Par īstiem cilvēkiem, nevis ideāliem 🩷 
Rīga -9°C 
Konsultē seno mājsaimniecības priekšmetu atjaunotājs Uldis Žentiņš.
Lai kaut ko vecu atjaunotu, jāiegulda ļoti daudz darba. Tomēr vēlos iedrošināt tos, kuri nupat kļuvuši par vecu lauku māju jaunajiem saimniekiem: uzmanīgi apskatiet visus krāmus, pirms metat tos ugunskurā!
Pat sabirušas mucas dēlīšus nevajag tūdaļ sadedzināt.
Dažkārt paiet vairāki gadi, līdz pienāk kārta muciņai, un, izrādās, tā tik ļoti iederas vidē, ka labāku risinājumu pat grūti iedomāties,» stāsta Uldis Žentiņš. «Reiz man bija maza balta kumodīte. Ziemu nostāvēja nojumē, un pavasarī izrādījās, ka no mitruma, vēja un saules, krāsa pamatīgi saplaisājusi. Pārlaidu ar smilšpapīru, daļa krāsas nobira, bet lielākā tiesa palika. Dabiski bija izveidojusies saplaisājusi virskārta, ko sauc par kraklē un kādu tagad moderni veidot ar speciālas krāsas un lakas palīdzību. Protams, apzināti šādai laika apstākļu šoka terapijai mēbeles nevajadzētu pakļaut, jo nekad jau nevar zināt, vai tās izturēs pārbaudījumu, bet, ja tā gadās un koks nav bojāts, defekts var pārvērsties par efektu. Liec mēbeli kaut vai viesistabā! Par veikalā pirktu lietu ir prieks, bet tas nav tik ilgs kā par to, ko pats savām rokām esi atjaunojis. Tad lietai uzreiz cita vērtība.»
Atjaunošanas instrumentu pamatkomplekts
Pirmajam atjaunošanas eksperimentam neko daudz nevajag. Lai no koka priekšmeta (un, iespējams, arī metāla daļām) noņemtu seno kultūrslāni, būs nepieciešams dažādu raupjumu smilšpapīrs, vīles un leņķa slīpmašīna, saukta arī par fleksi. Par ļaunu nenāktu arī vibrējošā slīpmašīna, dažādas birstītes, kas uzliekamas elektriskajam urbim kā uzgalis, un noteikti jāatceras par aizsargbrillēm, īpaši, ja strādā ar rotējošo drāšu birsti. Vēlāk jau var skatīties arī uz kādu smalkāku elektrisko instrumentu ar maināmiem uzgaļiem. Ja laimēsies veikalā sastapt labu konsultantu, viņš ievirzīs izvēli pareizajā gultnē. Celtniecības fēns noderēs lielāku krāsas laukumu notīrīšanai. Ar fēnu silda krāsu, līdz tā sāk lobīties, tad ar lāpstiņu bīda nost.
Darbs ir piņķerīgs, bet, ja jāatjauno kāds vērtīgs priekšmets, piemēram, sena pūralāde, nāksies apbruņoties ar pacietību.
Fēns pūš ļoti karstu gaisu, tāpēc jāuzmanās, lai neapdedzinātu koku.
Idejas veco lietu izmantošanai
Pūralāde ar plakano virsmu interjerā der gan kā galdiņš, gan televizora skapītis. Ja lāde pilda savu sākotnējo – mantu glabātājas – funkciju, tās iekšpusē var izveidot plauktiņus: apakšā platāku plauktu, virs tā šaurāku. Lāde var stāvēt koridorā, un tajā var salikt apavus. Uz lādes ar noapaļotu vāku kaut ko novietot būs grūti, taču tajā var glabāt segas, spilvenus; iekšpusē var ielikt plauktiņus.
Muciņas un kubli derēs gan lietus ūdens savākšanai, gan kā puķu podi pagalmā. Zemi gan labāk bērt ar plēvi izoderētā kublā un pēc sezonas izbērt, bet kublu nolikt šķūnī līdz nākamajam pavasarim.
Vecus, pelēkus koka dēļus no šķūnīša, ko nojauc, var izmantot kā sienas dekoru dzīvojamā mājā. Tie tagad ir ļoti modē, var pat nopirkt speciāli vecinātus apdares dēļus.
Loga rāmis, īpaši, ja tam ir kāda caka vai interesantas rūtis, der gan iekštelpu stila veidošanai, piemēram, izmantojot to par bilžu rāmi, kur katrā rūtī kāds fotogrāfijā fiksēts skaists ģimenes notikums, gan kādas garlaicīgas āra sienas dekorēšanai. Stiklus var nomainīt pret spoguli – šāds logs vizuāli apmāna un piedod telpai dziļumu.
Sarūsējušas kaltas naglas noteikti ir vērts saglabāt. Tās var nopucēt, iesist nedaudz noslīpētā koka dēlītī un izmantot kā pakaramo.
Zirga ratu ritenis ir tik dekoratīvs, ka labi izskatīsies gan plašā pirts priekšnamā, gan pie mājas fasādes, gan, iekārts ķēdēs, kalpos kā lustra lielā saimes istabā.
Koka ceļojumu koferi vai skolēnu pārtikas kastes var noderēt kā naktsskapīši.
Galdiņš pilda savu uzdevumu neatkarīgi no tā, cik vecs tas ir. Ja nopucētu, atjaunotu koka galdu plānots izmantot kā ēdamgaldu, ar vecā slāņa noņemšanu vien būs par maz. Lai labāk kalpotu, galda virsma ir jāapstrādā, piemēram, ar lineļļu. Ja galda virsmas apstrādei izmanto laku uz ūdens bāzes, galds nebūs pasargāts no karstas krūzes nospiedumiem. Ja galdu apstrādā ar laku uz šķīdinātāja bāzes, nospiedumi nepaliks.
