Dārznieka labākais draugs — zaļmēslojums

Zinu, ka daža laba namamāte, kurai ir savs mazdārziņš, speciāli sēj kliņģerītes, un, kad tās ir ziedos, ar lāpstu sakapā (izklausās gaužām nežēlīgi!) un ierok augsnē, lai kliņģerītes satrūdot dezinficētu augsni, ierobežotu dažādu sēņu slimību, augsnes nematožu izplatību un arī kalpotu kā zaļmēslojums. Mazdārziņā kliņģerītes var izaudzēt arī kādā nomaļākā saulainā vietā un kā mēslojumu pārnest un ierakt vajadzīgajā vietā. «Kāpēc vispār šādi jāņemas, ja mūsdienās ir minerālmēsli?! Nopērc un pakaisi!» kāds jau oponē… Paskaidrošu! Pirmais iemesls – sintezēto minerālmēslu regulāra lietošana negatīvi ietekmē augsnes auglību un augsnes struktūru.

Lielākā daļa minerālmēslu pazemina augsnes mikrobioloģisko aktivitāti.

Šādos apstākļos auguši augi ir vairāk pakļauti stresam, ko rada nezāles, kas ļoooti labi izmanto ar minerālmēslojumu iedotās barības vielas. Stresainiem augiem ir arī zemāka imunitāte pret dažādiem kaitīgiem organismiem. Otrs svarīgais iemesls ir pavisam triviāls – daļai dārzu īpašnieku kļūst arvien grūtāk sadabūt tādu organisko mēslojumu kā kūtsmēsli. Savukārt komposts, kas sagatavots nepareizi, mēdz būt nezāļu un slimību pavairošanas avots dārzā.

Pozitīvās īpašības un priekšrocības

Tās zaļmēslojumam ir ne viena vien!

Citi lasa

Santa.lv

Testi

TESTS: Cik daudz tu zini par režisoru Alvi Hermani?

Zane Piļka- Karaļeviča

Personības

Kreipānu līdz asarām aizkustina sabiedrības atbalsts, taču viņam ir kāds svarīgs lūgums…

Ineta Meimane

Personības

Leldes Ceriņas pirmā intervija pēc šķiršanās: Biju salauzta tik dziļi, ka gribējās kliegt

