Zināmais un nezināmais – plaušu karsonis

– Dakter, sakiet, lūdzu, kā lai vispār izvairās no plaušu karsoņa? 
– Izvairīties? Veselīgs dzīvesveids! Bet vispār ar to izvairīšanos ir, kā ir… Bieži vien plaušu karsoņa izraisītājs jau dzīvo organismā, tas ir normālā mikroflorā, tikai attiecīgos apstākļos savairojas un pēkšņi izraisa saslimšanu.

Principā mēs katru dienu ik sekundi ieelpojam milzum daudz baktēriju un citu mikroorganismu, taču elpceļus klājošais skropstiņepitēlijs tos uz gļotu slānīša saķer un izvada laukā. Tā apakšējie elpceļi saglabājas sterili. Savukārt plaušu karsonis attīstās, ja ir bojāts kāds no cilvēka elpceļu aizsardzības mehānismiem vai – elpceļos nonāk pārāk liels mikroorganismu daudzums, tie ir ārkārtīgi dzīvelīgi, virulenti, vairoties nadzīgi, toties imūnsistēma ir novājināta. Tā mikroorganismi nokļūst plaušu dziļākajos slāņos un izraisa iekaisumu. Pneimonija dažkārt attīstās pēc saaukstēšanās, gripas vai bronhīta.

Ja piekopj veselīgu dzīvesveidu, risks saslimt ir mazāks. Un arī tad, ja nav citu blakus vainu. Nedrīkst smēķēt, laikus jāārstē bojāti zobi, strutojošas mandeles, deguna blakusdobumu iekaisums. 

Citi lasa

Estere Jansone

Slavenības

«Tādu necieņu pret bērniem nebijām pieredzējuši». Madaru Raabi sarūgtina notikušais koncertā

Daina Lapiņa

Siera kūkas

Rabarberu siera kūka – sezonas hits!

Gita Vīksne

Attiecības

Dombrovskis ar sievu vairs neslēpjas: Iet rociņās sadevušies, kā tikko iemīlējušies

– Vai pie citām vainām pieder arī apmātība ar darbu? Tu nevari atļauties slimot – jāstrādā! Piemeties vīruss, klepo, šņaukājies? Nodzen temperatūru ar paracetamolu un skrien uz darbu, līdz krīti. 
– Jā, es jau pieminēju, ka arī vīrusinfekcijām kā komplikācija mēdz būt pneimonija. Bet, kuram būs, to iepriekš paredzēt nevar. Pneimonija ir plaušu karsonis, akūts plaušu iekaisums. Parasti tad ir drebuļi, augsta temperatūra līdz pat 40 °C, klepus, var būt arī sāpes krūtīs, kas pastiprinās dziļākas ieelpas laikā, elpas trūkums. Visbiežāk vainīgā ir baktērija – pneimokoks.

Bet, protams, ir arī atipiskie plaušu karsoņi, kas ne vienmēr norit ar tik izteiktām, spilgtām izpausmēm. Tad izraisītājs ir kāds no netipiskajiem pneimonijas ierosinātājiem. Arī vecākiem cilvēkiem pneimonija bieži vien sākas pakāpeniski, noris ar mazāku temperatūras reakciju, retām sūdzībām par drebuļiem, toties viņiem novēro ēstgribas izmaiņas.

– Jā, vienam plaušu karsonis izpaužas ar augstu temperatūru, otram tas norit rimti. Tik pēc laika konstatē: re kā, pārstaigāts plaušu karsonis…
– Svarīgi, cik plašs ir plaušu audu bojājums. Dažreiz bojāts pavisam mazs apgabals, un tad arī izpausmes būs mazākas.

Organisms jau nav ar pliku roku ņemams – ja ir minimāls bojājums, viņš to cīņu varbūt uzvar, tiek galā ar slimību.

– Tātad principā plaušu karsonis var pāriet pats un bez sekām?
 – Var, ja ir spēcīga imunitāte. Taču uz to nevajadzētu paļauties. Ja ir plaušu karsonis, tas tomēr jāārstē. Es parasti pneimoniju salīdzinu ar tuberkulozi, kas pēc būtības arī ir plaušu iekaisums, tikai tuberkulozes nūjiņas izraisīts un lēnāk noritošs… Agrāk, kad nebija medikamentu, ar ko ārstēt tuberkulozi, arī organisms pats tai ļoti pretojās, un 25 procenti no visiem saslimušajiem izārstējās bez zālēm. Tikai ar režīmu – labu ēšanu, gulēšanu, proti, ar miegu un atpūtu, svaigu gaisu. Taču – 50 procenti saslimušo nomira un atlikušajiem 25 procentiem process hronizējās.

