Rīga 0°C 
Izpildi testu
Novērtē rakstu
-
3
-
0
-
0
-
1
-
1
-
0
-
0
-
«Austrālijā vakcinē ne tikai meitenes, bet arī puišus»
Profesore Dace Rezeberga, ginekoloģe, Rīgas Stradiņa universitātes Medicīnas fakultātes Dzemdniecības un ginekoloģijas katedras vadītāja, Veselības ministrijas galvenā speciāliste dzemdniecībā un ginekoloģijā:
«Dzemdes kakla vēzis ir infekcijas izraisīta saslimšana, un, manuprāt, neviens vairs īpaši nestrīdas pret to, ka, līdzīgi kā citām infekcijām, primārās profilakses veids varētu būt vakcinācija. Ir pieejamas divas vakcīnas pret 2 un 4 papilomas vīrusa tipiem, bet citas vakcīnas pret 9 tipiem vēl ir izstrādes stadijā. Papilomas vīrusa infekcija ir ļoti kontaktlipīga un plaši cirkulē populācijā – iespējas inficēties ir ikvienai sievietei. Lielākoties infekcijas gaita ir labvēlīga un vīruss no dzimumceļiem var izzust pats no sevis. Diemžēl dabiskā imunitāte pēc inficēšanās neveidojas pietiekami stipra kā, piemēram, pēc pārslimotām vējbakām, un sieviete, mainot dzimumpartnerus, var inficēties atkārtoti. Salīdzinājumā ar dabisko imunitāti, vakcinācijas izraisītā imunitāte ir spēcīgāka, turklāt saglabājas ilgstoši.
Par imunitātes noturīgumu liecina kaut vai fakts, ka meitenes vairs nav jāvakcinē trīs, bet tikai divas reizes – pētījumi rāda, ka tas ir pietiekami, lai nodrošinātu ilgstošu aizsardzību.
Vakcinācijas ieguvēja ir visa sabiedrība. Panākot augstu vakcinācijas īpatsvaru vakcinējamo personu grupā, tiek samazināta onkogēno vīrusu cirkulācija sabiedrībā, mazāk sieviešu saslims ar dzemdes kakla priekšvēža saslimšanām un dzemdes kakla vēzi, kas kopumā samazinās izdevumus veselības aprūpē onkoloģisko slimnieku ārstēšanai, un ietaupītos līdzekļus varēs novirzīt, piemēram, veselībasveicināšanai. Laba pieredze un rezultāti ir Austrālijā, kur tieši ar Silgard vakcinē ne tikai meitenes, bet arī puišus, un esmu pārliecināta, ka šie dati ir patiesi un nav vakcīnu ražotāju pasūtījums. Vakcīnu izstrādes process nodrošina to, ka masveida ražošana tiek uzsākta tikai pēc stingras vakcīnas drošības profila izvērtēšanas.
Vienmēr būs kāds, kam pēc vakcinēšanās novēros blakusparādības, un nebūs arī tā, ka visus varēs vakcinēt. Kā liecina Latvijas dati, vakcīnas panesamība ir pat ļoti laba. Jāsaprot, ka cilvēki kopumā slimo un reizēm slimības simptomu parādīšanās vienkārši sakrīt ar vakcinācijas laiku. Katru šādu gadījumu vakcinācijas pretinieki labprāt izceļ saulītē un saista ar vakcināciju, turklāt par to raksta avīžu pirmajās lappusēs sarkaniem burtiem. Nenoliedzu, ka reizēm lobijam var būt sava loma, bet, nebūsim akli, tas strādā abos virzienos – gan par, gan pret vakcīnām. Tāpēc mums ir dota galva, lai zinātu, vērtētu un pareizi informētu pacientu un kopā ar viņu atbildīgi pieņemtu lēmumu.»
«Risks saslimt paliek arī pēc vakcinēšanās»
Dr. Juris Vītols, ginekologs ar 48 gadu pieredzi:
«Ļoti daudzas zāles, kas ienāk mūsu medicīnā, ir lobēti, valsts apmaksāti pasākumi. Ļoti lobēti, man šķiet. Merck jau nav vienīgā farmācijas kompānija. Par vakcīnas efektivitāti man grūti spriest, jo mums nav ilgas pieredzes, Latvijā masveidā pret dzemdes kakla vēzi meitenes potē tikai sesto gadu. Bet es laikam tomēr teiktu nē divpadsmitgadīgas meitenes vakcinēšanai pret CPV. Mana meita ir pediatre, un viņa man ir stāstījusi, ka no vakcīnas vairākām meitenēm bijušas diezgan smagas reakcijas limfmezglos.
