Santa.lv
  • Igauņu noslēpumi pie Peipusa: no Skotijas stila pils un patvāriem līdz jaunajam meža SPA un raktuvēm

  • SAGLABĀ RAKSTU
    06.10.2026
  • Egita Segliņa
    Egita Segliņa
    Foto: Shutterstock
    Igaunija? Tallina, Pērnava, Sāremā… Nu, varbūt vēl Tartu. Taču, kā izrādās, pie mūsu ziemeļu kaimiņiem ir vesela pasaule, ko viegli palaist garām, ja ierastais maršruts ved tikai augšup no Ainažiem.

    «Atbrauciet un apskatieties paši, ko mēs te austrumos slēpjam!» ar savu ielūgumu vilināja Visit Estonia pārstāvji. Sacīts, darīts! Devos lūkoties – un jāteic, ka sirds palika pie Peipusa. Tas ir ceturtais lielākais ezers Eiropā, bet, stāvot krastā un raugoties tālumā, vārds «ezers» šķiet gandrīz maldinošs. Ūdens, viļņi un plašās smilšu pludmales rada nepārprotamu jūras sajūtu.

    Ceļš mūs veda gan uz jauneklīgo un moderni priecīgo Tartu, gan tālāk – pie vecticībniekiem, kas saglabājuši savas tradīcijas, uz pili ar Skotijas vaibstiem un pat kādreizējās degslānekļa raktuvēs. Savukārt Alutaguses meži un purvi atgādina, ka šis reģions nav tikai vieta, kur kaut ko apskatīt, – te ir vērts arī palikt ilgāk.

    Sākumpunkts: Tartu, Nacionālais muzejs un Apgāztā māja

    Tartu ir ērta vieta, kur sākt ceļojumu pa Igaunijas dienvidu daļu un austrumiem. Pilsētas ievērojamākais muzejs – Igaunijas Nacionālais muzejs — atrodas bijušā padomju militārā lidlauka teritorijā. Arī pati ēka ir daļa no stāsta: tās arhitektūra un atrašanās vieta atgādina par vietas sarežģīto vēsturi.

    Muzeja pastāvīgās ekspozīcijas «Tikšanās» un «Urālu atbalss» ļauj iepazīt Igaunijas iedzīvotāju dzīvi, tradīcijas un valodas, kā arī somugru tautu kultūru. Pat, ja kādreiz jau būt, vērts atgriezties atkal un atkal – apmeklējums ik reizi var būt atšķirīgs, jo pastāvīgās ekspozīcijas regulāri papildina arī dažādas mainīgās jeb īslaicīgās izstādes (aktuālo informāciju par tām vienmēr var atrast muzeja mājaslapā erm.ee).

     
     
     
     
     
     
     
     
     
     
     
     
     
     
     

    A post shared by Visit Tartu (@visittartu)

    Muzeja iekārtojums ir lieliski piemērots ģimenēm. Kamēr pieaugušie iedziļinās muzeja vēstījumā, bērni ir sajūsmā par iespēju līdzdarboties. Teju uz katra soļa ir kāda interaktīva detaļa – mājiņas vai vigvami, kuros ielīst, ekrāni, kurus paspaidīt, sviras, kuras pagriezt, un multfilmas, kuras noskatīties. Garlaicīgi nebūs ne uz brīdi.

    Svarīga un patīkama detaļa: pie ieejas var saņemt īpašu elektronisko gidu jeb viedkarti. To pietuvinot eksponātu aprakstiem interaktīvajos ekrānos, informācija automātiski pārslēdzas uz latviešu (vai jebkuru citu izvēlēto) valodu. Tāpat ir iespēja, noskenējot īpašos kvadrātkodus, paņemt muzeja stāstus sev līdzi, lai izlasītu tos mājās, bet vēl vērtīgākam apmeklējumam – Tartu tūrisma informācijas centrā var nolīgt latviski runājošu gidu.

    Pavisam citādu pieredzi un pārbaudījumu vestibulārajam aparātam piedāvā Tagurpidi Maja jeb Apgāztā māja. Jau no ārpuses redzams, ka ar šo ēku kaut kas nav kārtībā: tā stāv uz jumta, bet viss, kam parasti jāatrodas apakšā, ir augšā. Iekšpusē ierastā telpas izjūta tiek pamatīgi izjaukta, tāpēc šī ir vieta, kur apmeklētāji labprāt fotografējas un mēģina saprast, kur īsti ir augša un apakša.