Tā ka pneimonija noteikti nav slimība, ar kuru vajadzētu cīnīties bez zālēm, te tomēr nepieciešamas antibiotikas.

Neesmu antibiotiku patriote un lobētāja, patiesībā es tās pat ļoti reti iesaku, bet ir reizes, kad antibiotikas totāli vajadzīgas. 

– Bet cilvēks no tām spītīgi atsakās, viņš domā zaļi… 
– Man tādu gadījumu nav bijis, jo vispār, kad ir plaušu karsonis, cilvēks nejūtas labi. Pret dažādiem plaušu iekaisuma izraisītājiem darbojas dažādas antibiotikas, un, ja uz šo izraisītāju trāpa, tiklīdz cilvēks sāk lietot zāles, viņš uzreiz jūt uzlabošanos. 

– Kā var uztrāpīt uz īstajām antibiotikām?
– Ir standarts, ar ko parasti sāk ārstēt plaušu karsoni. Proti, antibiotiku izvēli nedrīkst balstīt tikai uz katra ārsta personisko, vairāk vai mazāk bagāto, pieredzi. Tai jābūt zinātniski pamatotai, jābūt epidemioloģiskiem un klīniskiem pētījumiem.

Tāpēc izstrādātas shēmas, ņemot vērā, kas ir visbiežākie plaušu karsoņa izraisītāji, un to rezistenci jeb nejutību pret antibiotikām.

Tātad tipisku plaušu karsoni mūsdienās sāk ārstēt ar amoksiklāvu vai amoksicilīnu, ar kaut ko no makrolīdu grupas preparātiem – azitromicīnu, klaritromicīnu vai eritromicīnu. Var arī izvēlēties kādu no fluorhinolonu grupas – ciprofloksacīnu vai moksifloksacīnu. Un ģimenes ārsti tā arī dara!

Problēma sākas tad, ja nozīmē amoksicilīnu, kas darbojas pret biežāko pneimonijas ierosinātāju – pneimokoku, bet ir atipisks plaušu karsonis  un šīs zāles nelīdz. Jo nav jau unikālu antibiotiku, kas derētu pret pilnīgi visu! Tad vajag ko citu. Man pašai bērns bija saslimis ar augstu temperatūru, sāpošu kaklu, kas neuzlabojās, kā parasti. Devu amoksiklāvu divas dienas – nekā, temperatūra tik un tā augsta, tātad slimības izraisītājs nereaģē uz zālēm. Nomainīju uz makrolīdiem – momentā temperatūra nokrita. 

– Un tomēr antibiotikas tiek dotas uz dullo. Vai tad grūti uztaisīt analīzes un noteikt izraisītāju, lai ārstēšana būtu precīza? 
– Stacionārā, kur ārstējas jau ar smagu pneimoniju, mēs meklējam izraisītāju – sējam krēpu materiālu un tad gaidām, kādi mikroorganismi būs izauguši, nosakām arī to jutību pret antibiotikām. Bet paiet vismaz divas trīs dienas, kamēr saņemam atbildi. Tādēļ ārstēšana ar antibiotikām vienalga tiek nozīmēta uzreiz, pamatojoties uz informāciju, kāda par pacientu ir pieejama, bet pēc tam, ja nepieciešams, zāles maina. 

Arī ģimenes ārsts šodien pneimonijas slimniekam bez kavēšanās uzsāk empīrisku antibakteriālo terapiju. Tātad izraksta antibiotikas, kas darbojas uz visbiežāk sastopamiem plaušu karsoņa izraisītājiem, cilvēks tās dzer, un, ja pirmo 48 stundu laikā temperatūra sāk pazemināties un pašsajūta uzlabojas, tad viss kārtībā – tik turpini dzert zāles un gaidi izveseļošanos!

