Rīga +2°C 
Vēl līdz nesenai pagātnei uzņēmums BDO Latvia mitinājās pašā Rīgas sirdī – vēsturiskā namā Kaļķu ielā. Lai gan darbinieki novērtējuši ēkas skaistumu, telpas bija sarežģīti pielāgojamas mūsdienīga biroja izveidei. Gadu gaitā arī komanda bija augusi, tāpēc izlemts meklēt plašākas un modernākas iespējas, kas tika rastas New Hanza apkaimē.
Metāla lete ieejas zonā veidota kā skulpturāls elements, kas vēl vairāk pastiprina māksliniecisko noskaņu telpā.
Plašajā, gaismas pielietajā recepcijā košus akcentus ienes Londonā mītoša mākslinieka Reiņa Lismaņa un jaunās paaudzes latviešu mākslinieka Jāņa Dzirnieka darbi.
Biroja izveidei Mihaila Tāla ielā 1 par labu runāja gan ēkas izcilais novietojums un pieejamība klientiem, gan tajā ieguldītie ilglaicīgie risinājumi ar saules baterijām un dzesēšanas sistēmām. Arī projekta potenciāls bija jūtams jau mājas iekšienē. Kā odziņa uz kūkas – no vienpadsmitā stāva, kur šobrīd mājo BDO birojs, paveras brīnišķīga Rīgas ainava, jo apkārtnē nav citu augstceltņu – panorāma ir pārredzama. Tie, kas darbā ierodas agri vai mēdz aizsēdēties ilgāk, bauda arī neaizmirstamus saullēktus un saulrietus.
Telpas uzņēmums no nekustamo īpašumu attīstītājiem saņēma pelēkajā apdarē, projekta tālāko virzību uzticēja starpdisciplinārajai dizaina studijai u-e-studio (u-e-studio.com). Kopīgi tika izlemts – biroju veidot maksimāli atvērtu, kabinetiem izmantojot stikla sienas, lai visur nodrošinātu lielāku dabiskās gaismas klātbūtni. Tāpat pieņemts lēmums saglabāt arhitektūras diktētos industriālisma vaibstus – neslēpt betona sienas un griestus, kas interjerā ienes savu neatkārtojamu raksturu un ļauj izbaudīt arī lielāku griestu augstumu.
Gaiteņa sienas pretim vairākām darba telpām rotā Ingrīdas Ivanes darbu sērija. Mākslinieces radošā prakse aptver glezniecību, tekstilmākslu, instalāciju un performanci. Viņa saņēmusi galveno balvu Starptautiskajā mākslas biennālē Marīna 2023.
Paralēli mūsdienīgas un estētiskas darba vides radīšanai u-e-studio uzdevums bija arī izveidot ietvaru, kurā organiski ierakstītos mākslas darbi no VV Foundation kolekcijas. Fonda līdzdibinātāja, BDO vadošā partnere zvērināta advokāte, Kim? padomes locekle Vita Liberte stāsta: «Baltijas laikmetīgo mākslinieku darbu kolekciju veidojam jau astoto gadu, birojā vēlējāmies parādīt, ka jebkura telpa iegūst citu, dziļāku dimensiju, ja tajā ir klātesoši mākslas darbi. Ikdienā dzīvot blakus mākslai ir skaisti. Mūsu izvēle ir arī iedrošinājums un aicinājums citiem – palīdziet māksliniekiem, jo katrs darbs, kas tiek iegādāts, viņos rada iedvesmu darboties tālāk!» Šobrīd VV Foundation kolekcijā ir vairāk nekā 400 mākslas darbu – no glezniecības, grafikas un tēlniecības līdz video, fotogrāfijai, instalāciju mākslai un jaukto mediju projektiem, kas ļauj izsekot Baltijas laikmetīgās mākslas pārvērtībām no 20. gadsimta 80. gadiem līdz mūsdienām. Birojā izlikta vien neliela daļa apjomīgā krājuma.
