17. sērija Mācies no dabas!

Augu izvēlē pamatu pamats ir mācīties no tuvējās dabas. Kas tur aug labi, tam arī tavā dārzā vajadzētu iedzīvoties. Turklāt mūsdienās arī daudziem Latvijas dabā sastopamiem augiem pieejama liela kultivēto šķirņu daudzveidība. Nu, kaut vai parastajam pelašķim (Achillea), arī priedēm (Pinus), eglēm (Picea) un citiem.

Noder arī izpratne par dabas procesiem, par to, kas augiem nepieciešams, lai, jau tikai paskatoties vien uz kārdinošo stādu katalogā, saprastu, vai tam patiks tavā dārzā. Piemēram, bagātīgi ziedoši augi ar krāsainu lapojumu ēnā augs, bet savu krāšņumu pilnībā neatklās. Savukārt augi ar lielām, platām un biezām lapām karstā saulē izžūs, tiem nepietiks mitruma.

Augu meklējumos vērtīgi ir arī apciemot citus dārzus, kas izveidoti līdzīgos apstākļos, tā dzīvē redzot, kas tajos aug, bet kam tāda vide nav pa prātam. Noteikti vajag konsultēties arī ar stādu audzētājiem, pieredzējušiem dārzniekiem, jautājot par nolūkotā auga spēju pielāgoties tava dārza apstākļiem.

Indra Ozoliņa

Dobes no nulles

11. sērija Polikarbonāts. Kuru pirkt?

Sandija Šēnberga

Dobes no nulles

4. sērija Kopšana

Gunta Šenberga

Dobes no nulles

6. sērija Peoniju rudens

Ilze Klapere

Dobes no nulles

18. sērija Kuri koki izaug ātrāk?

Ja gribi veidot dārzu, kas tuvāks dabai, jātrenē pacietības muskuļi, jo labs rezultāts nāks lēnām un pamazām!

Četras atšķirīgas situācijas un idejas augu izvēlē

1. MEŽA DĀRZS

Mežs ir Latvijai visai raksturīgs, tomēr arī daudzveidīgs biotops, jo tas var būt gan biezs egļu mežs mājas dienvidu pusē, kas var radīt nelabvēlīgus apstākļus dārzam, gan arī gaišs un caurspīdīgs priežu mežs. Meža dārzs būs ēnaināks, tur biežāk būs skāba augsne un sausāki augšanas apstākļi nekā citur, jo cauri vairākstāvu apaugumam mitrums līdz zemei nonāk lēnāk, vēlāk un arī mazāk.

Meža, īpaši, egļu vai priežu, dārzos visbiežāk būs skāba augsne, jo skujkoki to skābina.

Būvējot un ierīkojot vajadzētu saudzēt esošos kokus un to saknes, jo atjaunot šādu dabisko ekosistēmu ir ļoti grūti, dažkārt pat neiespējami, tas prasa milzīgus resursus un laiku. Noteikti daudz vieglāk ir saglabāt to, kas jau aug, un iekopt nelielas tīrākās vietas zālienam, taciņām, košumkrūmiem.

Attālāk no mājas nevajadzētu noņemt visu meža zemsedzi, lai censtos ierīkot ideālu mauriņu vai krāšņu puķudobi. Pirmkārt, to izdarīt būs ļoti grūti. Otrkārt, šādām vietām piestāv mazliet noslēpumaini, ēnaini dārza nostūri. Tuvāk mājai, protams, var veidot taciņas, košākas dobes un tml.

TE LABI JUTĪSIES 

• Dabiskajiem apstākļiem pietuvināti koki būs egļu (Picea) un priežu (Pinus) sugas un šķirnes, arī īves (Taxus) un tūjas (Thuja).
• Skābumu un daļēju noēnojumu mīloši krūmi kā rododendri (Rhododendron), hortenzijas (Hydrangea), arī dabā pamežos augošie segliņi (Euonymus). Var izvēlēties kompaktākas, zemākas formas segliņus, spārnoto segliņu (Euonymus alatus), kas rudenī iekrāsojas rozīgi sarkans.
• No lapu krūmiem – Alpu jāņoga jeb Alpu vērene (Ribes alpinum), kas arī sastopama dabā. Korintes (Amelanchier) sugas un šķirnes, kuras pašas neizsējas, ir krāšņi ziedoši un dekoratīvi krūmi, kas turklāt ražo gardas ogas gan dārza saimniekiem, gan putniem.
• Daļējā noēnojumā var augt arī filadelfs (Philadelphus), tautā saukts par jasmīnu, tikai tā ziedēšana nebūs ļoti bagātīga.
• Mežu iemītniece ir arī ļoti agri un spilgti ziedošā zalktene (Daphne). Taču jāņem vērā, ka, tāpat kā segliņš, arī šis augs ir indīgs.
• Lielākā daļa lakstaugu, kas aug mežā, zied pavasarī, kamēr koki vēl nav salapojuši un zariem cauri var izspraukties saule. Tāpēc arī meža dārzam piemērotākie būs agri ziedoši augi – pavasara sīpolpuķes, vizbulītes u. c.