Taču, ja paiet pirmā diena, otra, trešā un nav labāk, tad gan atkal jāiet pie ģimenes ārsta un jāsaka: «Mainām kaut ko, mainām antibiotikas!»

Tajā pašā laikā pret antibiotikām jāizturas nopietni un tās nedrīkst lietot haotiski, mainot zāles katru dienu.

Proti, katrs cilvēks savas sajūtas interpretē citādāk, un tad ārstam jāmēģina saprast, vai pacientam patiešām nav kļuvis labāk vai tomēr ir labāk, tikai viņš pats ir tāds cilvēks, kuram nekad nekas nebūs labi. Objektīvie radītāji ir temperatūra, iekaisuma rādītāji, objektīvs ir rentgens. Pēc tā tad arī varētu vadīties.

Bet vispār pneimonija ir ļoti nopietna slimība. Ne velti no plaušu karsoņa arī mirst.

– Man palicis prātā, ka – paradoksāli – arī slavenā pretvīrusa preparāta remantadīna izgudrotājs Jānis Polis nomira ar asins saindēšanos un abpusēju plaušu karsoni. Tas notika 2011. gada aprīlī, uz Biķernieku slimnīcu viņu atveda ļoti smagā stāvoklī. 
– Ja bojājums ir vienā plaušā, tas tā, bet, ja ir abpusējs plaušu karsonis un ja plaušās vairs nav tīras vietas, ar ko elpot, tad, protams, organisms cieš no skābekļa bada, tas ietekmē arī sirdsdarbību, un reizēm šī situācija vairs nav savienojama ar dzīvību. Vai arī, ja ir ļoti augsta temperatūra, smaga intoksikācija iekaisuma dēļ, cilvēkam iestājas pusnemaņa, un viņš vairs nespēj ārstu izsaukt. 

Tāpēc, vēlreiz saku, plaušu karsonis ir ļoti nopietni.

Un man nav īsti saprotami motīvi, kas kavē pamatīgi slimu vai pat mirstošu cilvēku izsaukt ātro palīdzību!

Jo mediķi vēl var palīdzēt. Pie smagas pneimonijas, kad ar to skābekļa daudzumu, ko cilvēks pats ieelpo, vairs nav iespējams nodrošināt visas dzīvībai svarīgās funkcijas, viņam dod papildus elpot skābekli – skatās, vai ar to pietiek. Ja nepietiek, tad pielieto plaušu ventilāciju, palīdz elpot mākslīgi. Tad ir darbs anesteziologam. 

Un vēl… Ārsti novērojuši, ka plaušu karsonis pēc gripas smagāk norisinās cilvēkiem ar lieko svaru. Labi, ja cilvēks pats var sevi nodrošināt ar skābekli, bet, ja ne… Viņus grūtāk izventilēt, liekais svars ir riska faktors sliktākam slimības iznākumam. 

– Kā konstatē plaušu karsoni, kā to atšķir no citām dziļo elpceļu infekcijām? Ātri uztaisa rentgenu?
– Plaušu rentgenogrammu vēlams veikt ikvienam pacientam, ja ir aizdomas par pnei­moniju, kā arī jebkurā gadījumā, ja ir ieilgušas sūdzības par klepu, temperatūru, elpas trūkumu. Plaušu karsoņa gadījumā bildē redz aizēnojumu.

Un vēl katram ārstam ir ausis, jo plaušas tomēr jāpaklausās un dzirdēt trokšņus var. 

– Pat mazus? 
– Ļoti minimālu iekaisumu plaušās, pieļauju, varētu arī nedzirdēt, un svarīgi arī, kurā vietā iekaisums attīstījies. Bet, ja ir riktīga pneimonija, tad trokšņus dzird.

Tomēr, ja vēl ir šaubas par diagnozi, jānosaka asinīs iekaisuma radītājs – C reaktīvais olbaltums (CRO) vai C reaktīvais proteīns (CRP). Tā līmenis sāk paaugstināties pēc 6–8 stundām un ir redzami paaugstināts jau 12–48 stundas pēc iekaisuma sākuma. Tātad, ja plaušu karsonim tipiskie simptomi ir jau ilgāk par 24 stundām, bet CRP līmenis ir mazāks par 20 mg/l, pneimonijas diagnoze ir mazāk ticama. Savukārt, ja CRP līmenis ir augstāks par 100 mg/l, plaušu karsoņa diagnoze ir jau krietni ticamāka. 

