Ko nākamais gads tev nesīs? Tava astrologa prognoze pateiks! 
Rīga -10°C 
Tālajā 1879. gadā tā laika Lielbritāniju satrieca slepkavība. Kāda 30 gadus veca kalpone nogalinājusi savu darba devēju Džūliju Martu Tomasu, vientuļu, 50 gadus vecu atraitni. Sievietes mirstīgās atliekas tika atrastas Temzas upē, tiesa, no ķermeņa pāri bija palikušas dažas daļas, bet no galvas nebija ne miņas. Kalpone Keita Vebstera bija sadalījusi savu priekšnieci, izvārījusi viņas atliekas. Runā, ka no Džūlijas ķermeņa iegūtos taukus Keita dāsni izdāļājusi vietējā bārā, devusi kaimiņiem un bērniem uz ielas.
Tiesā Keita atzinās savas priekšnieces slepkavībā. Tā kā kalponei iepriekš bija bijusi sodāmība par dažādām zādzībām, pēc šo detaļu noskaidrošanas starp Džūliju un Keitu auga saspīlējums. 28. februārī Džūlija nolēma atlaist Keitu, tomēr kalpone izlūgusi, lai priekšniece ļauj palikt darbā dažas dienas, līdz atrod citu dzīvesvietu. Pēdējo reizi Džūlija redzēta 2. martā, baznīcā. Svētās mises laikā atraitne bijusi izteikti nervoza un citiem līdzcilvēkiem atklāti stāstījusi par kalpones nevīžīgo darbu. Vairs Džūlija dzīva netika redzēta.
«Starp mums izvērtās ass konflikts, kurš pārauga kautiņā. Viņa smagi nokrita, un es satraucos par notikušo, zaudēju visu kontroli pār sevi un, lai viņa nesāktu kliegt un nesataisītu man nepatikšanas, es satvēru viņu aiz rīkles, un cīnoties pret mani viņa nožņaudzās, un es nogrūdu viņu pa kāpnēm,» tiesā atzinās Keita. Pēc priekšnieces nāves Keita sadalīja ķermeni un izvārīja to veļas baļļā, dažus kaulus dedzināja kamīnā, bet no cietiem atbrīvojās pakāpeniski, dažus sametot Temzā. Lielu daļu tā laika izmeklētājiem izdevās atrast, tomēr lielākā mistērija bija – kur palika galva? Šo noslēpumu Keita paņēma sev līdzi kapā. 1879. gada jūlijā Keita Vebstere tika pakārta.
2010. gadā britu zinātnieks Deivids Atenboro bija pasūtījis pilnīgu dārza pārbūvi savā īpašumā, tomēr iecerētie darbi drīz izvērtās par nozieguma vieta vietas izmeklēšanu, jo Atenboro nolīgtie strādnieki dārzā uzgāja cilvēka galvu.
Galvu vēlāk izmeklēja Edinburgas universitātes pētnieki, kuri secināja, ka tā ir piederējusi kādam, kas dzīvojis laikā no 1660. līdz 1880. gadam, tomēr, ņemot vērā, ka uz galvaskausa tika atrasti Viktorijas laikmeta flīžu fragmenti, atbilde nebija ilgi jāmeklē. Turklāt kolagēna pārbaudes liecināja, ka galva, visticamāk, pēc nāves ir izvārīta. Turklāt, uz galvaskausa esošās traumas patiesi apliecināja Keitas Vebsteres liecību, ka saimniece tika nogrūsta pa trepēm. 2011. gadā britu izmeklētāji oficiāli apstiprināja, ka Atenboro dārzā atrastais galvaskauss tik tiešām bija piederējis Džūlijai Martai Tomasai.
