Rīga +7°C 
#MumsIrSpārniNovērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Labdien! Nezināmu iemeslu dēļ man visu dienu nāk žāvas – ik pēc pusstundas vai stundas. Reizēm vairākas reizes pēc kārtas – tāda kā lēkme, kad mute vaļā, bet izžāvāties līdz galam nav iespējams. Darba režīms man ir normāls. Naktīs esmu labi izgulējusies.
Iepriekš kopā ar žāvāšanos bija arī līdzsvara traucējumi, kad, ceļoties no gultas, radās galvas reibonis, tādi kā zibšņi. Reiboni izdevās izārstēt, apmēram mēnesi lietojot daktera izrakstītās zāles Fluanxol. Veicu elektroencefalogrāfiju, taču epilepsiju nediagnosticēja. Vairogdziedzera analīzes, kardiogramma un pulss ir normāli, nedaudz paaugstināts asinsspiediens 135–144/85–93 mmHg. Esmu konsultējusies ar neirologu, psihiatru un ģimenes ārstu, lietojusi zāles Kventiax, Fluanxol, Fenazepam, Noofen, Adaptol, Lorafen, Haloperidol dažādās devās un kombinācijās, taču no žāvām nespēju atbrīvoties. Ko darīt? Inese
Varbūt tomēr traucēts miegs?
Vispirms atbildēšu uz Ineses vēstuli un pēc tam pastāstīšu par žāvām kā par interesantu fenomenu vispār.
Inese, pirmkārt, vajadzētu noskaidrot, kāda ir tava miega kvalitāte. Pietiekams miegā pavadīts laiks vēl nenodrošina labu atpūtu. Varbūt tev ir nepietiekams dziļā ortodoksālā jeb lēnā miega vai REM jeb paradoksālā miega (arī sapņu miega) ilgums.
Biežākais nekvalitatīva miega iemesls ir apnoja jeb elpošanas traucējumi, kam bieži raksturīga krākšana, bet var izpausties arī bez tās.
Kas notiek apnojas gadījumā? Miega laikā tavi elpceļi saplok un skābekļa trūkums izrauj no dziļā miega, kas ir tik ļoti vajadzīgs pilnvērtīgai ķermeņa un prāta funkcionēšanai. Šādu pārlēkšanu no dziļā miega uz seklāku tu vari arī nepamanīt, jo nepamosties, taču, lai gan it kā esi gulējusi pietiekami daudz stundu, miegs šādu mikropamošanos dēļ ir bijis nekvalitatīvs un nedod atpūtas sajūtu. Tāpēc arī pa dienu bieži žāvāsies un ar laiku var pasliktināties atmiņa, koncentrēšanās spējas, garastāvoklis un pievienoties citi simptomi.
Vēl ir daudz citu traucēta miega iemeslu, kurus var noskaidrot speciālā nakts izmeklējumā – polisomnogrāfijā –, kad miega laikā novēro un reģistrē organisma darbības rādītājus.
Reibonis, mainot ķermeņa stāvokli, liecina par asinsrites nespēju pielāgoties.
Ceļoties no guļus stāvokļa stāvus, nepieciešama ātra asinsspiediena palielināšana. Receptori asinsvados uztver spiediena samazināšanos ķermeņa augšdaļā (pieceļoties smaguma spēka ietekmē asinis pārvietosies uz ķermeņa apakšdaļu), nervi šo informāciju nodod smadzeņu centriem, kuri regulē sirdsdarbību un asinsvadu stāvokli. Sirds kontrakcijas paātrinās un pastiprinās, asinsvadi sašaurinās, un rezultātā asinsspiediens paaugstinās un asinis spēj pieplūst arī smadzenēm. Pretējā gadījumā rodas galvas reibonis, melns gar acīm vai citi smadzeņu simptomi, kas raksturīgi nepietiekamai galvas apasiņošanai. Gados vecākiem cilvēkiem nav ieteicams strauji celties, jo visi šie mehānismi ir daudz lēnāki.
Savukārt jaunieši vienkārši pieceļas un aiziet, pat neiedomājoties par šīm gudrajām organisma izmaiņām.
Inese, iespējams, tev ir traucēta asinsrite, kas izraisīja reiboni un žāvāšanos. Būtu nepieciešams arī noskaidrot, vai žāvāšanās cēlonis nav patoloģiski procesi nervu sistēmā vai kādi smadzeņu bojājumi. Tas vislabāk izdarāms ar magnētiskās rezonanses metodi, kas ļauj pamanīt pat rīsa grauda lieluma veidojumus un nevēlamus procesus.
Par ko var liecināt?
Kādēļ mēs vispār žāvājamies?! Kāda ir bioloģiskā jēga jeb lietderība šīm mūsu neapzinātām darbībām? Uz šo jautājumu varētu atbildēt tikai pats radītājs un daba, bet mums ir dota iespēja vienīgi minēt – pēc procesiem, organisma darbības izmaiņām, kuras novēro žāvāšanās laikā un pēc tam.