     
     
     
     
     
     
     
     
     
     
     
     
     
     
     

    A post shared by Marit Klein (@kisak6rimari)

    Pēc tam, kad muzejs izstaigāts un tapušas smieklīgas fotogrāfijas instagramam, var iedzert kafiju un iestiprināties Tartu centrā vai, piemēram, radošajā Aparaaditehas (Aparātu rūpnīcas) kvartālā un sākt ceļu Igaunijas austrumu virzienā.

    Skotijas motīvi Alatskivi pilī

    Apmēram 40 kilometru no Tartu atrodas Alatskivi pils, kas pirmajā mirklī liek domāt par Skotiju, nevis Igauniju. Tās arhitektūru iedvesmojusi Balmoralas pils — Lielbritānijas karaliskās ģimenes rezidence Skotijā. Alatskivi pils celta 19. gadsimta nogalē, un tās torņi, baltās sienas un romantiskais siluets izskatās gluži kā no citas pasaules.

    Lai gan Alatskivi ir pavisam neliels miestiņš, te atrodas, iespējams, greznākā pils visā Igaunijā. Tās apskatei vērts ieplānot vismaz pusotru stundu, un ideālā variantā – izstaigāt zāles kopā ar atraktīvo pils muzeja direktori, kura muižas leģendas un interesantos faktus izstāsta tā, ka pats sajūties kā daļa no senā stāsta.

    Trijos stāvos iespējams iepazīt gan pils vēsturi, gan agrāko iemītnieku dzīvi. Īpaši neparasta ir pagrabstāva ekspozīcija, kurā vaska figūras attēlo kalpotājus viņu darba ikdienā. Savukārt augšstāvā ierīkots komponistam Eduardam Tubinam veltīts muzejs.

    Alatskivi nav tikai vieta, kur izstaigāt vēsturiskas telpas. Kompleksā ir bijušās zirgu staļļu ēkas, keramikas darbnīca un apmeklētāju un dabas centrs. Pilī iespējams arī nakšņot, bet restorāns rīko tematiskus vakarus un pasākumus, īpaši pieprasītas esot pils restorāna vakariņas ar spoku stāstiem sveču gaismā. 

     
     
     
     
     
     
     
     
     
     
     
     
     
     
     

     

    Cigoriņi un patvāri vecticībnieku ciemos

    Peipusa krastā atrodas vecticībnieku ciemi, kuros vietējā kultūra nav tikai muzeja eksponāts. Tā joprojām ir daļa no ikdienas, un to vislabāk var iepazīt, nesteidzoties un ieklausoties vietējo stāstos.

    Varnjas Patvāru muzeja (Samovarimaja)  kolekcijā ir vairāk nekā 200 patvāru – dažādu izmēru un formu, ar savu vēsturi un raksturu. Taču apmeklējuma interesantākā daļa ir iespēja iepazīt vecticībnieku tējas dzeršanas tradīciju. Tēju lej nevis tieši krūzē, bet apakštasītē, savukārt cukura gabaliņu tur mutē un tēju sūc caur to. Pie tējas saimniece pasniedz pašas ceptu sīpolu pīrāgu, kas šim reģionam ir raksturīgs ēdiens.

     
     
     
     
     
     
     
     
     
     
     
     
     
     
     

    A post shared by Samovarimaja (@samovarimaja)

    Kolkjas ciemā savukārt var iegriezties Cigoriņu muzejā. Savulaik šajā apkaimē audzēja un pārstrādāja cigoriņus, kuru produkcija nonāca arī citviet Krievijas impērijā. Muzejā var uzzināt vairāk par šo vēsturi un nogaršot cigoriņu dzērienu – līdzīgu kafijai, bet bez kofeīna.

    Te darbojas arī neliels veikaliņš, kurā var iegādāties vietējo amatnieku darinājumus vai piedalīties radošajā darbnīcā, izgatavojot kreklu vai somu ar Peipusa reģiona motīviem.

    Pazemes kontrasts Kohtla-Nemmes raktuvēs

    Pēc Peipusa krasta un vecticībnieku ciemiem ceļojums uz kādreizējām degslānekļa raktuvēm ir pamatīgs kontrasts. Kohtla-Nemmes raktuvju muzejs (Eesti Kaevandusmuuseum) ļauj ielūkoties Igaunijas rūpniecības vēsturē un iepazīt vidi, kurā kalnrači strādāja vēl 20. gadsimta astoņdesmitajos gados.

