Ko nākamais gads tev nesīs? Tava astrologa prognoze pateiks! 
Rīga -10°C 
Konsultē Māris Taube, psihiatrs, Nacionālā psihiskās veselības centra ambulatorā centra Veldre vadītājs, Rīgas Stradiņa universitātes profesors, Psihosomatiskās medicīnas un psihoterapijas katedras vadītājs, Latvijas Psihiatru asociācijas vadītājs.
Arī bez redzama iemesla
Vēl salīdzinoši nesen, 2024. gada nogalē Latviju satricināja ziņas par basketbolista Jāņa Timmas nāvi. Pašnāvība atraidītas mīlestības, kaislības dēļ – tā rakstīja ziņās. Bet sociālajos tīklos uzvirmoja diskusija par psihisko veselību un stigmu, ko vīrietim uzliek sabiedrībā pieņemtās normas: ja atzīsi savu vājumu, būsi lūzeris un mīkstais. Sevišķi, ja tev bijusi veiksminieka reputācija. Taču depresija nenozīmē, ka esi sajucis prātā – tie ir garastāvokļa traucējumi, nevis prāta vai gribas vājums.
Ja arī tomēr turies pie pārliecības, ka vienmēr jābūt labākajam un ar visu jātiek galā pašam, tad spogulī redzamais atspulgs, kas nesaskan ar supervaroņa tēlu, var novest pat līdz lēmumam izbeigt savu dzīvi.
Varbūt no palīdzības meklēšanas tevi attur apziņa, ka nekas tāds taču nav noticis – ne sieva pametusi, ne darbu esi zaudējis.
Taču patiesībā redzama iemesla trūkums akurāt būtu jāuztver signāls par depresiju. Slimības iemesls var būt arī, piemēram, zems testosterona līmenis vai iedzimtība. Runājot ar pacientiem, viņi bieži domā, ka nekāda depresijas nevienam dzimtā nav bijušas, taču pēc dziļākas izpētes atklājas, ka, lūk, tēvs bijis alkoholiķis un mātei ik pa laikam bijis periods, kad nav pat spējusi piecelties no gultas. Ļoti iespējams, viņi cietuši no neārstētas slimības, jo padomju okupācijas gados nebija ne tikai seksa, bet arī depresijas, bet nomāktība un trauksme tika uzskatīta par īliņiem.
Tieši neārstēta depresija bijusi pašnāvību cēlonis līdz pat 80 procentos gadījumu, atklāj Latvijas Psihiatru asociācijas apkopotie dati. Vecumā no 25 līdz 74 gadiem suicīds ir galvenais ārējas nāves cēlonis Latvijā, tas prasa vairāk dzīvību nekā ceļu satiksmes negadījumi. 2022. gadā dzīvi pašnāvībā beidza 224 cilvēki, un 83 procenti no viņiem bija vīrieši.
Nolieguma varā
Latvijā vīrieši visbiežāk ķeras pie striķa. Klusībā, neviena nepamanīti, aiziet un pakaras kaut kur mežā, pazūd bez vēsts. Arī tad, ja kāds bez bremzēšanas ieskrējis kokā, ar lielu varbūtību iespējams, ka tas nebija negadījums.
Vīrieši retāk nekā sievietes atzīst depresijas simptomus un biežāk vairās no palīdzības meklēšanas un pieņemšanas.
Kā gan vientuļais, neatkarīgais vilks kādam atklās savu vājumu!
Lai gan sievietēm depresiju diagnosticē teju divreiz biežāk, viņas biežāk mēģina padarīt sev galu un dara to pamanāmāk, tomēr kungiem ir augstāks bojāejas risks, jo viņi ne tikai izjūt lielāku sociālo izolāciju, bet arī biežāk izvēlas neatgriezeniskas metodes.
Vīrieša lēmums nogalināt sevi parasti ir ilgstošu pārdomu rezultāts, nevis spontāns solis. Par to, ka esi sācis iet lēmuma pieņemšanas ceļu, var liecināt jautājumi par nāvi, pēcnāves dzīvi vai pastiprināta aizraušanās ar reliģiju. Tā vietā, lai klausītos kaunināšanu vai apsaukšanu par muļķīgām runām, labāk atrast kādu, kas centīsies noskaidrot, kāpēc tev radies šāds jautājums un pārdomas. Ja tu tiec atraidīts, pastāv liels risks, ka uztversi to kā signālu – palīdzību nav jēgas prasīt, lai gan tā nav tiesa – profesionāļiem nekad nebūs vienalga.
Taču, paliekot ar savām domām vienatnē, sākas svārstīšanās starp izvēli palikt dzīvam vai mirt. Un tad kādā brīdī, teiksim, pēc trīs mēnešiem vai pusgada, tiešām var nonākt līdz lēmumam izbeigt savu dzīvi. Tas ir visbīstamākais mirklis, jo tuviniekiem šķiet, ka viss taču iet uz labo pusi: tu esi kļuvis mierīgs, pat apgarots un priecīgs, tātad izveseļojies. Bet patiesībā tikai izjūti atvieglojumu, jo vairs nemokies šaubās.
Mānīgais antidepresants
Kā liecina Slimību profilakses un kontroles centra dati, vairāk nekā pusē pašnāvību gadījumu bijis iesaistīts alkohols. Pašārstēšanās ar grādīgajām dzirām vai citām kaitīgām vielām raksturīgāka tieši vīriešiem, tāpat kā agresija, dusmas, impulsīva vai riskanta rīcība un emociju slāpēšana. Tuvinieki domā, ka tev samaitājies raksturs, bet patiesībā zem šīs uzvedības maskējas slimība. Taču alkohols, lai arī uz brīdi notrulina sajūtas, tikai padziļina depresiju.
