Rīga +2°C 
Izpildi testu
Novērtē rakstu
-
2
-
1
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Kas ir cilvēka papilomas vīruss (CPV)?
Mums visapkārt ir ļoti daudz dažādu mikroorganismu. Tie ir gaisā, ko elpojam, uz priekšmetiem, kam pieskaramies, kā arī uz mūsu ādas un gļotādām. Ar lielāko daļu baktēriju, sēnīšu un vīrusu mēs sadzīvojam tīri labi, taču starp tiem ir arī tādi, kas var izraisīt dažādas atšķirīgas pakāpes saslimšanas. Viens no šādiem mikroorganismiem, kas dzīvo uz mūsu ādas un gļotādām ir cilvēka papilomas vīruss (CPV). Dzīves laikā lielākā daļa cilvēku ir sastapušies ar kādu no šī vīrusa tipiem, dažkārt par to pat nenojaušot. Dažus CPV vīrusa tipus varam iegūt sadzīviskā ceļā (piemēram, kārpas), taču ir arī tādi vīrusa tipi, kuri tiek nodoti intīmas tuvības ceļā. Atšķirībā no citām seksuāli transmisīvām slimībām, CPV var iegūt pat, ja nenotiek dzimumakts, bet ir saskare ar ārējo dzimumorgānu ādu vai gļotādu, tāpēc prezervatīvs samazina risku, tomēr pilnībā nepasargā no inficēšanās.
Vai cilvēka papilomas vīruss ir bīstams?
Šis vīruss ir ļoti izplatīts un tam ir vairak kā 200 tipu. Tos iedala 2 grupās – vīrusos, kas izraisa ādas bojājumus un vīrusos, kas izraisa gļotādas bojājumus. Lielākā daļa no vīrusa tipiem ir zema riska vīrusi, kas rada tikai labdabīgas izmaiņas. Vienas no biežakajām labdabīgajām izpausmēm uz ādas ir kārpas un varžacis, savukārt starp labdabīgiem gļotādas bojājumiem var minēt smailās kondilomas jeb niezošus kārpveidīgus izsitumus uz ārējiem dzimumorgāniem. Parasti mūsu imunitāte šos vīrusus uzvar un tie pazūd paši no sevis. Taču ir arī augsta riska vīrusi, kuri reti, tomēr var radīt arī ļaundabīgas izmaiņas gļotādās. Augsta riska tipi tiek iegūti dzimuma sakaru ceļā un var veicināt izmaiņas dzemdes kakla, maksts, ārējo dzimumorgānu, taisnās zarnas, kā arī mutes un rīkles gļotādas šūnās. Ja mūsu imunitātei neizdodas šos vīrusus uzveikt un tie ieperinās mūsu organismā uz vairākiem gadiem, tie nokļūst šūnas kodolā un var izraisīt priekšvēža un pēc tam arī vēža attīstību. Izplatītākais vēža veids sievietēm, ko izraisa CPV vīruss, ir dzemdes kakla vēzis.
Vai cilvēkam, kam bijušas kārpas, ir lielāks risks saslimt ar vēzi?
Nē, kārpas izraisa cits CPV tips, bet dzemdes kakla vēzi pavisam cits.
Cik izplatīts Latvijā un citur pasaulē ir dzemdes kakla vēzis?
Saslimstības gadījumu skaits, rēķinot uz 100 000 sievietēm, Latvijā ir 22 – 23. Tas ir 8. augstākais rādītājs Eiropā. Salīdzinoši, piemēram, Lielbritānijā vai Somijā, kur profilaktiskie pasākumi darbojas daudz efektīvāk, šis skaitlis ir 6 – 7. Lielbritānijā 70.gados saslimstība ar dzemdes kakla vēzi bija ļoti izplatīta, taču pateicoties tam, ka valstī tika uzsākta organizēta skrīninga programma, kurā piedalījās aptuveni 80% sieviešu, kā arī sāka veikt vakcināciju pret dzemdes kala vēzi izraisošo CPV vīrusu, saslimstības gadījumu skaits un līdz ar to arī mirstība no šī vēža veida ievērojami kritās. Latvijā mirstība no dzemdes kakla vēža ir 5.augstākā Eiropā, jo diemžēl ļoti bieži šī slimība tiek atklāta novēloti, kad parādās sūdzības – asiņošana nelaikā, pēc dzimdzīves vai menopauzē.
Kā sieviete var sevi pasargāt no dzemdes kakla vēža?
