Paziņoti Lielās mūzikas balvas nominanti un mūža ieguldījuma laureāti

Lielās mūzikas balvas 2025 nominantu paziņošanai veltītajā preses konferencē piedalījās kultūras ministre Agnese Lāce, Latvijas Koncerti valdes locekle Zanda Strumpe, Latvijas Sabiedriskā medija galvenā redaktore Anita Brauna, Cēsu novada domes priekšsēdētāja vietnieks Atis Egliņš-Eglītis un Signet Bankas valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons.

«Lielā mūzikas balva ir pateicība nozares izcilniekiem par viņu nemainīgi augstvērtīgo sniegumu ne vien pašu mājās, bet arī nesot Latvijas vārdu pasaulē. Vienlaikus, rīkojot Lielās mūzikas balvas pasniegšanu ārpus Rīgas, vēlamies akcentēt, ka Latvija ir izcils piemērs arī tam, ka, pateicoties valsts atbalstam, daudzveidīgi un kvalitatīvi kultūras notikumi ir pieejami iedzīvotājiem visos Latvijas reģionos,» akcentē kultūras ministre Agnese Lāce.

Lielā mūzikas balva (LMB) ir augstākais Latvijas valsts apbalvojums mūzikā. 1993. gadā Latvijas Republikas Kultūras ministrija, pēc toreizējā kultūras ministra Raimonda Paula iniciatīvas, pieņēma lēmumu ik gadu izcilākos sasniegumus mūsu valsts mūzikas dzīvē godināt ar speciālu balvu. LMB augsto prestižu gan sabiedrībā, gan mūziķu aprindās nodrošina respektablas žūrijas darbs, kuras dalībnieki visu gadu apmeklē koncertus un ik mēnesi satiekas sēdēs. Janvāra sākumā žūrija izvirza LMB iepriekšējā gada nominantus, par kuriem paziņo īpašā Kultūras ministrijas preses konferencē, un tikai pirms paša LMB pasniegšanas pasākuma notiek žūrijas balsojums par laureātiem. 

LMB pasākumu organizē Latvijas Republikas Kultūras ministrija un VSIA Latvijas Koncerti. 

Lielās mūzikas balvas 2025 nominācijas:

Par mūža ieguldījumu

• Ērģelniece Larisa Bulava;
• Komponists un muzikologs Georgs Pelēcis.

Gada jaunais mākslinieks

• Diriģente Anastasija Kildiša;
• Dziedātājs Eduards Rediko;
• Trompetists Mārtiņš Zujs.

Gada koncerts

• Dzīvības elpa, Evilena Protektore, Krišjānis Bremšs, Toms Timofejevs, Artjoms Sarvi, Volha Zaharova, 30. janvārī VEF Jazz Club, rīkotājs VEF Kultūras pils.
• Nakts vēstules dejotājai, Elza Leimane, Matīss Čudars, Arve Henriksens, Anderss Jormins, Ivars Arutjunjans, Latvijas Radio koris, diriģents Kaspars Putniņš, 18. jūnijā Rīgas Cirkā, rīkotājs Latvijas Koncerti.
• Taņs Duņs, Budas pasija, 28. Starptautiskā Garīgās mūzikas festivāla noslēguma koncerts, Valsts Akadēmiskais koris Latvija, Rīgas Doma zēnu kora grupa, Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris, solisti Viktorija Majore, Ieva Parša, Jolanta Strikaite, Mārtiņš Zvīgulis, Yiran Jia, Hasibagen, diriģents Māris Sirmais, 5. septembrī Rīgas Kongresu namā (rīkotājs VAK Latvija).
• Apkalna. Fausts. Znotiņš. Starptautiskā ērģeļmūzikas festivāla ORGANismi atklāšanas nakts koncerts – Iveta Apkalna, Kaspars Znotiņš 10. oktobrī Latgales vēstniecība GORS, rīkotājs Latgales vēstniecība GORS;
• Marina Rebeka. Solokoncerts. Draugi – Andrejam Žagaram – Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris, diriģents Mikēle Gamba, 18. oktobrī koncertzālē Cēsis un 21. oktobrī LNOB (rīkotājs: nodibinājums Andreja Žagara kultūras attīstības fonds).

Par izcilu interpretāciju 

• Čelliste Magdalēna Ceple – Mečislava Veinberga Concertino čellam un stīgām (kopā ar Kremerata Baltica) 14. septembrī Dzintaru koncertzālē un 17. oktobrī Ventspils koncertzālē “Latvija”
• Diriģents Tarmo Peltokoski – Riharda Štrausa „Alpu simfonija” (ar Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri) Latgales vēstniecībā  “Gors” 4. aprīlī un Liepājas koncertzālē “Lielais Dzintars” 5. aprīlī
• Dziedātāja Inna Kločko – titulloma Riharda Štrausa operā “Salome”; Latvijas Nacionālā opera un balets, operas pirmizrāde 21. februārī, diriģents Mārtiņš Ozoliņš

Par izcilu sniegumu gada garumā

• Dziedātāja Zanda Švēde;
• Pianists Reinis Zariņš;
• Valsts kamerorķestris Sinfonietta Rīga;
• Dziedātāja Katrīna Paula Felsberga;
• Orķestris Rīga.

Par izcilu darbu ansamblī 

• Vijolniece Magdalēna Geka.
• Trompetists Kristians Kalva.
• Trio Tresensus: Līga Griķe (kokle), Aigars Raumanis (saksofons), Uģis Upenieks (perkusijas).

Gada jaundarbs

• Jāņa Petraškeviča koncerts diviem sitaminstrumentiem un ansamblim Tas, kas šeit bija pirms, pirmatskaņojums Latvijā 8. februārī koncertzālē „Cēsis” – Guntars Freibergs, Juris Āzers, ansamblis ensemble unitedberlin, diriģents Vladimirs Jurovskis;
• Jēkaba Jančevska Pirmā simfonija (Ērģeļsimfonija), pirmatskaņojums 20. septembrī Liepājas koncertzālē Lielais dzintars –  Iveta Apkalna, Sniedze Kaņepe, Kaspars Vēvers, Liepājas Simfoniskais orķestris, diriģents Guntis Kuzma;
• Annas Veismanes Četras dziesmas ar Kārļa Skalbes vārdiem, pirmatskaņojums 11. oktobrī LNOB Beletāžas zālē – Mārtiņš Šmaukstelis, Ilze Ozoliņa.

Par izcilu sniegumu džezā

• Sitaminstrumentālists Kaspars Kurdeko;
• Saksofonists Toms Rudzinskis;
• Vibrofonists un taustiņinstrumentālists Miķelis Dzenuška.

LMB 2025 žūrijā strādāja

• Žūrijas priekšsēdētāja Ieva Rozenbaha – muzikoloģe, mākslas doktore, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas docētāja;
• Anete Ašmane-Vilsone – kultūras žurnāliste, Latvijas Radio 3 Klasika programmu vadītāja un Latvijas Televīzijas atbildīgā redaktore;
• Kristīne Barkovska – vokālā pedagoģe;
• Iveta Grunde – muzikoloģe, pedagoģe un Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas docētāja;
• Atvars Lakstīgala – simfonisko orķestru diriģents, Ogres Mūzikas un mākslas skolas direktors;
• Kaspars Zaviļeiskis – mūzikas žurnālists, Latvijas Televīzijas raidījuma Kultūrdeva satura producents;
• Armands Znotiņš – muzikologs, žurnālists, publicists.