    Ekskursija sākas ar sagatavošanos nolaišanās brīdim: apmeklētāji saņem siltu jaku un ķiveri ar lukturi. Pazemē, aptuveni astoņu metru dziļumā, valda pavisam cita pasaule – mitra, vēsa, ar nemainīgu aptuveni plus sešu līdz astoņu grādu temperatūru un vēsturisku sprāgstvielu smārdu gaisā. 

    Pa kādreizējiem raktuvju tuneļiem iespējams doties ar kalnraču vilcieniņu, apskatīt tehniku un uzzināt, kā notika degslānekļa ieguve. Ekskursijā tiek demonstrētas arī spridzināšanas skaņas un atrādītas vecās raktuvju iekārtas. Brīdinājums turēt muti vaļā un aizsegt ausis var šķist neparasts, taču pazemē šādiem sīkumiem ir nozīme. Interesants un mazāk zināms fakts: šis nebija tikai vīru arods, lielu daļu no smagajiem darbiem šeit savulaik uzņēmās sievietes. Pēc šādas pieredzes biroja darba diena pie datora uzreiz šķiet daudz vieglāka.

    Kad pazemes labirinti iepazīti, vērts apskatīt arī virszemes daļu – bijušo Bagātināšanas fabriku. Tā parāda, kas ar degslānekli notika pēc izcelšanas no šahtām, kā no tā radās enerģija un kādi izaicinājumi enerģētikā kaimiņus sagaida nākotnē.

    Praktiskās pieturvietas

    Kur nakšņot? No lāču mežiem līdz dabas spa

    Ārpus Tartu naktsmītņu izvēle nav tik plaša kā lielajās pilsētās, tāpēc, plānojot maršrutu, apmešanās vietu ir vērts izvēlēties jau iepriekš. Toties nakšņošana var kļūt par atsevišķu ceļojuma pieredzi – no tradicionālas vecticībnieku mājas līdz pavisam modīgam spa kompleksam pie Peipusa ezera. 

    Vecticībnieku viesmāja pie Peipusa. Ja gribas iepazīt vietējo dzīvesveidu, vērts apskatīt Mesi Tare Varnjas ciemā. Te var nakšņot tradicionālā vecticībnieku mājā vai kādā no piecām nelielajām laivu mājiņām Peipusa krastā. Viesiem pieejamas arī dažādas pirtis, tostarp dūmu pirts. Jārēķinās gan ar autentisku lauku sadzīvi – mājā nav ūdensvada.

    Nakts pilī. Ja tuvāka vēsturiska gaisotne, Alatskivi pils piedāvā četrus apartamentus, kuros kopumā var nakšņot līdz astoņiem cilvēkiem. Brokastis ir iekļautas cenā, un šī naktsmītne ir pieejama visu gadu.

    Kempingi un vasaras namiņi. Peipusa ziemeļu piekrastē, piemēram, Kauksi, pieejamas kempinga mājiņas netālu no ezera. Taču jāpievērš uzmanība sezonai: Kauksi kempings ierasti darbojas no maija vidus līdz septembra vidum. Vasarā un sīpolu ražas laikā naktsmītnes ieteicams rezervēt laikus.

    Alutaguses meži ir pazīstami arī kā viena no Igaunijas vietām, kur iespējams vērot lāčus. Šādam piedzīvojumam gan nepieciešams atsevišķi plānots izbrauciens un atbilstoša naktsmītne vai gida pakalpojums.

    Komforta pietura – Kurro Nature Spa. Ja pēc dienas, kas pavadīta, iepazīstot Peipusa piekrastes ciemus, gribas atpūsties ar lielāku komfortu, vērts ieplānot nakšņošanu pavisam svaigi atvērtajā Kurro Nature Spa Ūskilas ciemā starp Alutaguses mežiem un Peipusa smilšaino krastu. Šeit dabas tuvums nav tikai skaists fons – mežs un ezers ir daļa no pašas vietas ieceres. Spa kompleksā ir baseinu un pirts zonas, atpūtas telpas un procedūras, bet viesnīcas numuriem ir privāti balkoni vai terases ar skatu uz priežu mežu vai Peipusu. Interjerā izmantoti dabiski materiāli un mierīgi toņi.

     
     
     
     
     
     
     
     
     
     
     
     
     
     
     

    A post shared by Kurro Nature Spa (@kurrospa)

    Laba izvēle, ja vēlaties ceļojumā apvienot Peipusa piekrastes nesteidzīgo ritmu ar kārtīgu atpūtu, jo minimālais rezervācijas laiks ir divas diennaktis. No šejienes var turpināt ceļu uz citiem Ida-Viru apriņķa apskates objektiem, tostarp Igaunijas Raktuvju muzeju Kohtla-Nemmē.