Santa.lv

Tests

TESTS: Vai pazīsti šīs elpceļu saslimšanas?

– Cik ilgā laikā ar plaušu karsoni būtu jātiek galā? 
– Katrs gadījums atšķirsies. Reizēm pietiek ar 7–10 dienām. Ja ir smaga pneimonija, ārstēšanas laiks jāpagarina līdz 14 dienām vai pat līdz 21 dienai. Pie abscedējošas pneimonijas – tātad plaušās veidojas arī abscess – būs jāārstējas ļoti ilgi, vismaz mēnesi un vairāk. 

– Kas tā ir par pneimoniju?
– Sabrūk plaušu audi, un rodas ar strutām pildīti dobumi. Tā gadās, kad aizrijoties plaušās nonāk kas svešs, kam tur normāli nav jānonāk, savairojas baktērijas un veidojas iekaisums. Normāli tā nevajadzētu notikt, bet ir situācijas…

Piemēram, pacienti ar traheostomām, tās tiek koptas ar smidzināmiem līdzekļiem, un reizēm kaut kas nonāk plaušās. Cilvēkiem, kam ir rīšanas traucējumi, – audzējs, insults vai botulisms, kad saindējas ar uzturu. Reizēm narkozē var aspirēt, ieelpot elpceļos kuņģa saturu. Dzērāji bezsamaņā, miegā vemj, un tad arī kaut kas mēdz nokļūt plaušās.

– Tāpēc vien nevajag dzert līdz vemšanai!
– Un galvenais, nevajag guļot vemt!

Pie aspirācijas pneimonijas tāpat būs paaugstināta temperatūra, klepus un rentgena bildē redzēs aizēnojumu.

Ārstējoties vairākumam dobumi plaušās sarētojas, taču, ja tie paši no sevis ciet netaisās, tad darbs ir torakālajiem ķirurgiem. 

– Tautas medicīna var palīdzēt tikt galā ar parastu plaušu karsoni?
– Tautas medicīnu – klepus tējas – labāk lietot līdz plaušu karsonim, lai nemaz nesaslimtu. Bet, ja pneimonija jau ir, tad ārstēšanas pamats ir antibiotikas. Godīgi sakot, es pat pret visiem atklepojošiem līdzekļiem, mukolītiķiem, esmu diezgan skeptiska – par to, cik lielu lomu tie spēlē. Nav pierādījumu par to efektivitāti un lietderību pacientiem ar sadzīves plaušu karsoni. 

– Ko jūs sakāt par vecmāmiņu padomu, ka govs kaka ar pienu ir pirmās zāles no plaušu karsoņa? Kā lieliem, tā maziem. Tādā veidā cilvēki Sibīrijā izsūtījumā glābušies. Recepte kā šo dziru gatavo… Uzvāra glāzi piena, atdzesē līdz temperatūrai, kad var iedzert. Kamēr piens dziest, govs pļeku ieliek dubultā marlē un izspiež no tās sulu – pieaugušajam deserta karoti, mazam bērnam – dažas piles. Šo kakas sulu ielej padzisušajā pienā, klāt var pievienot karoti medus. Kad iedzer šo dziru, uzreiz jāiet gulēt zem siltas segas. Lietot divas reizes dienā.
– Nekomentēšu, jo neko tādu neatbalstu. 

– Kā lai plaušas iztīrās, ja tām nepalīdz?!
– Visi iekaisumi – jebkur, ne tikai plaušās – uzsūcas paši, ja tos ārstē, ja nobeidz iekaisuma izraisītāju. Kaut kā īpaši paātrināt šo procesu? Nez vai izdosies.

Daba dara savu – ir secīgi jāiziet cauri visām iekaisuma procesa fāzēm, un tur mēs neko īpaši ietekmēt nevaram.

Tikai nevajag neko darīt, lai tas notiktu lēnāk. Viens no labajiem darbiem būtu atteikties no smēķēšanas vai vismaz cigaretes kūpināt retāk un mazāk. 

Lai sekrēts maksimāli tīrītos laukā no plaušām, izelpu var trenēt ar balona pūšanu. Un no rītiem var karstu tēju iedzert, tas arī veicina krēpu drenāžu. 