Ienākot pa ārdurvīm, darbiniekus un viesus sagaida Pauļa Liepas grafika. Viens no oriģinālākajiem Latvijas māksliniekiem, kurš strādā kolāžas, kologrāfijas un kartona iespiedgrafikas tehnikā. Laikmetīgās mākslas mesē ArtVilnius’23 viņš saņēma galveno balvu Labākais mākslinieks.
Apvienojot pasūtītāja estētiskās vēlmes un uzņēmuma ikdienas vajadzības, u-e-studio radījuši darba telpu, kurā saplūst tradīcijas, mūsdienu estētika un futūristiskas noskaņas. Iegūts unikāls risinājums, kurā mākslas un darba vide viena otru papildina.
Pretēji bieži novērotai praksei korporatīvās vides birojus veidot maksimāli bezpersoniskus dizaineri gājuši citu ceļu – respektējuši telpu un kontekstu un izcēluši detaļas, ko citi mēdz noslēpt. Jau minētie betona griesti un sienas te ļauj atklāt un ieskatīties dziļāk ēkas arhitektūras dvēselē. Savukārt plaši izmantotie koka panelējumi rada nepieciešamo kontrastu telpā un atgriež mājīgu siltumu.
Ieejas zonā eksponēti Paulas Zariņas-Zēmanes radītie skulpturālie objekti keramikā.
Īpaši izceltas ir atsevišķas zonas – ieeja, gaitenis, ēdināšanas, sapulču telpas un bibliotēka –, tajās koncentrējot vairāk interesantu detaļu. «Koplietošanas zonām piešķīrām drosmīgāku saturu salīdzinājumā ar darbam atvēlētajām telpām, kas prasa koncentrēšanos,» pamato arhitekts Leonards Kalniņš. Īpaša ir ieejas zona, kurā lete veidota kā monumentāls skulpturāls elements, kas organiski sasaucas ar mākslas un dizaina objektiem telpā. Mēbeles, lai gan izvēlētas klasiskas un komfortablas (no Andreu World), telpai piešķir papildu faktūru un toni.
Ēdināšanas zonā uz raupjas betona sienas izceļas Santas Frances darbs Otrais solis: saudzīgi nolobiet slāņus. Virtuves mēbeles no Andreu World.
Birojā īstenota arī futūristiska noskaņa. Tā, piemēram, ieejas zonā plānots integrēt ekrānu, uz kura tiks eksponēta digitālā māksla, šādi telpā ieaicinās arī citas mūsdienu mākslas formas. Tāpat apgaismojums ieviests ar skatu nākotnē. «Birojā iespējams uzstādīt dažādus scenārijus – dienas laikā gaisma ir izteikti silta, bet uz vakaru tā maina tonalitāti. Organizējot pasākumus, tos iespējams arī ietērpt vairākos gaismas scenārijos,» akcentē interjera arhitekts Dāvis Štrams.
Birojā, kurā sadzīvo klasiska dizaina vērtības, modernisma un industriālā brutālisma akcenti un futūristiskas nākotnes noskaņas, harmoniski cits citu papildina arī dažādu paaudžu mākslinieku pienesums. Te līdzās izstādīti jaunākās paaudzes pārstāvju darbi, kas vēl tikai beigs Latvijas Mākslas akadēmiju, un meistari, kuru vārdi komentārus neprasa, – Ģirts Muižnieks, Indriķis Ģelzis, Maija Kurševa, kura iekļauta pasaules labāko zīmētāju sarakstos. Līdzās ir arī igauņu un lietuviešu mākslinieku veikums: Vitas Libertes vadīto biroju, kas pārstāvēts pasaulē, arī abās Baltijas valstīs, reprezentē mākslinieku un izvēlēto mēbeļu dizaina autoru plašais loks.
Raksts tapis ar VKKF atbalstu.