Par to, ka pienācis laiks meklēt palīdzību, liecina arī miega traucējumi, apetītes izmaiņas, grūtības koncentrēties, interešu zudums, nomāktība, enerģijas trūkums, apātija vai, gluži otrādi, hroniska trauksme, vēlme attālināties no ģimenes un draugiem, medicīniski neizskaidrojamas fiziskas sāpes, piemēram, galvas vai muguras sāpes, libido kritums, pašvērtības zudums, vainas sajūta un domas par pašnāvību. Ne obligāti tie ir visi uzskaitītie simptomi.
Jā, mums katram ir savas sliktās dienas, taču ārsta palīdzība būtu jāmeklē tad, ja depresīvais stāvoklis velkas jau divas nedēļas. Ja negribi uzreiz iet pie psihiatra, droši dodies pie ģimenes daktera.
Čatbots un citi palīgi
Lai kā gribētos brīnumtableti, kas kā ar roku atņemtu ieilgušo nomāktību, visbiežāk medikamentoza ārstēšana tiek kombinēta ar psihoterapiju. Tāpēc svarīga paša motivācija gribēt justies labāk un ļaut citiem sev palīdzēt ceļā uz izveseļošanos. Tas, vai būs nepieciešams lietot zāles, atkarīgs no depresijas smaguma, taču nereti antidepresanti palīdz atgūt normālas funkcionēšanas spējas, lai vispār spētu nokļūt līdz psihoterapeita kabinetam.
Ārstēšanas metožu izvēlē ļoti labus rezultātus palīdz sasniegt kognitīvi biheiviorālā psihoterapija, kas ļauj izprast domāšanas veida, fiziskās un emocionālās reakcijas un uzvedības saistību – pietiek mainīt vienu no šiem elementiem, lai mainītos arī pārējie. Pētījumi liecina arī par grupu terapijas efektivitāti, it sevišķi, ja tā notiek kopā ar citiem vīriešiem.
Zinātnieki atklājuši, ka regulāras fiziskās aktivitātes, piemēram, spēka treniņi vai skriešana, vieglas vai vidēji smagas depresijas gadījumā var būt tikpat iedarbīgas kā ārstēšana ar zālēm.
Taču tad, ja tu ilgstoši jūties kā gaisu zaudējis balons, sevis dzīšana uz sporta zāli vai noskriet krosu tikai padziļinās mokas, un tas, protams, nav vajadzīgs.
Pateicoties mākslīgā intelekta rīkiem, šobrīd arvien lielāku popularitāti tieši vīriešu vidū iegūst dažādas mobilās lietotnes, kas piedāvā apzinātības un kognitīvi biheivorālās terapijas metodes tiešsaistē.
Lai gan čatbots neaizstāj vizīti pie profesionālu terapeitu, tomēr tas var būt viegli pieejams un gana iedarbīgs resurss, ja vēlies saglabāt anonimitāti un vismaz šobrīd nepietiek dūšas runāt ar kādu aci pret aci.
Piecas ATSLĒGAS riska mazināšanai
- Attiecību veidošana un uzturēšana. Piederības un pleca sajūta pasargā no sociālas izolācijas, kas ir depresiju veicinošs faktors. Spēcīga saikne ar citiem nereti ir sinonīms saiknei ar dzīvi.
- Relaksācijas tehnikas. Ikdienā praktizēta dziļā elpošana, meditācija vai citi stresa mazināšanas paņēmieni palīdz ne tikai konkrētajā brīdī, bet arī vairo stresa noturību ilgtermiņā.
- Komandu sports. Tas ne tikai mazina depresijas risku, bet arī uzlabo problēmu risināšanas prasmes, stiprina sociālās saites, māca sadarboties un veicina emocionālu atvērtību.
- Svētais Grāls – miegs. Jā, tieši tik vienkārši – pilnvērtīgs miegs ir kritiski svarīgs psihiskajai veselībai.
- Sabalansēts uzturs. Veselīgi dzīvesveida paradumi ir universāls līdzeklis pret dažādām kaitēm, ne tikai pret depresiju. Ēdiena izvēlei ir būtiska nozīme hormonālā līdzsvara nodrošināšanai.
Palīdzošas mobilās lietotnes
Miervidi. Pirmā meditācijas, lekciju un pašpalīdzības vingrinājumu lietotne latviešu valodā.
Woebot. Sarunas ar mākslīgā intelekta čatbotu, kas uzdod jautājumus un piedāvā dažādus kognitīvi biheiviorālās terapijas paņēmienus stresa, trauksmes un depresijas mazināšanai.
Waking Up. Lietotne, ko ir radījis neirozinātnieks, piedāvā apgūt zinātnē balstītus stresa mazināšanas paņēmienus, izmantojot apzinātības prakses.
Calm. Viena no populārākajām meditācijas un elpošanas vingrinājumu lietotnēm, kuras veidotāji sola palīdzēt uzlabot miegu un emocionālo līdzsvaru.
Moodnotes. Lietotne palīdz izsekot garastāvokļa svārstībām un atpazīt negatīvus domāšanas modeļus, piedāvājot stratēģijas to pārvarēšanai.
Happify. Kognitīvi biheiviorālajā terapijā balstīti vingrinājumi un spēles garastāvokļa uzlabošanai.
Noderīgi!
- Depresijas pašnovērtējuma testu meklē vietnē depresija.lv.
- Anonīma bezmaksas ātrā palīdzība jebkurā diennakts laikā – krīžu tālrunis 116123.