2. PIEJŪRAS DĀRZS

Jūras piekraste parasti ir īpaši sausa, nabadzīga un smilšaina. Taču līdzīgi apstākļi var būt arī, piemēram, izstrādātu karjeru tuvumā. Augiem te lielākoties trūks gan mitruma, gan barības vielu, un

tādu, kas labprāt aug šādās augsnēs, nebūs daudz, taču atsevišķas augu grupas tam tomēr ir pielāgojušās.

Pirmkārt, sukulenti, kam ir biezas, gaļīgas lapas, piemēram, laimiņi (Sedum). Tie lapās spēj uzkrāt mitrumu un ar tādām pieticīgām rezervēm izdzīvot. Otrkārt, augi, kam ir ļoti sīkas, šauras lapiņas un raksturīgi arī ērkšķaini dzinumi. Jo mazāka lapu virsma, jo mazāk iztvaiko ūdens. Treškārt, daudziem sausuma izturīgiem augiem ir sudrabainas vai pelēcīgi zaļas lapas. Šāda krāsa labāk atstaro spēcīgos saules starus. Dažiem lapas papildus vēl klātas ar matiņiem, kas palīdz noturēt mitrumu.

Pastaigājot gar jūru, redzami šie pieticīgie un izturīgie augi – galvenokārt, sīki krūmiņi un asas šauru un pelēcīgu lapu zāles. Piejūras dārzi nebūs laba vieta lekni ziedošiem augiem ar milzīgām, treknām lapām, drīzāk tieši pretēji – sīkziedainiem un kompaktiem.

TE LABI JUTĪSIES

• Priedes (Pinus) un to dažādās sugas un šķirnes, arī kadiķi (Juniperus). Ne tikai skaisti, bet arī noderīgi būs ložņu kārkli (Salix repens), kas ļoti labi nostiprina šādas nabadzīgas un trauslas augsnes nogāzēs un pauguros vai vēja skartās vietās, neļaujot tās aizpūst prom.
• No lapu krūmiem – sīklapainās bārbeles (Berberis) un spirejas (Spiraea).
• No ziedošajiem augiem – tie, kas piemēroti akmeņdārziem: aslapu flokši (Phlox subulata), jūrmalas armērija (Armeria maritima), pūkainā radzene (Cerastium tomentosum), mārsils (Thymus), kas arī dabā sastopams uz smilšainiem pauguriņiem. Tāpat var izvēlēties pelašķi (Achillea), no graudzālēm – auzenes (Festuca), spalvzāles (Pennisetum). Labi iedzīvosies arī mūsu sukulentveidīgie – laimiņi (Sedum) un saulrieteņi (Sempervivum).

3. PĀRMITRAIS DĀRZS

Pilnīgs pretstats saulaini smilšainajām teritorijām ir pārmitrās vietas. Tās var būt gan pastāvīgi purvainās zonas, gan vietas, kurās mitrums turas īslaicīgi, piemēram, palu laikā. Kaut prātīgi būtu mājvietu tādās neveidot, Latvijā nav mazums apdzīvotu vietu, kas stihiski izveidojušās palieņu pļavās. Tāpēc tieši mitrās pļavās var iedvesmoties tās augu sabiedrības atlasei, kas mitrā vietā jutīsies gana labi.

Šādā dārzā var veidot savu mitraini, jo dabai tā ir ļoti vērtīga.

Tā strādā kā sūklis, kas nevienmērīgos mitruma apstākļos spēj uzkrāt ūdeni laikā, kad tā ir pārāk daudz, pasargājot no pārplūšanas citas teritorijas.

Ja pārmitras vietas veidojas nepareizas būvniecības vai teritorijas iekārtošanas rezultātā, piemēram, ir nesakārtota virszemes ūdeņu notece, aizdambējušies notekgrāvji, tad tas jārisina, nevis jāmēģina ar to sadzīvot.