• Iestrādājot augsnē zaļmēslojuma augus, mikroorganismu darbības ietekmē rodas humuss, kas uzlabo organiskās vielas veidošanās iespējas, un rezultātā pieaug augsnes auglība. Tas ir galvenais, par ko jārūpējas katram dārzkopim dārzā.
• Uzlabo augsnes un ūdens režīmu augsnē. Zaļmēslojuma kultūru saknēm cauraužot augsnes auglīgo un vēl dziļākus slāņus, tajā tiek izveidoti daudzi sīkāki un lielāki kanāliņi, caur kuriem ūdenim un gaisam ir viegli pārvietoties. Tas nozīmē, ka augsne daudz labāk spēj uzņemt ūdeni, kam būtu bijusi ļoti svarīga nozīme 2017. gada rudenī, kad bija nepārtrauktās lietavas un augsnes it visur kļuva pārmitras. Savukārt lielāka gaisa klātbūtne labvēlīgi ietekmē sakņu spurgaliņu darbību, augi labāk aug.
• Spēj nomākt nezāles – ne tikai viengadīgās, bet dažkārt arī daudzgadīgās. Vislabāk ar to tiek galā ziemas rudzi un griķi.
• Ir zaļmēslojuma kultūras, ko sauc par augsnes biofumigantiem – šie augu ar savu sakņu sistēmas palīdzību izdala augsnē specifiskus bioloģiski aktīvus savienojumus, kas satur arī sēru. Tādā veidā tiek nomākti dažādi augsnē mītoši augu patogēni, tajā skaitā nematodes. Šādi augi ir baltās sinepes, eļļas rutks, auzas, rudzi. Tie iedarbojas arī pret atsevišķām kaitēkļu sugām, piemēram, sīpolu mušu.
• Daļa no zaļmēslojuma kultūrām ir ar ļoti spēcīgu sakņu sistēmu. Piemēram, baltajām sinepēm tā var sasniegt 2 metru dziļumu, saulespuķēm 2–5 metrus, daudzgadīgajām lupīnām – pat 8 metrus. Kāds no tā ieguvums? Dziļās saknes ir ļoti efektīvs līdzeklis pret augsnes sablīvēšanos, jo pat augsnes uzrakšana vienā un tajā pašā dziļumā daudzu gadu garumā to var izraisīt. Tāpat augsne sablīvējas, ja to strādā ar augsnes frēzi.
• Spēcīgās saknes, iedziļinoties augsnē, no augsnes apakšējiem slāņiem uz augšu paceļ jaunus barības elementu krājumus, kas kļūs pieejami kultūraugiem, kas tiks sēti un audzēti pēc tam.
• Viena no labākajām zaļmēslojuma augu īpašībām ir spēja ar savu sakņu sistēmu saistīt tādus kustīgākos augu barības elementus kā slāpeklis, kālijs, sērs, kalcijs. Sevišķi tas ir nozīmīgi rudens, ziemas un pavasara periodā. Citādi šie barības elementi neatgriezeniski izskalosies no augsnes.
• Zaļmēslojuma kultūru sakņu izdalītās vielas palīdz šķīdināt augsnē esošos barības elementus, kas ir atrodami grūti šķīstošos savienojumos.
• Zaļmēslojuma augi ar savu labo augsnes segtspēju un attīstīto sakņu sistēmu pasargā augsnes auglīgo slāni no dažādu veidu erozijas vai fiziskas degradācijas, tā samazinot gan spēcīga vēja, gan sala, sniega un kušanas ūdeņu negatīvo ietekmi.
• Regulāra zaļmēslojuma audzēšana palīdz uzturēt tīrāku vidi kopumā, jo tā nepiesārņojas ar izskalotajiem augu barības elementiem, samazinās augu patogēnu darbība.
• Regulāra zaļmēslojuma kultūru audzēšana palīdz pakāpeniski par 0,2–0,5 vienībām paaugstināt augsnes pH. Tā var būt alternatīva kaļķošanai.
• Mazina augsnes nogurumu. Tas ir vitāli nepieciešams, kad dārzā jālikvidē vecie ogu krūmi un augļu koki, bet citas vietas, kur stādīt jaunus neatrodas. Tad zaļmēslojums palīdz novērst šo specifisko baktēriju darbību, un jau nākamajā sezonā var stādīt augļu kokus vai ogulājus no jauna tajā pašā vietā.

Ir pētījumi, kas norāda uz to, ka pareizi audzēti un izmantoti zaļmēslojuma augi ir laba un reāla alternatīva kūtsmēsliem.

• Pati svarīgākā zaļmēslojuma pozitīvā ietekme ir augsnes mikrobioloģiskās aktivitātes paaugstināšana.

Varianti ir dažādi

Zaļmēslojumus iedala pēc izmantošanas veida. Ir pamata zaļmēslojums, kad gan sēja, gan iestrāde augsnē notiek viena veģetācijas perioda laikā. Ir atāla zaļmēslojums – izaugušo zaļmēslojumu nopļauj un izmanto komposta gatavošanai, arī dobju un apdobju mulčēšanai. Kad sējums pēc pļaušanas ataug, to iestrādā augsnē kā zaļmēslojumu.

Vēl ir starpkultūras zaļmēslojums – to sēj zem virsauga vai arī vasaras otrajā pusē vai rudenī uz ziemu, lai nodrošinātu līdz pavasarim nosegtu augsni un pasargātu to no barības elementu izskalošanās. Ir arī pēcpļaujas zaļmēslojums, to sēj pēc pamata kultūras novākšanas. Kad novākti agrie dārzeņi un kartupeļi.

Kādus augus sēt!

Slāpekli piesaistošie Šie augi ir vieni no vērtīgākajiem, jo spēj ar gumiņbaktēriju palīdzību no atmosfēras gaisa saistīt slāpekli un, augu organiskajai vielai sadaloties, to atbrīvot citiem augiem izmantojamā veidā. Katrai tauriņziežu sugai gumiņbaktērijas ir atšķirīgas, un tām vajadzīgs laiks, lai sāktu strādāt.

Tāpēc sēklas apstrādā ar nitragīnu, kas uzlabo un paātrina gumiņbaktēriju darbību. Vislabāk, ja tauriņziežus audzē visu veģetācijas periodu. Pirmos pļāvumus izmanto citiem mērķiem, bet pēdējo iestrādā augsnē. Lai gumiņbaktērijas dotu vismaz kaut kādu efektu, tauriņziežus nevajadzētu iestrādāt augsnē agrāk par 10–12 nedēļām pēc to sadīgšanas. Papildu labums – tauriņzieži augsnē piesaista arī kalciju.