    Viesnīca «Lydia» Tartu. Ļoti laba vieta pilsētas centrā, ja vēlaties nakti pavadīt civilizācijā un izbaudīt Tartu jauneklīgo studentu noskaņu. Viesnīcā ir arī pavisam neliels spa centrs ar saunu un baseiniņu.

    Kur iestiprināties? Tartu ar Itālijas garšu, Peipusa zivis un vakariņas jūras krastā

    Ēdiena izvēle mainās līdz ar maršrutu – dažviet galvenais ir virtuve, citviet tikpat nozīmīga vai pat svarīgāka ir pati vieta un atmosfēra.

    • «TOKO» ir restorāns Tartu, Emajegi upes krastā, tam ir terase ar skatu uz upi. Ēdienkartē ir gan à la carte ēdieni, gan šefpavāra degustācijas piedāvājums. Restorāna mājaslapa.
     
     
     
     
     
     
     
     
     
     
     
     
     
     
     

    A post shared by TOKO Restoran (@toko_resto)

    • «Pompei» Tartu vecpilsētā vilina ar itāļu virtuvi. Te gatavo svaigu pastu un mocarellu no Dienvidigaunijas saimniecību piena, bet ēdienkarte mainās atbilstoši sezonai. Restorāna mājaslapa.
     
     
     
     
     
     
     
     
     
     
     
     
     
     
     
     

    A post shared by Pompei (@pompei_trt)

     

    • Vakara turpinājumam Tartu piemērots «Genialistide Klubi» – alternatīvās kultūras centrs Magasini ielā, kur zem viena jumta darbojas bārs «MÖKU», teātris «Must Kast», radio «Generaadio» un plašu veikals. Koncertu un citu pasākumu programma atrodama šeit.
    • Alatskivi pils apskati var apvienot ar maltīti restorānā. Ēdienkartē savijas dažādu kultūru ietekmes, kas atspoguļo arī muižas vēsturi. Jārēķinās, ka restorāna darba laiks mainās atkarībā no sezonas.
    • «RaJuVe» ģimenes vīna darītavā Alutaguses pusē ražo augļu un ogu vīnus no vietējām ogām. Degustācijā iespējams iepazīt dažādās garšas un baudīt arī vietējo ražotāju uzkodas. Apmeklējums iepriekš jāpiesaka, degustācijas pieejamas sezonāli.
    • Vasarā «Kauksi rannakohvik» ir ērta pietura kafijai, saldējumam vai vieglai maltītei pie Peipusa pludmales. Kafejnīca darbojas sezonāli, tāpēc pirms doties turp, jānoskaidro, vai kafejnīca ir atvērta.
    • Jaunā spa centra restorāns «Kurro Resto» Ūskilas ciemā vietējos produktus pārvērš smalkā maltītē. Šefpavāres Andželikas Udekillas (Angelica Udeküll) veidotajā ēdienkartē ir Peipusa zivis, medījumi, sēnes, ogas un savvaļas augi. Vieglākām pusdienām un uzkodām pieejams arī «Peipsi Lounge».
    • Bet, ja ceļš aizvedis tālāk, līdz Somu līča piekrastei, vērts doties uz «Tulivee» restorānu Liimalas ciemā. Pie pašas jūras esošajā restorānā, kas ieteikts arī Michelin ceļvedī, pasniedz sezonas jūras veltes un vietējo ražotāju produktus. Pēc maltītes var doties pastaigā gar jūru vai uzkāpt netālajā skatu tornī. Skaidrākos laikapstākļos pāri līcim var saskatīt arī Somijas piekrasti. Restorāna mājaslapa.

    Igaunijas austrumos un dienvidos nav viena vienīga galvenā apskates objekta, ap kuru būvēts viss pārējais. Te ceļojumu veido kontrasti: Peipusa plašums un mežu klusums, vecticībnieku tradīcijas un industriālā vēsture, senas pilis un jaunas atpūtas vietas. Un, ja pie Peipusa atkal uz brīdi aizmirstas, ka tas ir ezers, nav jābrīnās – man šī sajūta nepazuda visu braucienu.

    Materiāls tapis pēc «Visit Estonia» ielūguma iepazīt Igaunijas reģionu tūrisma piedāvājumu.

    Uzmanības centrā

    Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit

    Satura mārketings

    Lasi vēl

    Lasi vēl

    Jaunākie raksti