Rīga +12°C 
«Stresa rezultātā virsnieres izdala stresa hormonus – kortizolu, adrenalīnu, neoadrenalīnu, kuri negatīvi ietekmē sirds veselību tādā veidā, ka sašaurina asinsvadus, palielina pulsu un asinspiedienu. Cilvēks pat var mierīgi gulēt dīvānā, bet, ja ir bijis kāds stresors, pulss no 60 sitieniem minūtē var palielināties līdz 110 un vairāk, kas miera stāvoklī nav pieņemams,» stāsta profesors Skride un uzskaita hroniska stresa radītos draudus: hipertensija, miokarda infarkts, sirds ritma traucējumi, iekaisumi.
«Vēl stress negatīvi ietekmē sirdi caur glikozes līmeņa svārstībām. Stress aknām liek vairāk ražot glikozi un veicina insulīna rezistenci, un tas viss vēl vairāk var provocēt cukura diabētu. Protams, cukura diabēts ir arī ģenētika un dzīvesveids, bet arī stress ieņem lielu lomu tā attīstībā,» kardiologs turpina.
Uz jautājumu, vai pēkšņs stress, piemēram, saņemta negatīva ziņa, liels izbīlis, arī var izraisīt kādu saslimšanu, Skride atbild apstiprinoši. «To sauc par Takotsubo sindromu, kardiomiopātiju, kas ir līdzīga miokarda infarktam. Takotsubo var beigties ļoti slikti, tā ka stress ir slikts gan hroniskajā, gan akūtajā stadijā.»