• Šaurlapu lupīna (Lupinus angustifolius). Ar ļoti spēcīgu sakņu sistēmu, sniedzas pat 2 m dziļumā. Sēklas iestrādā 2–4 cm dziļi. Viens no vērtīgākajiem zaļmēslojuma augiem tieši vieglām, smilšainām augsnēm.

  

• Baltā lupīna (Lupinus albus). Visgarākais veģetācijas periods. Labāk tā augs ar organisko vielu bagātās, mālsmilts augsnēs ar vāji skābu līdz neitrālu pH. Patīk gaisma un mitrums. Augsnē iestrādā spīdīgo pākšu stadijā.
• Daudzgadīgā lupīna (Lupinus polyphyllus). Priekšaugam jādod organiskais mēslojums un pašai lupīnai – fosfora un kālija mēslojums, tas palīdz intensīvāk darboties gumiņbaktērijām. Daudzgadīgo lupīnu zaļmēslojumam pļauj ar trimmeri. Pirmoreiz to dara ziedēšanas laikā, otrreiz – pirms sala iestāšanās.
• Inkarnāta āboliņš (Trifolium incarnatum). Viengadīgais sarkanais āboliņš. Jaunums Latvijā, ļoti labs zaļmēslojumam. Atšķirībā no daudzgadīgā āboliņa aug daudz straujāk, tādēļ īpaši izdevīgs. Izsēj 0,2–0,3 kg/100 m2. Augums stāvs un spēcīgs, jau pēc 70–80 dienām ir iestrādājams augsnē. Ļoti labs maisījumā pusi uz pusi ar viengadīgo aireni, tad pirmo pļāvumu var novākt kompostēšanai vai mulčēšanai uz dobēm vai apdobēm, bet otro vai pat trešo iestrādāt augsnē kā zaļmēslojumu. Latvijā pieejams zaļmēslojuma maisījumā AU-SLA. Līdzīgi var izmantot arī Aleksandrijas vai Ēģiptes balto viengadīgo āboliņu.
• Sarkanais daudzgadīgais āboliņš (Trifolium pratense). Attāla zaļmēslojuma kultūra. Liela nozīme tieši organiskās vielas palielināšanā augsnē. Sēj arī dažādos maisījumos kopā ar stiebrzālēm. Lielisks priekšaugs dažādām dārzeņu kultūrām, lai iznīcinātu nematodes. Agrīnās šķirnes izmanto vairāk iekoptās augsnēs, bet vēlīnās – mazāk iekoptās.
• Baltais amoliņš (Melilotus albus). Viens no zaļmēslojuma augiem ar spēcīgāko sakņu sistēmu. Izsējas norma izkliedsējā 0,2–0,24 kg/100 m2. Augs divgadīgs, tā bagātīgās un ilgās ziedēšanas dēļ kalpo arī kā nektāraugs, bagātīgi izdala nektāru. Elastīgs pret augšanas apstākļiem, labi augs dažādās augsnēs. Sākot no viegli skābām līdz kaļķotām augsnēm. Samērā labi pacieš sausumu. Spēcīgās augšanas dēļ var pāraugt virsaugu.
• Vasaras vīķi (Vicia sativa L). Saknes spēcīgas, augi 50–120 cm gari. Sēj 2–5 cm dziļi. Tīrsējā sēklas norma ir 1,1–2,1 kg/100 m2. Jaucot kopā ar citiem zaļmēslojuma augiem, izsējas normu samazina līdz 0,25–1 kg/100 m2. Veģetācijas periods 100–150 dienas. Labi pacieš salnas, labi aug arī vēsās vasarās. Mitruma prasīga kultūra. Audzējami dažādās augsnēs ar vāji skābu līdz neitrālu pH.

  

• Ziemas vīķi (Vicia villosa Roth). Viengadīgi augi, bet ar spēju ziemot. Papildus jādod fosfors un kālijs. Augsnes prasības līdzīgas kā vasaras vīķiem. Augs ir garāks, pat līdz 2 m, veģetācijas periods ap 250 dienām, ļoti līdzīgi kā ziemas rudziem, tādēļ zaļmēslojumam vislabāk sēt maisījumā kopā ar ziemas rudziem attiecībā 0,4–0,6 kg/100 m2 vīķu un 1,4–1,6 kg/100 m2 rudzu. Sēj 2–5 cm dziļi.