Biežākais žāvu iemesls ir miegainība un nogurums. Proti, kad asinīs samazināts skābekļa daudzums. Tā notiek nevēdinātās telpās, nepietiekami kustoties vai – tieši otrādi –
smagas fiziskas slodzes laikā un pēc tās, kad muskuļi iztērē skābekli. Pasliktinās smadzeņu spēja uztvert maņu orgānu kairinātājus, kas nepieciešami smadzeņu aktivitātei, vai arī kairinātāju trūkst. Tad smadzeņu garozas aktivitāte samazinās, rodas miegainība un nāk miegs.
Biežu žāvāšanos var izraisīt trauksme un depresīvi emocionālie stāvokļi.
Interesanti, ka arī antidepresantu grupas medikamenti, dopamīnerģiskie, benzodiazepīnu grupas, opioīdu medikamenti mēdz būt par iemeslu žāvu uzbrukumam.
Tāpat klejotājnerva jeb nervus vagus kairinājums var būt nemitīga žāvu refleksa cēlonis. Iemesli meklējami elpošanas sistēmā, jo plaušu slimību un elpceļu vainu dēļ tad būs traucēta skābekļa nokļūšana asinīs, kuru organisms centīsies kompensēt ar žāvāšanos un paātrinātu sirdsdarbību, ko arī novēro žāvāšanās laikā.
Pastiprinātu žāvu cēlonis var būt smadzeņu bojājumi, audzēji un citi patoloģiski procesi. Piemēram, biežāku žāvāšanos novēro, kad ir smadzeņu insults, Pārkinsona slimība, epilepsija, migrēna, izkaisītā skleroze, smadzeņu tūska vai smadzeņu audzējs.
Lai smadzenes apgādātu ar skābekli, loģiski, ka šajā procesā ir iesaistīta asinsrite.
Tātad gan sirds, gan asinsvadu darbības traucējumi kavēs smadzeņu apasiņošanu un arī skābekļa piegādi. Līdz ar to sirds mazspēja un miokarda infarkts attīstības stadijā arī var izraisīt pastiprinātu žāvāšanos, tā mēģinot kompensēt nepietiekamu skābekļa piegādi.
Savukārt studentu žāvāšanās pēcpusdienas lekcijā ar frekvenci 20 reizes 45 minūtēs nav jāuzskata par katastrofu galvas smadzenēs, bet par negulētu nakti, mazkustību un nepieciešamību izvēdināt auditoriju!
Arī mazulis mātes vēderā žāvājas… Bet – žāvāšanās reflekss šķidrajā vidē neradīs palielinātu skābekļa pieplūdi un neglābs no hipoksijas. Jā, refleksi ne vienmēr spēj izpildīt to, kam domāti… Embrijs neelpo pats, bet saņem skābekli no mātes asinīm caur nabas saiti. Viņam skābekļa trūkums tiek novērsts ar palielinātu eritrocītu daudzumu mammas asinīs.
Jaunākās atziņas
- Pētnieki mēģinājuši skaidrot arī žāvāšanās sociālo nozīmi: tā taču ir lipīga – ja viens žāvājas, sāks arī citi! Šī darbība var būt kā brīdinājums citiem bara locekļiem, ka draud smadzeņu hipoksija, skābekļa bads. Bet, lai nu kā arī būtu, šis sociālais skaidrojums šodien vairs nav aktuāls.
- Mūsdienās lielāka nozīme tiek piešķirta teorijai par smadzeņu termoregulāciju. Dziļā ieelpa žāvāšanās laikā pazemina smadzeņu temperatūru (proti, palīdz to regulēt), un tas veicina smadzeņu funkcijas. Pētnieki ir noskaidrojuši, ka žāvas ir kā ventilators datoram – ieslēdzas, kad draud pārkaršana.
- Tika veikts arī kāds pētījums, kura laikā cilvēki skatījās garlaicīgu video. Vieni uz galvas turēja aukstu kompresi, otri – siltu. Uzmini, kuri biežāk žāvājās! Tieši tā – siltā komprese lika cilvēkiem žāvāties, lai glābtos no smadzeņu pārkaršanas.
- Vēl žāvāšanās izlīdzina spiedienu vidusausī. Platā mutes atvēršana iestiepj kanālu, kurš savieno ausi un aizdeguni, spiediens izlīdzinās un aizkritušo ausu sajūta pazūd.
- Žāvāšanās refleksam tiek piedēvēta arī toksīnu izvadīšanas nozīme. Dziļa ieelpa nodrošina svaiga gaisa iekļūšanu organismā, un ar garo izelpu tiek izvadīta gan ogļskābā gāze un citi gaistošie vielmaiņas gala produkti, gan toksīni.
