Rīga -5°C 
Dārzā viss jāsargā no lieliem un maziem grauzējiem, aukstuma, temperatūras svārstībām un stāvoša ūdens. Jaunākiem kokiem stumbri jāpiesedz. Tam var izmantot gan egļu zarus, gan sietus, piemēram, celtniecībā domātos zemapmetuma sietus, kas dod ēnu un reizē ir arī pietiekami izturīgi pret zaķu un citu grauzēju zobiem. Jāpārbauda arī dārza žogs. Vai kāds nav lēcis pāri un žogu sabojājis, paverot ceļu citiem neaicinātiem viesiem. Vai žoga apakšā, medījot peles, alu nav izrakusi lapsa, un nu pa to tiek iekšā zaķis.
Noteikti vērts ar sēkliņām vai nesālītu speķīti pacienāt ziemojošos sīkos putnus. Viņi gan iepriecina ar rosību dārzā, gan būs lieliski palīgi vasarā, kad meklēs kukaiņus un kāpurus barībai.
Nedrīkst aizmirst ornitologu ieteikumu – ja reiz putnus sākts barot, tas jāturpina līdz pat pavasarim.
Ja sasnidzis sniegs un vēl zeme nav sasalusi, sniegs ap augļu kokiem jāpieblīvē, lai zem tā nevarētu skraidīt peles. Tas arī mazinās augu izsušanu, jo irdens sniegs ir kā bieza sega, kas neļauj zemei atdzist.
Ja sniega daudz un tas slapjš, to vajadzētu nopurināt no krūmu un koku zariem, lai neaplauž.
Kailsalā jāpiesedz zemenes un vīnogulāji ar salmu kārtu vai biezāku agrotīklu vairākās kārtās. Ja nav pagūts, jāmulčē apdobes, jo sevišķi jaunajiem, tikko stādītajiem augļu kociņiem, uzberot ap tiem sausa, irdena materiāla, piemēram, zāģu skaidu vai šķeldas, konusu.
Ja ir daudz nokrišņu, līst vai kūst sniegs un dārzā krājas ūdens, salušajā zemē vērts izsist, parakt vadziņu, mazu grāvīti, lai ūdens var aizplūst uz zemāku vietu.
Pārskatot krājumus, jāizvāc bojātie āboli un bumbieri, tiklīdz tie pamanīti, lai nebojātu pārējos. Vislabākie apstakļi ābolu glabāšanai ir ap plus 2 grādu temperatūra un augsts gaisa mitrums, citādi augļi ātri vien vīst.
Ziemā, lai gan ir brīvs laiks, aicinu neķerties pie ābeļu un citu augļu koku vainagu veidošanas.
Griezuma brūcēs var apsalt šūnas, un brūces sliktāk aizaugs. Arī tad, ja nav lielu salu, bet pieturas vēss un mitrs laiks, ir ļoti liela iespēja, ka izplatīsies sēņu sporas, kas izraisa koksnes slimības. Svaigas brūces vēsā un mitrā laikā ilgi neapžūst un rada mikroorganismu attīstībai piemērotu vidi un vietu. Turklāt miera periodā veidotie koki tiek provocēti augt, jo sevišķi, ja tiek saīsināti pērnie dzinumi. Tas veicinās zaru veidošanos, vainaga sabiezināšanos un padarīs koku kopšanu vēl grūtāku.
Toties gada sākums ir ļoti piemērots laiks izzināt un meklēt šķirnes, ko iestādīt savā dārzā. Izvēloties augļu kokus, uzmanība jāpievērš šķirņu ziemcietībai, slimībizturībai un garšas īpašībām.
