Rīga 0°C 
- Latviešu tradīcijās šo dienu svinēja tikai sievietes un šajā dienā neko nestrādāja – necepa maizi, nemazgāja drēbes, neadīja, nevērpa, nedarīja citus lielus darbus.
- Senos laikos 13. decembris tika uzskatīts par tā laika nogriežņa sākumu, kad robeža starp dzīvo un mirušo pasauli kļuva tik trausla, ka mirušo dvēseles un arī ļaunie gari varēja iekļūt dzīvo pasaulē. Šis periods ilga 12 dienas līdz 25. decembrim, kad gaišie spēki beidzot sāka uzvarēt tumsu un diena kļuva garāka.
- Lūcijas dienā senāk latvieši kāvuši gaili, ar kura asinīm apslacījuši ēkas, lai sēta pasargāta no ļauniem gariem. Aizsardzībai izmantoja arī ķiploku.
- Ķiploku pievienoja ēdieniem gan mājiniekiem, gan lopiem, kā arī ar ķiploku apsmērēja mājas sienas un uz durvīm zīmēja krustiņus.
- Šajā dienā satiktajiem vai ciemos atnākušajiem nedrīkst neko no savām lietām dot, jo to varot izmantot buršanai.
- Lūcijas dienu svinēja arī kā govju dienu, ar dažādiem rituāliem gādājot par govju labklājību. Šajā dienā nedrīkstēja lopus dzirdīt, lai vasarā nepiemestos visādas vainas.
- Skandināvijā Lūcijas diena ir viena no svarīgākajām Ziemassvētku gaidīšanas laika tradīcijām, kas iezīmē arī Adventes laika viduspunktu. Piemēram, Zviedrijā, 13. decembra rītā ielās dodas jaunas meitenes baltās, garās kleitās, ar degošu sveci rokās un gaismas kroni galvā. Aiz viņām gājienā dodas arī mazi zēni, tērpušies baltās drānās, galvā liekot cepures ar zeltītām zvaigznēm. Gājienu noslēdz bērni, kas saģērbti kā laumiņas. Gājiena dalībnieki, kam katram rokās ir degoša svece, iznāk no tumsas un dziedot nes sev līdzi gaismu. Garāmgājēji tiek cienāti ar spilgti dzeltenām safrāna bulciņām, cepumiem un piparkūkām.
- Svētā Lūcija tiek uzskatīta par gaismas nesēju, aklo, zemnieku, šuvēju, vērpēju, kā arī ielas meitu, kuras nožēlo padarīto, aizstāvi.
- Šajā dienā vēroja arī laiku:
- Ja Lūcijās rīts skaidrs – atlikušais decembris būs sauss.
- Ja snieg un putina, līdz Ziemassvētkiem vēl snigs un putinās.
- Istabā dedzina skalu – ja tas nodeg un ogles sagriežas gredzenā, tad nākamgad būs labs siena laiks.
-
13. decembris pēc Vecā kalendāra ir Andreja diena, kas ir ļoti laba diena zīlēšanai. Vecā Andreja vakars ir līdzīgs Vecgada vakaram, un tai vakarā tāpat zīlējas kā 31. decembra vakarā! Kopš seniem laikiem latviešiem 12 dienas pirms Ziemassvētkiem bija īpašais zīlēšanas, pareģojumu un rituālu laiks. Uzskatīja, ka šajā dienā atveras durvis uz nākotni, un Visums ļoti labi uzklausot vēlmes un lūgumus. Ticējums vēsta – ko sapņo Andreja nakti, tas piepildās! Taču šajā dienā jāēdot maz vai jāgavējot, ja grib naktī kaut ko nozīmīgu nosapņot.
-
Senos laikos tieši šajā dienā puiši un meitas lūkoja izzīlēt savus preciniekus. Ja Andreja vakarā, neviena vārda nerunājot, apēd ābolu ar visām sēklām un kātiņu, tad sapnī parādoties brūtgāns vai brūte. Andreja dienas naktī jāatstāj pa nakti zeķe labajā kājā – vīrietis, kas sapņos nāks zeķi novilkt, būs nākamais dzīves biedrs.
13. decembris – Lūcijas diena. Kas šodien jādara un ko nedrīkst darīt?
Foto: yanikap / Shutterstock
Vārds Lūcija tulkojumā no latīņu valodas nozīmē – gaisma. Latviešu tautas tradīcijās šo dienu uzskata par īsāko dienu gadā, un no Lūcijas diena kļūst garāka. Arī ticējums vēsta – sākot ar Lūciju, dienas kļūst par vistas nagu garākas.
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit
