Lielā revīzija zāļu skapītī. Kā pareizi atbrīvoties no medikamentiem?

Konsultē Eiroaptiekas klīniskā farmaceite Ksenija Lukjanova. 

Oho, daļai zāļu tik tiešām beidzies derīguma termiņš. Vienai otrai zāļu paciņai vai spīdošam blisterim vairs nav zināms pielietojums. Pašai aizmirsies un instrukcija pazudusi… Citas zāles ir tādas, par kurām skaidri zini – tās vairs neesi plānojusi turpmāk lietot: slimība veiksmīgi izārstēta un pāri palikušās tabletes vienkārši ir pārtapušas par pārpalikumu. Kādam zāļu iepakojumam vairs nav salasāms nosaukums. Vai izrādās, ka bojāts pats iepakojums, tabletes izbirušas…

 Ir vēl kāda svarīga sadaļa, par kuru tev godīgi jāatzīstas sev pašai, – nepareizi uzglabātie medikamenti. Tās ir tās kastītes vai zāļu plāksnītes, kuras palikušas automašīnā kopš aizpagājušās vasaras, kad saule mūs (un arī zāļu iepakojumu) riktīgi cepināja, bet tagad, kā jūti, ārā ir mīnusi. Būtībā VISAS šīs zāles ir nelietojamas, nederīgas, ārā metamas, tikai – kur un kā? To tev tagad pastāstīšu!

Vienīgā vieta – aptieka

Tieši tā, un nekur citur. Ne klozetpodā, ne sausajā tualetē, ne mežā, ne sadzīves atkritumos! Nekur citur, tikai aptiekā! Aptiekas tagad utilizēšanai pieņem visus nederīgos medikamentus, kuri par tādiem kļuvuši dažādu iemeslu dēļ, un pieņem arī dažādu formu medikamentus, sākot no parastām tabletēm, kapsulām, pulverveida preparātiem, sīrupiem, ziedēm un beidzot ar šķīdumiem stikla ampulās, flakonos vai pudelēs, šķīdumiem speciālajās pildspalvās, kas domāti injicēšanai, mutes vai deguna aerosoliem, plāksteriem… Starp citu, ar katru gadu šo medikamentu un farmaceitisko ierīču formu klāsts kļūst arvien plašāks, nāk klāt jaunas tehnoloģijas, jo farmācijas kompānijas nemitīgi prāto, kā mums medikamentus padarīt vēl ērtāk un drošāk lietojamus.

Līdz ar to utilizācijai nodod VISUS nederīgos medikamentus, kas tev ir mājās.

Bet, pirms tu to plāno darīt, tev ir iespēja šim pasākumam attiecīgi sagatavoties. Ko tas nozīmē? Tu vari atbrīvot pašu preparātu – pulveri, ampulu, pudelīti, tabletes vai kapsulas – no kartona iepakojuma, papīra instrukcijas, arī no visādiem papildu rīkiem, plastmasas karotītēm, mērglāzītēm, šļircītēm, kas bieži vien ir komplektā pie sīrupiem vai pie kādām medicīniskām ierīcēm. Šos ārējos iepakojumus un papildrīkus tu vari droši izmest sadzīves un/vai kartona atkritumu konteineros, bet pašus medikamentus saliec vienā plastmasas maisiņā un dodies uz tuvāko aptieku, lai to visu nodotu farmaceitam.

Un – kas tālāk?

Es jau dzirdu tavu nākamo jautājumu, kas, starp citu, ir ļoti populārs un arī svarīgs – kur pēc tam nonāk visi šie nederīgie medikamenti?… Tad, kad aptieka no iedzīvotājiem savākusi nederīgos medikamentus, mēs tos uzglabājam speciālā kastē un krājam, kamēr tā top pilna. Kad ir savākts pietiekams apjoms, tad viss šis saturs tiek nodots licencētai kompānijai, kas nodarbojas ar medikamentu pareizu un drošu utilizāciju un kas arī nodrošina, lai medikamenti nenonāk apkārtējā vidē.

Kāpēc tas ir būtiski? Kāpēc medikamentus nedrīkst izmest vienkārši klozetpodā vai miskastē? Tā teikt, ka tik prom no acīm, un miers! Taču tā rīkoties būtu totāli bezatbildīgi, pat kaitnieciski. Atbilde ir gana vienkārša un loģiska:

medikaments ir ķīmiski un bioloģiski aktīva viela un tās nonākšana apkārtējā vidē agri vai vēlu sitīs mūs pašas un mūsu bērnus.

Pieņemsim, ka tu savas nederīgās zāles vienkārši laika trūkuma dēļ izmet sadzīves atkritumos, izlej kanalizācijā… Zāļu vielas šādā veidā gan no sadzīves atkritumiem, gan no kanalizācijas ar lietusūdeņiem nonāk gruntsūdeņos un tālāk ūdens aprites ciklā atgriežas pie tevis caur apkārtējo vidi. Zāļu vielu daudzums dzeramajā ūdenī cilvēkam vēl nav bīstams, bet, ja nekas nemainīsies, ķīmisko savienojumu daudzums ūdenī sasniegs bīstamu līmeni. Ir zinātniski pierādīta dažādu aktīvo vielu ietekme uz ūdens iemītniekiem, to centrālo nervu sistēmu, augšanu un vairošanos. Daudzas zāļu aktīvās vielas ir ļoti noturīgas vidē, nonāk augsnē un augos. Īpaši satraucoša ir pieaugoša mikrobu rezistence, kas rodas, neizlietotām antibiotikām nonākot vidē. Tas nozīmē, kad daudzas iepriekš lietotās zāles vairs nav efektīvas infekcijas slimību ārstēšanā.

Mazliet par dzīvsudraba termometriem…

To, ka dzīvsudrabs ir ļoti bīstams veselībai, tagad zina teju katrs – un arī, ka Eiropas Savienībā termometrus ar dzīvsudrabu vairs nedrīkst ne lietot, ne izplatīt, ne pirkt, nedz arī var nopirkt.

Bet – vēl joprojām vienā otrā mājā šie padomjlaika dzīvsudraba termometri ir saglabājušies un gadās arī, ka tie saplīst.

Lai utilizētu dzīvsudraba termometru, paņem parastu stikla burku vai pudeli, lai pēc izmēra tā atbilst termometra garumam. Tā obligāti jāuzpilda ar ūdeni, tajā ieliec saplīsušo termometru, arī savāktās izlijušā dzīvsudraba bumbiņas vai visu veselo termometru, no kura vienkārši gribi beidzot atbrīvoties. Tad šis trauks obligāti jāaizver ar metālisku vāciņu un to visu nes uz aptieku. Elektroniskos termometrus nodod tur, kur var nodot elektroniskās iekārtas, savukārt tos, kuros dzīvsudraba vietā izmanto krāsainos spirtus vai citus metālu savienojumus, var izmest sadzīves atkritumu konteinerī.

Vai visas aptiekas pieņem?

Eiroaptiekas jā, bet tā, ka Latvijā absolūti visas aptiekas pieņems tavas atnestas zāles, noteikti nav. Tāpēc es tev iesaku vispirms sazināties ar tuvāko aptieku un pajautāt, vai tai ir iespējas savākt un uzglabāt nederīgos medikamentus utilizēšanai.

Ko par to domā zinātnieki

Situācija Latvijā

IEVA PUTNA-NĪMANE, Daugavpils Universitātes aģentūras Latvijas Hidroekoloģijas institūts pētniece, kura vadīja Latvijas–Lietuvas pārrobežu sadarbības projektu MEDWwater, abās valstīs pētīja farmaceitiski aktīvo vielu klātbūtni 16 notekūdeņu attīrīšanas iekārtās un ūdenstilpēs, kur attīrītie notekūdeņi tiek novadīti.

– Projekts tika īstenots 2021. un 2022. gadā, tajā iesaistītie zinātnieki, vides eksperti un citi speciālisti no Latvijas un Lietuvas pētīja 25 farmaceitiski aktīvo vielu piesārņojumu notekūdeņos – ar mērķi meklēt risinājumus tā samazināšanai.

 Kā tad zāles nonāk apkārtējā vidē? Tas notiek vairākos veidos un bieži vien pat nepamanāmi.

1. Caur cilvēku un dzīvnieku organismu. Pēc zāļu lietošanas organisms medikamentu neizmanto pilnībā. Daļa izdalās ar urīnu vai fēcēm un nonāk kanalizācijā. Bet medikamentus ārstēšanai un profilaksei mēs patērējam arvien vairāk…

2. Notekūdeņi. Attīrīšanas iekārtas ne vienmēr spēj pilnībā izfiltrēt zāļu vielas, tāpēc tās var nonākt upēs, ezeros un jūrā.

3. Nepareiza zāļu likvidēšana. Ja zāles izmet atkritumos vai noskalo tualetē, tās var nonākt augsnē un ūdenī.

4. Lauksaimniecība un veterinārās zāles. Medikamenti, ko lieto dzīvniekiem, var nonākt vidē ar mēslojumu vai notecēm no laukiem.

5. Ražošana un slimnīcas. Nelielos daudzumos zāļu vielas var nonākt vidē arī no farmācijas ražotnēm un medicīnas iestādēm.

Kāpēc par to visu ir tāds uztraukums? Jo zāles var kaitēt zivīm un citiem organismiem.

Tās, nokļūstot apkārtējā vidē, var veicināt baktēriju rezistenci pret antibiotikām. Un vēl zāles var pasliktināt ūdens kvalitāti.

Kas pētījumā atklājās? Es biju pārliecināta, ka aktīvās farmaceitiskās vielas tiks atrastas gan notekūdeņos, gan upēs, kur tie tiek novadīti, taču pārsteidzošākais ir tas, ka vielu daudzums tuvinās videi nedrošām koncentrācijām vai pat tās pārsniedz. No Latvijas astoņām notekūdeņu attīrīšanas iekārtām izplūstošo notekūdeņu analīzes rāda, ka problemātiskākās vielas ir pretiekaisuma un pretsāpju līdzekļi, un antibiotikas. Protams, cilvēku veselība lielā mērā ir atkarīga no medicīnas. Tomēr vajadzētu padomāt par to, ka cilvēki ir atkarīgi arī no apkārtējās vides veselības stāvokļa. Lai gan notekūdeņu attīrīšanas iekārtas Latvijā nav projektētas, lai attīrītu notekūdeņus no zāļu aktīvajām vielām, pētījums liecina, ka to attīrīšanas efektivitāte ir pat samērā augsta – tās samazina piesārņojumu vidēji par 81 procentu, bet – ar to nav pietiekami, lai sasniegtu drošu farmaceitisko vielu koncentrācijas līmeni vidē. Jāuzlabo attīrīšanas iekārtu darbs un izmantotās attīrīšanas tehnoloģijas, lai būtu iespējams mazināt un pat pilnībā ierobežot atsevišķu farmaceitiski aktīvo vielu nonākšanu vidē. Liela loma te ir arī medikamentu savākšanai un apstrādei, utilizēšanai.

Zīmīgi cipari!

*Pētījumu centra SKDS 2021. gadā veiktās aptaujas dati liecināja, ka tikai 13 procenti Latvijas iedzīvotāju nodod nederīgās zāles aptiekās to pareizai utilizācijai.

*Tomēr rādās, ka situācija, iespējams, mainās uz labo pusi! Piemēram, kādā aptieku tīklā vien 2020. gadā cilvēki bija nodevuši 4,7 tonnas nederīgo medikamentu, savukārt 2024. gadā – tās jau bija 7 tonnas un 434 kilogrami.

Materiāls tapis ar Latvijas vides aizsardzības fonda finansiālu atbalstu.