  

Augsnes uzlabotāji Uzlabo augsnes fizikālās īpašības, tās struktūru, kā arī nomāc augsnē esošos patogēnus. Ar savu spēcīgo sakņu sistēmu no augsnes dziļākajiem slāņiem paceļ augsnes aramkārtā jaunus barības elementu krājumus. Šīs grupas augi augsni ar barības elementiem nebagātinās, tikai atdos atpakaļ to, ko paši paņēmuši augšanas laikā.

• Krustzieži. Pēc iestrādes augsnē, mikroorganismiem sadalot zaļmēslojumu, trūdēšanas procesā izdalās ķīmiski savienojumi bioloģiskie fumiganti, kas agresīvi iedarbojas uz augsnes patogēniem. Ja iespējams šo zaļmēslojumu augsnē iestrādāt vēl siltajā laika periodā līdz septembrim, tad dobes var nosegt vēl ar melno plēvi. Rezultātā temperatūra augsnē paaugstināsies un vismaz daļēji tiks iznīcinātas arī nezāļu sēklas.
• Eļļas rutks (Raphanus sativus var. oleifera Metzg.). Augs jebkurā augsnē. Ja sēj pavasarī, sēklas norma ir 0,12 kg/100 m2, ja vēlāk kā starpkultūru, tad 0,25–0,3 kg/100 m2. Sēj 2–3 cm dziļi. Atkarībā no augsnes mitruma sadīgst 5–13 dienās. Rudens zaļmēslojumam sēj līdz augusta vidum. Augšanas laikā tie ļoti sekmīgi saista augsnē esošo minerālo slāpekli un neļauj tam izskaloties. Labs augsnes sanitārs, jo sakņu izdalītie fitoncīdi nomāc augsnē esošos patogēnus. Pēc 35–40 dienu augšanas jau dod labu zaļo masu. Augsnē vēlams iestrādāt pāksteņu veidošanās fāzē, kad vēl nav izbirušas sēklas. Ja ar iestrādi vajag nogaidīt, tad, lai neveidotos sēklas, var augus pirms ziedēšanas nopļaut 20–30 cm augstumā, jo eļļas rutks ļoti labi ataug.

  

• Baltās sinepes (Sinapis alba L.). Viengadīgs augs 0,5–1,5 m augsts, pieticīgs, bet ar spēcīgu sakņu sistēmu, var izmantot visās augsnēs. Izsējas norma ir 0,2–0,3 kg/100 m2. Sēklas izsēj ļoti sekli 0,5–1 cm dziļumā. Sausā laikā sējums noteikti jāpieveļ. Vislabāk sēt pēc dārzeņiem, kas tiek novāktas augustā. Sēt var līdz septembra sākumam.
• Ziemas rudzi (Secale). Izsējas norma līdz 1,5 kg/100 m2. Ļoti spēcīgi nomāc augsnē esošos patogēnus un atveseļo augsni. Ieteicams sēt siltumnīcās, sākot no septembra vidus līdz oktobra beigām. Augsnē iestrādā no aprīļa sākuma līdz vidum. Pavirši iestrādāti, mēdz ataugt un piesārņot nākamo kultūru. Mīnuss? Ziemas rudzos var pārziemot un savairoties kailgliemeži, segtās platībās arī laputis.
• Auzas (Avena). Sēklas dīgst jau plus 1–2 grādu temperatūrā. Mitruma prasīga kultūra. Mazāk cieš no mitruma pārpilnības. Spēcīga sakņu sistēma, tādēļ uzņem grūti šķīstošos barības elementus. Piemīt spēja nomākt augsnes patogēnus. Izsējas norma līdzīga kā rudziem.
• Facēlija (Phacelia tanacetifolia Benth). Augums 60–90 cm. Lielisks nektāraugs, ziedi izteikti violeti, ar interesantu formu. Sēt var no aprīļa līdz augustam sākumam. Izsēj 0,25–0,27 kg/100 m2. Augs attīstās ātri, tādēļ var labi nomākt nezāles, izņemot daudzgadīgās. Iestrādā augsnē 2–3 mēnešus pēc sējas, ziedēšanas sākumā. Palīdz nākamajam kultūraugam labāk izmantot kāliju.