Manuprāt, pareizāks un veiksmīgāks ceļš ir cits – vecākiem vajadzētu savai meitai paskaidrot, ka dzemdes kakla vēzis rodas no tā, ka maina partnerus, vai arī partnerim ir liela, tā teikt, dzīves pieredze, un viņš ir ieguvis šo vīrusu.
Vienkārši sakot – jo sievietei vairāk dzimumpartneru, jo lielākas iespējas dabūt vīrusu un lielāka varbūtība tikt pie dzemdes kakla vēža. Tātad sievietei jāsaprot: ja viņa uzsāk seksuālās attiecības ar vīrieti, kuram iepriekš bijušas citas seksuālās attiecības, tad arī viņai būs CPV un būs obligāti katru gadu jāpārbaudās pie ginekologa, nevis – kā valsts tagad ieteikusi reizi trijos gados. Jo, arī ņemot onkocitoloģiskās uztriepes no dzemdes kakla, ir ārkārtīgi daudz faktoru, kuru dēļ ārsts varētu neiegūt patieso atbildi par sievietes veselību. Vai nu uztriepes materiāls neprecīzi, vai nepietiekami noņemts – uztriepes noņemšanas tehnika ir ļoti sarežģīta. Vai arī tu esi neveselās šūnas paņēmis, bet tās nepielīp uz stikliņa. Tāpat arī citologs, pētot uztriepes materiālu mikroskopā, var kaut ko neieraudzīt.
Tāpēc uzsveru – pie ginekologa uz apskati reizi gadā! Un, ja sieviete pret savu veselību izturas atbildīgi un šādu režīmu ievēro, tad palaist garām priekšvēža situāciju nevar. Turklāt, ja divpadsmitgadīgās meitenes potējas, es baidos vēl par vienu lietu… Ka vēlāk jaunās sievietes, kuras vakcinējušās pret CPV, uzskatīs, ka viņas tagad ar šo dzemdes kakla vēzi vairs vispār nevar saslimt, un uzsāks brīvākas attiecības, neies pie ginekologa uz pārbaudēm. Kaut gan patiesībā ir taču daudz vairāk cilvēku papilomas vīrusu tipu, kuri spēj izraisīt vēzi, nevis tikai tie divi vai četri, pret kuriem radīta vakcīna. Tā ka risks saslimt ar dzemdes kakla vēzi arī pēc vakcinēšanās tik un tā paliek.»
«Regulāras apskates ne vienmēr var uzskatīt par veiksmīgāko profilaksi»
Dr. Nellija Lietuviete, Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas klīnikas Gaiļezers Ginekoloģijas centra vadītāja:
«Pirmkārt, dzemdes kakla vēzis nav pārspīlēta problēma, un vakcīnai tās profilaksē ir nozīme, bet – tad jāpotējas meitenēm, kas nav sākušas dzīvot dzimumdzīvi. Otrkārt, dzemdes kakla vēža vakcīnu efektivitāte vai drošums Latvijā nav pati lielākā problēma. Problēma ir tā, ka sievietes nevar simtprocentīgi paļauties uz tēzi, ka, regulāri apmeklējot ginekologu, viņas no šīs nelaimes būs pasargātas. Jo ir pārāk daudz dažādu ārēju apstākļu, no kuriem atkarīgs, vai sievietei iespējamo dzemdes kakla vēzi atklās laikus vai arī ne. Teikšu vēl tiešāk – ir profesionālisma problēmas. Vispirms ir jāprot pareizi paņemt dzemdes kakla uztriepes analīzi. Nākamais risks – Latvijā ļoti klibo darbs laboratorijās, proti, šo analīžu rezultātu nolasīšana. Secinu to no pieredzes: ja sievietei pirms gada citoloģijas analīzes nav neko ļaunu uzrādījušas, bet pēc pusgada jau ir dzemdes kakla vēzis, tad – sorry, notikusi kļūda. Tikai – kur, kurā diagnostikas posmā?
Diemžēl mēs klīnikā redzam ļoti ielaistus dzemdes kakla vēža gadījumus, un ne vienmēr tās ir sievietes, kas gadiem nav gājušas pie ginekologa.
Nākamā problēma – ginekologi, it īpaši privātpraksēs, reizēm vispār neskatās dzemdes kaklu, tikai nosūta sievieti uz sonogrāfiju. Un, līdzko ārsts perfekti neizpilda visu izmeklēšanas standartu, viņš ļoti riskē ar pacientes veselību. Tā ka regulāras ginekoloģiskās apskates ne vienmēr var uzskatīt par veiksmīgāko profilaksi pret dzemdes kakla vēzi.»