TE LABI JUTĪSIES

• No krūmiem mitrums patiks grimoņiem (Cornus) un kārkliem (Salix).
• Egles (Picea) labi pacieš mitrākas vietas, taču gluži purvā tās stādīt nevajadzētu.
• Šādos dārzos var veidot ļoti skaistas lakstaugu grupas, izmantojot īrisus (Iris), vīgriezes (Filipendula), kurām ir daudz skaistu šķirņu, arī ar rozā ziediem, raibām lapām, krastkaņepes (Eupatorium), upes mētras (Mentha aquatica). Minētie augi arī dabā aug mitrākās vietās. Šie vairs nebūs nekādi smalciņie augi. Mitrās vietas ir pietiekami auglīgas, lai augi spētu veidot lielu apjomu.
• Ja dzīves telpa pietiekami liela, tad mitrākā stūri var ierīkot dzērveņu (Oxycoccus palustris) vai lāceņu (Rubus chamaemorus) stādījumus.

4. MĀLAINAIS DĀRZS

Šo dārzu noteikti būs grūtāk apstrādāt, jo zeme būs smagnēja un ķepīga. Pēc ilgstošām lietavām tā lēnāk žūst, un augu saknēm var pietrūkt skābekļa. Pavasaros tā vēlāk uzsilst. Taču labā ziņa ir tāda, ka mālainu augsni ielabot un pielāgot dažādu augu prasībām ir vieglāk nekā ietekmēt augšanas apstākļus pārējos dārza tipos. To var izdarīt ar kompostu, organiskajiem mēsliem, kūdru.

Vēl viens mālainas augsnes labums: tā lieliski notur mitrumu.

Mālainajos plašumos nereti ir vēlme ierīkot dabisko ziedošo pļavu. Nejaucot klāt mālam cita veida augsni, tādam dārzam tā būs par treknu. Tādā ātri vien saaugs lekni platlapu augi, kuriem cauri gaisīgajām pļavas puķēm nepietiks spēka izlauzties. Smalko un trauslo sakņu īpašnieki mālā paši izdzīvot nespēs. Taču lēnām un pacietīgi šādu augsni var ielabot un uzlabot, tā palielinot augu dažādību, kas tur varētu labi justies.

TE LABI JUTĪSIES

• Ceriņi (Syringa), irbenes (Viburnum), arī rozes (Rosa), ja vien papildus tās tiek mēslotas, veigelas (Weigela), krūmcidonijas (Chaenomeles).
• No lakstaugiem – hostas (Hosta), dienlilijas (Hemerocallis), liela auguma laimiņi jeb čīkstenes (Sedum spectabile), kā arī citi augi, kuriem ir spēcīga sakņu sistēma.

SEPTEMBRĪ TEV NODERĒS trīs lieliski palīgi

1. GAISA PŪTĒJS/SŪCĒJS AS001G

Šim nelielajam un parocīgajam aparātam ir pieejami 10 dažādi uzgaļi – ar to varēsi ne tikai izpūst olīšos sabirušās lapas un skujas, kas nebūs kā pelnrušķītei ar pirkstiem jāizlasa, bet arī iztīrīt vismazākās spraudziņas, piepūst bērnu rotaļlietas un peldriņķus (nākamajai vasarai jāsagatavojas laikus :) un visu pārējo, kam nepieciešams neliels, bet jaudīgs pūtējs. Ir arī sūkšanas funkcija. Darbojas ar vienu 40 V akumulatoru.

2. LATERNA/RADIO/LUKTURIS/USB LĀDĒTĀJS DMR056

Četri vienā – aiz roktura vai plecu siksnā pārnēsājama jaudīga laterna, ko vajadzības gadījumā var pārslēgt un izmantot kā lukturi kopā ar radio, kā arī iespēju uzlādēt visu, kas lādējams, izmantojot USB. Darbojas ar vienu 18 V akumulatoru.

3. ZĀLES UN DZĪVŽOGA ŠĶĒRES DUM604

Nelielas rokas šķēres, ar kurām var tikt klāt tur, kur trimmeris ir par bīstamu vai vienkārši nespēj, – zem terases, tuvu augiem, gar siltumnīcu, kuru trimmeris var sabojāt. Lai darbotos, nepieciešams viens 18 V akumulators. Instrumentam pieejams arī otrs viegli nomaināms uzgalis dzīvžoga safrizēšanai.