  

• Griķi (Fagopyrum esculentum). Pieticīgi, siltumā diezgan ātri attīstās, to saknes spēj piekļūt grūtāk šķīstošajiem savienojumiem, sasniedzot 60–90 cm dziļumu. Veģetācijas periods tikai 60–90 dienas, kas ļoti labi atbilst zaļmēslojuma vajadzībām. Vieglākās augsnēs sēj 2–3 cm dziļi, bet smilšmāla augsnēs 4–6 cm dziļi. Izsēj maija beigās, jūnija sākumā. Veido lielu gan zaļmasu, gan sakņu masu. Labi šķīdina grūti šķīstošos barības elementu savienojumus. Svarīgi nenokavēt iestrādes laiku, proti, neļaut griķiem izveidot sēklas. Piemēroti vairāk tieši vieglajām augsnēm ar vāji skābu augsnes reakciju. Norma: 0,4–0,6 kg/100 m2.
• Saulespuķes (Helianthus annuus). Viengadīgs augs, ir ļoti izplatīta tieši dažādos zaļmēslojuma maisījumos. Saknes iestiepjas augsnē 2–5 m dziļi! Nevar audzēt smagās un blīvās, arī skābās augsnēs. Paiet 90–105 dienas pēc sējas, kad zaļā masa ir gatava, lai to iestrādātu augsnē. Tātad, ja iesēj agri, zaļmēslojumu augsnē var iestrādāt jūlija beigās, augusta sākumā. Sēklas izsēj 4–6 cm dziļi, norma 0,3–0,45 kg/100 m2. Der maisījumā ar zirņiem, ar vasaras vīķiem.

UZMANĪBU! No krustziežu dzimtas augiem mazdārziņos ļoti populāri ir eļļas rutki un baltās sinepes. Tomēr, ja tajā audzēti kāpostaugi un zeme piesārņota ar krustziežu sakņu augoņiem, eļļas rutku un sinepju zaļmēslojums nav ieteicams. Visādi maisījumi Sējot dažādus augus, var gūt lielāku efektu. Latvijā dažādiem nolūkiem pieejami vairāki zaļmēslojuma sēklu maisījumi. Piemēram! AU-DZI – dziļai augsnes ielabošanai, AU-SLA – papildu slāpekļa piesaistei, AU-VEL – augsnes veselīguma nodrošināšanai.

Ko vēl var pagūt iesēt?

Līdz 5. augustam – gandrīz visas zaļmēslojuma kultūras. Vēlāk, tad gan sākas būtiski ierobežojumi. Pēc 5. augusta no viengadīgajiem augiem vēl var sēt eļļas rutku, baltās sinepes un auzas. Pārējie zaļmēslojuma augi vairs nedos būtisku masas pieaugumu. Nav jāuztraucas, ka, uznākot salam, sējums nosals. Sakņu masa un atmirstošās lapas var droši palikt līdz pavasarim un, augsni nerokot, sēt un stādīt visu, ko sirds kāro. Līdz 15. septembrim – ziemas rudzus un ziemas vīķus, sējot vēlāk, masa nebūs tik liela. Tos augsnē iestrādā maija otrajā pusē. Rudzus – kad to stiebri lūst.

Kā izmantot?

• Ierakšana vai iearšana – vienkāršākais veids.
• Zaļās masas sakapāšana. Tā parasti dara siltumnīcās. Sasmalcināto masu var arī iefrēzēt.
• Nopļaušana. Ja pirmajās reizēs zaļo masu paredzēts izmantot mulčēšanai vai kompostēšanai.
• Noliekšana un nolaušana. Tad izmanto speciālu rulli ar metāla ribām (roller crimper). Ar nolauzto augu masu izveido mulčas slāni, kurā var stādīt augus.

Kur meklēt zaļmēslojuma sēklas?

• Zemnieku saimniecība Ķiveļi Saldus novada Jaunlutriņu pagastā, tālr. 20380909.
• Agrimatco Latvia veikalos Latvijā, tālr. 29106592.
• Latvijas šķirnes sēklas veiklos Latvijā, tālr. 67551834.
• AnAgro Carnikavā, tālr. 20258297 un 29285155.