns piecu mēnešu vecumā jau pats spēj apvelties, droši noturēt galvu un mainīt tās pozīciju, gulēšana uz vēdera vairs nav bīstama!»
