Kā pavasarī pareizi sakopt ogulājus?

Par pamatnoteikumiem, kas attiecas uz visiem ogulājiem

1. Ja nevar pagūt izdarīt visu un jāizvēlas prioritātes, tad februāra beigās, marta sākumā upenes, ēdamos sausseržus un ērkšķogas vajadzētu griezt pirmos – agrāk nekā jāņogas un cidonijas. 
2. Nevienam ogulājam, kad izgriež vecos zarus, nav labi atstāt celmiņus, jo, tiem atmirstot, brūcēs var ieperināties slimības vai kaitēkļi. Ja vecie zari jau ir slimību bojāti vai tajos iemājojis kaitēklis (visbiežāk jāņogu stiklspārnis, kura kāpuri ziemo dzinumu serdē), tad lieli celmiņi nodrošinās kaitīgā organisma saglabāšanos. 
3. Labi veidotā krūmā ir trīs zonu sadalījums: apakšējā – augšanas zona, kas nodrošina jauno kakleņa dzinumu augšanu; vidējā – augšanas un ražošanas zona; augšējā – ražošanas zona. Jo dziļāk krūmā iespīd saules gaisma, jo arī raža veidojas dziļāk, bet tas apgrūtina ogu novākšanu. Tāpēc jaunajām šķirnēm viena no perspektīvākajām pazīmēm ir stāvi krūmi, kur raža veidojas vainaga augšpusē. Līdz ar to jāatceras, ka no zaru galotnēm nevajag griezt spraudeņus – tad tie simtprocentīgi izzied, samazinot apsakņošanās spējas. 
4. Pareizi veidotam krūmam jābūt 10–20 dažādu vecumu skeletzariem jeb pamatzariem (jaunajām šķirnēm zari veidojas spēcīgi, un tad jau desmit ir gana daudz). Svarīgākais rādītājs zaru izvēlē: veselīgs viengadīgais pieaugums (vismaz 15 centimetru garumā), kas nodrošinās normālu fotosintēzi un turpmāko auga augšanu.

Nākamā lapa