Lasi izdevniecības «Žurnāls Santa» ✨ZELTA IZLASI✨ 
Rīga +4°C 
Netērēt laiku sevis žēlošanai
Personības ar stingru mugurkaulu nežēlojas par to, ka dzīve vai cilvēki ar viņiem apgājušies netaisnīgi. Skaidrs, ka dzīve mēdz būt netaisnīga un dažkārt pat nežēlīga, taču, ko ar to iesākt, izlemj katrs pats. Un katrs pats uzņemas atbildību par pieņemtajiem lēmumiem un to sekām. Vājš un sāpināts var justies jebkurš, tomēr iegrimt ilgā sevis žēlošanā ir veltīga laika tērēšana.
Nebēgt no pārmaiņām
Bailes no pārmaiņām būtībā ir saistītas ar bailēm no nezināmā. Kā būs? Kas notiks? Un ja nu būs sliktāk? Spēcīgas personības nebaidās satikties ar (vēl) nezināmo, tas drīzāk šķiet izaicinājums, kas atmodina radošumu un ļauj iziet nākamajā līmenī. Turklāt pārmaiņas notiek jebkurā gadījumā – jautājums, vai tām pretojamies vai izmantojam sev par labu.
Necensties būt labam visiem
Tas nav stāsts par egoismu, tas ir stāsts par izpatikšanu. Vēlme būt labam visiem liecina par pašapziņas trūkumu un atkarību no citu viedokļa, no vajadzības pēc pieņemšanas un uzslavām (iespējams, neapzinātas). Spēcīga personība nebaidās teikt savu patieso viedokli, pat ja tas kādam nav glaimojošs.
Neiestigt pagātnē
Palaist vaļā savu pagātni, atzīstot, ka tajā bijušas kļūdas, kuras vairs nevar izlabot, – tas prasa zināmu psiholoģisku briedumu. Taču grimšana pagātnes pārcilāšanā un sevis šaustīšanā ir bezjēdzīga, turklāt atņem enerģiju, ko labāk veltīt nākotnes projektiem.
Netērēt spēkus tam, ko nevar ietekmēt
Cilvēks, kurš steidzas, taču nokļūst satiksmes sastrēgumā, var dusmoties un nervozēt, taču tas pilnīgi neko nemaina satiksmes plūsmā. Cilvēks, kuram vīrusa izplatības dēļ aviokompānija nolēmusi atcelt lidojumu, var sūtīt lāstus aviokompānijai, taču tie paliek turpat, kur vispārzināmie kaķa lāsti. Ir situācijas, kad vienīgais, ko cilvēks spēj kontrolēt, ir viņa attieksme pret notiekošo.
Neskaust citu panākumus
Nebūsim liekulīgi – priecāties, piemēram, par konkurenta veiksmi ir par daudz prasīts, taču skaudības vietā vienmēr var likt panākumu analīzi un veselīgas konkurences draivu.
Nebaidīties no vientulības
Psiholoģiski nobriedis cilvēks apzinās, ka var piedzīvot ne tikai vienatni (kas var būt pat visai baudāma lieta), bet kādā brīdī arī dziļu vientulību. Un ne tikai šķiroties no tuviem cilvēkiem. Ir brīži, kad citi mūs nesaprot, nepieņem mūsu izvēles un neakceptē lēmumus, un tā var būt ļoti vientuļa sajūta. Taču tā ir daļa no panākumu formulas.
Neļaut citiem ietekmēt savas emocijas
Kāds nepamatoti aizrādīja, pagrūda uz ielas vai pat iespļāva dvēselē? Tas nav patīkami, tomēr patiesībā vairāk liecina par to, kurš tā izdarīja, nevis to, uz kuru tas mērķēts. Iespējams, to dusmīgo cilvēku kāds šorīt aizvainojis vai arī ļoti sen dziļi sāpinājis un viņš joprojām netiek ar to galā. Lai kā būtu, par savu emocionālo mājsaimniecību psiholoģiski nobriedis cilvēks ir atbildīgs pats.
Nedomāt, ka pasaule tev ir kaut ko parādā
Skan mazliet ciniski, taču pasaulei ir dziļi vienalga, kas ar tevi notiek. Tas nav ne labi, ne slikti, tā vienkārši ir. Jo ātrāk to saprot, jo ātrāk var uzskatīt sevi par pieaugušu cilvēku.
Negaidīt ātrus panākumus
Ja vien runa nav par skandalozu slavu uz piecpadsmit minūtēm, ko tiešām var iegūt ātri, viss pārējais prasa ilgu, sistemātisku darbu – vai tā būtu apņemšanās iegūt labu fizisko formu vai jauna biznesa uzsākšana. Visu izšķir spēja sevi motivēt tad, kad citi sāk noiet no trases.