– Kādreiz ar plaušu karsoni krīt atpakaļ, saslimst otrreiz…
– Tad vai nu nav ar antibiotiku izvēli īsti trāpīts uz izraisītāju, vai ir vairāki pneimonijas izraisītāji, vai arī izraisītājs ir drusciņ mainījis savu jutību un kļuvis rezistents, nejutīgs pret konkrēto antibiotiku. Pievienojas vēl kāda cita infekcija… 

Piemēram, bieži vien grūtības sagādā atpazīt atipisko pneimoniju, kuru izraisījušas mikoplazmas. Rentgenā arī šo plaušu iekaisumu nevar lāga pamanīt… Rezultātā tiek nomocīts gan slimnieks, gan ārsts. Jo – ja šādu plaušu iekaisumu neārstē ar makrolīdiem vai tetraciklīnu grupas preparātiem, uzlabošanās nebūs ilga. 

Protams, ja ģimenē plaušu karsoņi bieži atkārtojas un atkārtojas, jāsāk meklēt iemesls. Jo tā gan nevajadzētu notikt.

Tāpēc riska grupām – veciem cilvēkiem, kam ir zemāka imunitāte, hroniskas plaušu un sirds slimības, un maziem bērniem, kas bieži slimo ar infekcijas slimībām, – iesaka vakcinēties pret pneimokoku, kurš visbiežāk izraisa plaušu karsoni. Var ievadīt vienlaikus ar pretgripas vakcīnu, tikai jāinjicē citā vietā.

Pneimokoka pote veicina to, ka organismā pret šo baktēriju izveidojas vēl vairāk antivielu, lai neļautu pneimokokiem savairoties un izraisīt saslimšanu. Lai turētu tos grožos! Ir pierādīts, ka pneimokoku vakcīna novērš vai vismaz samazina pneimokoku infekcijas smagumu 85–90 procentos gadījumu.

Vai vajag vakcinēties?… Ļoti labs jautājums. Visi seniori nav vienādi. Jāizvērtē kopā ar savu ģimenes ārstu. Ja tiešām būtu imūndeficīts, kāds imunitāti nomācošs fons, asins vēzis, hroniskas blakus slimības, kas tāds, tad – jā. Vai arī, ja kaut kāda iemesla dēļ bieži jāuzturas slimnīcā. 

– Ko nozīme, ka plaušās krājas šķidrums?
– Plaušas kā aizsargmaiss ieskauj dubultapvalks – divas pleiras lapas, un ja starp tām krājas šķidrums, saka – ir pleirīts. Izcelsme var būt dažāda. Šķidrums krājas slimas sirds dēļ, tāpat, ja ir tuberkuloze, audzējs. Pleira var reaģēt arī uz plaušu karsoni.

Ja šķidruma pleiras dobumā ir maz, tas ar laiku pats uzsūcas un par to nav jāsatraucas. Bet, ja ir daudz, tad jāskatās – dažreiz vajag pleiras dobumu nopunktēt, atsūkt šķidrumu. Cilvēks nejūtas labi, ja ir pleirīts.

Plaušu apvalks ļoti sāp, un, ja tur ir iekaisums, tad, visticamāk, elpojot būs izteiktas sāpes krūtīs.

Proti, uz pleiras lapām no šķidruma nogulsnējas fibrīns, tāpēc pleiras virsma kļūst nelīdzena un elpojot rodas berze, kas rada asas, durošas sāpes. Dziļi elpojot, klepojot, kustoties, sāpes pastiprinās. Ja pleirā ir vairāk šķidruma, tad ārsts klausoties nedzird elpošanu, jo šķidrums starp pleiras lapiņām nosedz plaušas un apslāpē skaņu. Bet, uztaisot rentgenu, šķidrumu pleiras telpā var redzēt, vēl precīzāk to var pateikt ar ultrasonogrāfijas palīdzību. 

– Tā kā no rentgena veikšanas nevajadzētu atteikties. 
– Nevajadzētu gan, un ģimenes ārsti parasti arī sūta. 

