Zināju, ka šī režisora Alvja Hermaņa iestudētā izrāde saistīta ar poētisko Aivara Freimaņa un Dāvja Sīmaņa filmu Ābols upē (1974), un zināju, ka vienu no galvenajām lomām spēlēs sen uz skatuves neredzētais aktieris Ivars Kalniņš, kurš tēloja arī filmā.
Un biju iedomājusies, ka šis būs turpinājums – jaunais zaķusalietis Janka pēc 50 gadiem.
Taču nē, filmas kadri mūs tikai ieved noskaņā, bet stāsts, kuru stāsta Ivars Kalniņš un jaunā aktrise Agate Krista, ir par pašu Zaķusalu. Par reiz tik idilliskajiem Rīgas vidus laukiem, mazo miestiņu, kur bija savi varoņi, savi dīvaiņi, savas intrigas, leģendas un drāmas. Arī sava ugunsdzēsēju brigāde un savas ballītes. Tāda zaudētā paradīze, kur katrām mājām bija sava peldvieta un veļas skalošanas laipiņa, un ābeļdārzs, visi visus pazina un uz lielo Rīgu devās nelabprāt. Astoņdesmitajos gados, sākoties lielajiem tilta un televīzijas ēkas būvdarbiem, salas iedzīvotājus piespiedu kārtā pārcēla uz dzīvokļiem Rīgas mikrorajonu daudzstāvenēs. Tagad gribas aizbraukt pastaigāt pa Zaķusalu!






















































