Atjaunotā abrā var mīcīt mīklu, bet to var izmantot arī kā trauku āboliem, sīpoliem vai kam cita
Daži padomi
- Veikalos ir daudz dažādu modernu slīpēšanas aprātu un abrazīvu materiālu, taču, pirms izvēlēties, jāizdomā, vai konkrētais risinājums būs pareizais. Pirms sāk darboties ar instrumentu, uzmanīgi jāaplūko koka šķiedra, jāskatās, uz kuru pusi koks met skaidu. Ja strādā pret šķiedru, instruments koku plēš, un virsma kļūst asa.
- Darbojoties ar instrumentiem, rodas putekļi, sīkas krāsas, lakas un koksnes daļiņas nonāk gaisā un var iekļūt arī elpceļos. Atjaunošanas darbus vajadzētu veikt tikai piemērotā, labi vēdināmā telpā, bet, ja to dara laukā, tad jālūko, uz kuru pusi vējš pūš putekļus.
- Lai izvairītos no laba priekšmeta sabojāšanas, pirmo reizi strādājot ar jaunu instrumentu, jāņem izmēģinājuma dēlis un jāeksperimentē. Tikai tā var uzzināt, cik spēka jāpieliek un cik jutīgs ir instruments. Un ar jaunu slīpripu noteikti nevajadzētu sākt apstrādāt īsto koku, labāk vispirms pamēģini ar jau nedaudz nodilušu.
- Ar dažādām drāšu un neilona birstēm, ko pievieno elektriskajam skrūvgriezim, jādarbojas ļoti uzmanīgi. Drāšu birste var tādu caurumu mēbelē uztaisīt! Labāk uz kādas nesvarīgas virsmas pamēģini, kā tā darbojas.
- Fleksi vajadzētu ņemt talkā tikai tad, ja nekas cits nelīdz. Kāpēc nav ieteicams uzreiz ķerties pie flekša? Ar to var ātri tikt cauri cietas krāsas slānim un sabojāt koku – virsmā izveidojas iedobe, tātad jauns defekts, turklāt arī flekša ripa var iededzināt koku.
Īsumā par atjaunošanu
- Lai rezultāts būtu labs, priekšmetu – vai tā būtu taburete, pūralāde, galds, skapis vai muciņa – vispirms vajag izjaukt, citādi nav iespējams piekļūt stūriem. Ja priekšmetam ir kaltas detaļas, arī tās jānoņem. Grūtības var sagādāt kaltās naglas – tās parasti ir divas reizes garākas nekā dēļa biezums. Lai priekšmets, piemēram, naudas kaste, būtu izturīgāks, naglas kādreiz tajā sita līkas kā āķus, un tādas ir ļoti grūti izraut. Visticamāk, kāda tiks sabojāta un pēc atjaunošanas priekšmeta detaļu savienošanai vajadzēs izmantot jaunas naglas.
- Vecās pūralādes parasti ir sastiprinātas ar koka tapām, taču pēc atjaunošanas tās diez vai ir vērts izmantot, labāk ņemt tievākas pagaras skrūves. Saskrūvē koka detaļas un skrūves galviņas aizšpaktelē ar kādu piemērota toņa koka špakteli.
- Pirms ķeras pie darba, lietu kārtīgi nomazgā, noslauka ar tīru lupatiņu un gaida, lai izžūst. Dažkārt ar to pietiek, lai priekšmets atgūtu labu izskatu. Var mazgāt ar ūdeni, kam piejaukts nedaudz sodas un etiķa.
- Ja virsmu klāj krāsa, var ņemt palīgā speciālus šķidrumus krāsas (vai lakas) noņemšanai. Jāatceras, ka tie ir ķīmiski savienojumi, tāpēc ar tiem jāstrādā uzmanīgi. Piemēram, veca skapja kokgriezumus, kuros ieēdusies grīdas krāsa, nekā citādi atjaunot nebūs iespējams. Tas notiek šādi: šķidrumu uzklāj ar otu vai uzsmidzina un, kad krāsa uzburbuļo, to ar nelielu špakteļlāpstiņu vai skrāpi noņem. Grīdas krāsa ir tik spēcīga, ka koka šķiedrā tā tomēr nedaudz paliks. Labā ziņa – noņemot krāsu, atklāsies koka struktūra, zaru vietas vai bojājumi, ja tādi ir, un tas nozīmē, ka viss būs kā uz delnas un varēs saprast, ar kādu metodi vai instrumentu atjaunošanu turpināt.
- Ja priekšmets nav krāsots, nav nekādas vajadzības ķerties pie ķīmijas vai, piemēram, flekša, lietu var tīrīt ar smilšpapīru. Tiesa, arī tas var virsmu sabojāt, ja izvēlas pārāk rupju. Labāk nopirkt vairākus dažāda biezumu smilšpapīrus un kādā mazāk redzamā vietā izmēģināt, kurš nenodara kaitējumu. Ja ir jāattīra lielāka virsma, smilšpapīru būtu prātīgi ievietot pamatnē, tā rokas tiks pasargātas no traumām. Virsslāni noņem ar rupjāku smilšpapīru, pēc tam darbojas ar smalkāku. Nav nepieciešams koku trīt tik ilgi, līdz tas kļūst balts, tā vecā lieta tikai zaudēs savu šarmu.