– Vai pēc izveseļošanās vajag atkārtot rentgena izmeklējumu? 
– Pieļauju arī tādu situāciju, kad veikt plaušu rentgenu pēc izveseļošanās nav lietderīgi. Piemēram, pacients ir jauns cilvēks ar visai drošu parastas pneimonijas ainu, un empīriski parakstītās antibiotikas darbojas efektīvi, sūdzību nav – nu labi, netaisi rentgenu. Turklāt laukos attaisnojums varētu būt vēl citi ne mazāk svarīgi apsvērumi – rentgena pieejamība (tāls ceļš, laiks, rinda) un izmeklējuma cena (mazāk nodrošinātajiem arī astoņi eiro ir liela nauda).

Taču, ja pacients nejūtas labi, tad gan rentgens jātaisa obligāti! Slimnīcā mēs noteikti veicam atkārtotu rentgenu, jo mums arī pacienti ir ar smagām pneimonijām, – uztaisām kontroli, lai redzētu, vai patiešām viss ir kārtībā. Bet ne agrāk kā pēc 7–10 dienām no antibiotiku lietošanas uzsākšanas. Vispār pneimonija ātri uzsūcas – divās nedēļās. 

– Reizēm ģimenes ārsts cilvēku ar plaušu karsoni sūta pie pneimonologa, bet citreiz ne, lai gan cilvēks pats to gribētu. Kāda ir pareizā taktika? 
– Ar vienkāršiem plaušu karsoņiem ģimenes ārsti tiek galā labi. Sūta tad, ja ir kādi sarežģījumi. Un arī no tuberkulozes, no audzējiem baidās. 

Lieta tāda, ka pēc rentgena pateikt, kas konkrēti izraisa pneimoniju, visos gadījumos nav iespējams.

Tāpēc kādreiz šādā veidā, vai arī vispār neveicot rentgenu un ārstējot pneimoniju ar vairākiem dažādu antibiotiku kursiem, palaiž garām tuberkulozi. Turklāt slimības attīstībā daudz kas atkarīgs no tā, cik ātri cilvēks reaģē uz sliktu pašsajūtu. Vienam diskomforta slieksnis ir augstāks, citam – zemāks, smēķētāji klepošanu uzskata par pašsaprotamu un nemaz nepamana, ka tai pievienojusies paaugstināta temperatūra… Par to ģimenes ārstam būtu jāiedomājas. 

Tāpat var būt plaušu audzējs – ļoti iespējams, ka tam pievienojas plaušu iekaisums, un tad slimība izpaudīsies kā plaušu karsonis. Ar antibiotikām likvidēs iekaisumu, cilvēkam kļūs labāk. Bet tomēr īsti labi nav… Tad arī vajag meklēt cēloni, kāpēc, un vislabāk, lai ar to nodarbojas speciālists pneimonologs. 

– Ko nozīmē – īsti labi nav?
– Katrs zina, kā viņš jūtas vesels, un zina, kā nejūtas vesels.

– Nogurums?
– Nogurums – tas tāds staipāms jēdziens. Kuram gan tagad nav noguruma?! Bet – ir citas objektīvākas pazīmes. Ja nedaudz paaugstinātā temperatūra saglabājas. Ja ilgstoši ir kaut kāds klepus.

Veselam cilvēkam nav jāklepo, normāli cilvēkam ir normāla temperatūra!

Ja bez iemesla zaudē svaru. Ja elpot grūti. Tad jāmeklē iemesls. Var jau būt, ka vaina ir nevis plaušās, bet kur citur, varbūt vainīga sirds. 

Tuberkulozes un plaušu slimību centram ir ambulatora daļa stacionārā Biķernieki, Rīgā, Lielvārdes ielā 68, telefons pierakstam 67514433. Tur ir daudz pneimonologu, var konsultēties, tikai jābūt ģimenes ārsta nosūtījumam un līdz vizītei būs jāpagaida dažas dienas. Taču, ja ir aizdomas par tuberkulozi, pacients var iet pie pneimonologa bez ģimenes ārsta nosūtījuma, un arī neatliekamā, akūtā situācijā var nokļūt pie speciālista tajā pašā dienā. Arī gandrīz visos bijušajos rajonos ir pneimonologi, un nedomāju, ka pie viņiem būtu jāgaida garā rindā. Jo mūsu lauciņš ir arī tuberkuloze, kuras dēļ mēs nemaz nedrīkstam rindu taisīt, tuberkuloze nevar gaidīt! Tikai atsevišķās vietās pneimonologu nav – Aizkrauklē, Alūksnē. 

