Maija darbi dārzeņu dobē

Ieteicamie darbi dārzeņu dobē, kas paveicami maijā:

• Ja laikapstākļi piemēroti, parasti mēneša sākumā pakāpeniski sēj salātus, skābenes, redīsus, spinātus, puravus, garšaugus, burkānus, bietes, kāļus, sīpolus. Mēneša otrajā pusē sēj siltumprasīgākas sugas, piemēram, dārza pupiņas, ķirbjaugus. Ķirbjaugi sāk dīgt, kad augsnes temperatūra ir virs 15 grādiem.
• *Stādi kāpostus, kolrābjus, ziedkāpostus, puravus, selerijas, sīksīpolus, ķiplokus.
• Puravu dēstiem 2 nedēļas pirms izstādīšanas ieteicams saīsināt lapas līdz 10 cm. Dobē vai uz lauka izstādi, kad puravu loku garums ir 15 cm un dēstu resnums vidēji 5 mm. Stādi dziļāk, nekā tie pirms tam auguši, bet neaizber augšanas pumpuru.
• Vasaras ķiploku stādmateriālam izmanto veselīgas, nebojātas galviņas, kuras sadali pa daiviņām pirms stādīšanas, lai tās nepaspētu apžūt, inficēties. Lai labāk ieaugtos, stādi pietiekami mitrā augsnē, sekli. Lai izvairītos no infekcijām, vari mērcēt vājā kālija permanganāta (zilo graudiņu) šķīdumā, lai nesamazinātu to dīgtspēju.
• Kāpostu stādīšanas laiku nosaka to audzēšanas mērķis – ražas ieguves laiks. Mēneša sākumā turpini stādīt agros un pakāpeniski līdz mēneša beigām – vēlīnos kāpostus. Agrīnos vari pārsegt ar agrotīklu, līdz beigušās salnas.
• Piemērots laiks, lai dalītu un pārstādītu rabarberu cerus. Katram ceram nepieciešams vismaz viens spēcīgs pumpurs. Šādi veģetatīvi pavairoti rabarberi ir šķirnei tipiskāki, nekā pavairojot ar sēklām.
• Tāpat šajā laikā pavairo mārrutkus ar viengadīgiem sakņu dzimumiem, dēstiem izmanto saknes, kas diametrā sasniedz 1 cm. Vēl dalot pavairo maurlokus.
• Neapkurināmās siltumnīcās tomātus un papriku stādi, kad augsnes temperatūra ir virs 15 grādiem.
• Ja patīk eksotiskākas lietas, iestādi siltumnīcā arī melones un arbūzus. Ķirbjaugiem, tātad arī gurķiem, augsnes temperatūra vēlama vēl augstāka nekā tomātiem.