Pirmkārt, ir ļoti svarīgi regulāri apmeklēt ginekologu un veikt dzemdes kakla vēža profilaktiskās pārbaudes. Dažām sievietēm virs 50 gadiem šķiet, ka, iestājoties menopauzei, ginekologs vairs nav jāapmeklē, taču tā nav. Ginekologs ir jāapmeklē visām sievietēm, neatkarīgi no vecuma un tā, vai viņām ir dzimumattiecības. Latvijā katra sieviete 25, 28, 31, 34, 37, 40, 43, 46, 49, 52, 55, 58, 61, 64, 67 gados saņem Nacionālā veselības dienesta uzaicinājuma vēstuli ierasties uz dzemdes kakla profilaktisko izmeklējumu un veikt dzemdes kakla citoloģisko uztriepi. Gadījumā, ja uzaicinājums nav saņemts vai ir nozaudēts, sievietei ir iespēja vērsties pie sava ginekologa un veikt izmaklējumu arī bez uzaicinājuma.
Vai dzemdes kakla vēža profilaktiskās pārbaudes var veikt bez maksas?
Jā, pats izmeklējums ir bez maksas un to var veikt pie jebkura ginekologa Latvijā. Ja sieviete apmeklē maksas ginekologu, viņai ir jāmaksā tikai par vizīti, taču analīžu nodošana ir par brīvu. Savukārt, ja sieviete apmeklē valsts ginekologu, nav jāmaksā nedz par vizīti, nedz par analīzēm.
Kāpēc būtu vēlams vakcinēties pret cilvēka papilomas vīrusu?
Dzemdes kakla citoloģiskā uztriepe ļauj atklāt dzemdes kakla vēzi pirmsvēža vai agrīnā stadijā un vairumā gadījumu šo slimību izārstēt, tomēr ikvienai ārstēšanai var būt savi riski, piemēram, priekšlaicīgas dzemdības nākotnē. Turklāt vēža diagnoze, pat, ja tiek prognozēts pozitīvs iznākums, sievietē var radīt ļoti lielu stresu. Vienīgais veids, kā izvairīties no šīs saslimšanas, ir vakcinēšanās pret dzemdes kakla vēža izraisītāju – cilvēka papilomas vīrusu. Pēc vakcinācijas imūnsistēma atpazīst „uzbrūkošos" vīrusus un izstrādā antivielas, kas nepieļauj inficēšanos ar šo vīrusu.
Vai Latvijā vakcinācija pret CPV tiek apmaksāta?
Latvijā meitenēm vecumā no 12 – 18 gadiem tiek apmaksāta vakcinācija pret 2 agresīvākajiem CPV tipiem (16. un 18. tipu), kuri 72% gadījumu izraisa dzemdes kakla vēzi. Taču ir arī citi tipi, kas ne tik bieži, tomēr arī var izraisīt vēzi. Lai vēl vairāk samazinātu vēža risku, ir izstrādāta arī vakcīna pret 9 CPV tipiem. Latvijā tā pagaidām netiek apmaksāta, taču daudzviet Eiropā pamazām notiek pāreja uz šo vakcīnu, un es ceru, ka ar laiku arī Latvijā valsts apmaksās šo vakcīnu.
Kāpēc vakcinācija jāveic jau pusaudžu gados?
Lielākā iespēja inficēties ar CPV ir jaunībā, jo tad var būt biežāka seksuālo partneru maiņa. Jo lielāks partneru skaits, jo augstāks inficēšanās risks, tāpēc visefektīvāk meitenes vakcinēt pirms dzimumattiecību uzsākšanas. Turklāt šajā vecumā ir ļoti laba imūnās sistēmas atbildes reakcija. Vakcīnas ir piemērotas arī zēniem un vīriešiem, lai pasargātu no CPV izraisītām veselības problēmām un vīrusa pārnēsāšanas. Latvijā tās gan neapmaksā, taču ir valstis, kā, piemēram, Austrija un Austrālija, kur valsts programmā vakcinē arī zēnus.
Kas ir vakcīnas sastāvā? Vai tā nevar izprovocēt saslimšanu ar CPV?
Vakcīna nesatur nedz vēza daļiņas, nedz paša vīrusa daļiņas. Vakcīnas sastāvā ir vīrusam līdzīgas daļiņas, kas ierosina imūno reakciju, taču vakcīna nesatur vīrusa DNS. Līdz ar to nav ne mazākās iespējas, ka cilvēks, kuram iepriekš nav bijusi saskare ar konkrēto cilveka papilomas vīrusa tipu, pēc vakcinācijas ar to saslimtu. Vienmēr, protams, būs kāda radikāli noskaņota cilvēku grupa, kura būs pret vakcināciju un nekad nemainīs savu viedokli, netakarīgi no faktiem. Taču ir ļoti plaši pētījumi, kas apliecina, ka šī vakcīna neizraisa nedz imunoloģiskas izmaiņas, nedz ietekmē spēju apaugļoties vai ko citu. Latvijā vakcinācija tiek veikta vairāk kā 10 gadus, un nav neviena gadījuma ar nopietniem sarežģījumiem pēc vakcinācijas.
Papildu par dzemdes kakla vēzi un dzemdes kakla onkocitoloģiskajām pārbaudēm lasi https://tikaisievietem.lv/sievietes-veseliba/dzemdes-kakla-vezis/.
