Rīga +14°C 
#MumsIrSpārniNovērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Atbild ainavu tehniķis, kokaudzētavas Bulduri vadītājs Kaspars Vēveris.
Skaņu un piesārņojumu aizturēs blīvs dzīvžogs, tāpēc priekšroka dodama skujeņiem. Visizturīgākās, ātraudzīgākās un efektīvākās būs parastās egles (Picea abies). Egļu stādus iespējams iegādāties kā meža stādāmo materiālu – tie būs kā kasešu stādi vai vienu gadu paaudzēti podiņā, ne vairāk kā 1,5 metrus augsti. Lielāka auguma egļu stādus kokaudzētavās piedāvā tikai dekoratīvajām šķirnēm, kas nav piemērotas dzīvžogam pie šosejas.
Egles ieteicams stādīt rindā, 1–1,2 metru atstatumā. Blīvu norobežojumu var iegūt ātrāk, stādot pamīšus dubultrindā – apmēram 1,5 metrus citu no citas un 1–1,2 metrus starp rindām. Stādot dubultrindā, uzreiz jāapsver, kā dzīvžogs tiks cirpts, kad sasniegs vēlamo augstumu, jo platāku dzīvžogu ir grūtāk kopt.
Lai dzīvžogs būtu kvalitatīvs, jau sākot ar otro gadu pēc iestādīšanas, egles jāsāk cirpt no sāniem reizi gadā. Normālos augšanas apstākļos tām pieaugums var būt 30–50 centimetru gadā uz augšu, mazāk – uz sāniem. Pirmajos divos gados pēc iestādīšanas pieaugums var būt lēnāks, bet, sākot ar trešo gadu, ir ļoti straujš.
Kad egles sasniegušas gandrīz vēlamo garumu, jāsāk griezt arī augša. Cērpot dzīvžogu, jāsaglabā eglēm dabiskā forma – sākumā trijstūra, bet, sasniedzot vēlamo augstumu, trapeces forma ar izteikti šaurāku augšdaļu.
Dzīvžogu nav ieteicams veidot no maija līdz jūlijam, kad intensīvi aug jaunie dzinumi. Arī stiprā salā griezuma vietas plaisā un iekalst. Stādot dzīvžogu, jau pašā sākumā jābūt skaidram, cik augstu to audzēsi.
Tas atkarīgs no reljefa un vides aiz dzīvžoga – 2 metrus augsts dzīvžogs neaizturēs skaņu un putekļus mājas otrā stāva līmenī, tātad šādā gadījumā jāplāno 4–5 metrus augsta barjera.
Labu norobežojumu, īpaši pilsētā, var iegūt, arī stādot rietumu tūju (Thuja occidentalis) dzīvžogu, piemēram, šķirni ‘Brabant’, kas ir ātraudzīga un izturīga. Tās gan aug nedaudz lēnāk nekā egles un ir dārgākas, toties var nopirkt 3–4 metrus lielus stādus. Jārēķinās, ka tūju dzīvžogs būs kvalitatīvs, tikai nodrošinot laistīšanu.
Lai labi norobežotos no intensīvi lietota autoceļa, ar vienkāršu dzīvžogu var nepietikt. Iespējams, jāplāno vairāku pakāpju dzīvā barjera, dzīvžogu kombinējot ar lielāku koku stādījumiem. Šāds risinājums būs iespējams tikai pietiekami plašā teritorijā. Plānojot šādu barjeru, ieteicams konsultēties ar apstādījumu speciālistu, jo jāņem vērā daudzi un dažādi apstākļi.
Vēl kas… Pirms dzīvžoga stādījuma plānošanas jāiepazīstas ar ierobežojumiem, kurus nosaka Aizsargjoslu likums un konkrētās pašvaldības noteikumi. Valsts nozīmes autoceļiem aizsargjosla ir līdz 100 metriem no brauktuves ass līnijas, tātad – zeme gan pieder privātīpašniekam, bet ne visu tajā drīkst darīt.
Tāpat, stādot dzīvžogu gar šoseju, jāatstāj vieta ceļa kopšanai, kā arī jāsaudzē iestādītie augi. Tos ietekmēs sniega tīrīšana no ceļa seguma un pretslīdes materiāla kaisīšana.
Kokus vēlams stādīt vismaz 5 metrus no vietējas nozīmes lauku ceļa, bet no intensīvāk lietota ceļa 10 un vairāk metru attālumā. Atkarībā no plānotā augstuma jāparedz piekļuve dzīvžogam, lai to būtu iespējams kopt.