– Dzirdēts, ka bieži vien veci cilvēki plaušu karsoni dabū tieši slimnīcā. Nonāk tur gūžas kakliņa lūzuma dēļ un… 
– Tā notiek. Veciem cilvēkiem mēdz būt arī sirds problēmas, sirds nepietiekamība, rodas sastrēgums mazajā asinsrites lokā, sastrēgums plaušās.

Un vēl, ja cilvēks ilgstoši guļ, viņš savas plaušas kārtīgi neizventilē. Bet, ja neizventilē, plaušās var arī kaut kas sākt vairoties.

Ierosinātāji mēdz būt gan pneimokoki, gan streptokoki vai stafilokoki, kas lielā daudzumā atrodami slimnieka krēpās. Tad galvenais būtu, cik vien var cilvēku aktivizēt. Te noder ārstnieciskā vingrošana, lai viņš nekustīgi neieguļas.

Tāpat visiem pacientiem, kas nonāk ar smagu plaušu karsoni slimnīcā un kas ir mazkustīgi, būtu ļoti svarīgi pamainīt pozu no horizontālas uz sēdošu stāvokli – vismaz 20 minūtes pirmo 24 stundu laikā kopš hospitalizācijas. Un nākamajās dienās šis laiks jāpagarina. Bet ar gūžas kakliņa lūzumu to ir ļoti sarežģīti izdarīt. 

– Omei jāliek pūst balonu!
– Balonu pūšana, tiklīdz uzlabojas pašsajūta, palīdz ventilēt plaušas. Šādi viņa piespiež sevi kārtīgi ieelpot un kārtīgi izelpot, gaiss nokļūst arī plaušu perifērajās daļās.

Turklāt šīs aktivitātes sekmēs izdalīties krēpām, un, ja iekaisums skāris pleiras lapiņas, neļaus veidoties saaugumiem. Un izvēdināt palātu vajag! Ome kārtīgi jāapsedz, tad plaši jāatver logs uz pāris minūtēm un pēc tam jāaizver, nevis tā, ka visu laiku pa loga šķirbiņu pūš virsū. Slimnīcās vēl ultravioletās lampas izmanto, lai dezinficētu gaisu.

– Vai ir kas jauns atklāts par plaušu karsoni, pie kā tagad zinātnieki strādā, ko pēta?
– Aktualitāte ir antibiotiku lietošanas ilguma samazināšana, kas samazinātu arī mikroorganismu rezistenci un ārstēšanās izmaksas. Nīderlandē pirms vairākiem gadiem tika veikts pētījums, kurā salīdzināja triju un astoņu dienu terapiju ar amoksicilīnu, un zinātnieki secinājuši, ka pacientiem pēc trīs dienu antibakteriālā kursa plaušu karsoņa ārstēšanas iznākums, ko konstatē pēc klīnikas un krūškurvja rentgena bildes, neatšķiras no astoņu dienu kursa. Taču – lai droši varētu saīsināt antibiotiku lietošanas laiku, vajadzīgi vēl pētījumi. 

Mikroorganismi, kas visbiežāk izraisa plaušu iekaisumu

Vispār tādu ir ap 250, taču līdz 95 procentiem gadījumu pneimoniju izraisa divdesmit. Lūk, daži no tiem:

• Pneimokoks (Streptococcus pneumoniae). Absolūtais līderis! Normāli atrodas uz rīkles gļotādas 5–10 procentiem pieaugušo un 20–40 procentiem bērnu.
• B tipa infekcija (Haemophilus influ­enzae). Daudziem šī baktērija normāli atrodas uz rīkles gļotādas. Bērniem pirmajos dzīves gados izraisa strutainu smadzeņu plēves iekaisumu jeb meningītu, plaušu karsoni vai iekaisumu rīkles galā. 
• Mikoplazma (My­coplasma pneumoniae). Izraisa atipisku pneimoniju – plaušu karsoni ar ieilgušu gaitu. Sākas pakāpeniski kā akūta augšējo elpceļu slimība – ar iesnām, temperatūru, galvassāpēm, sāpēm locītavās un krūtīs, stipru klepu bez krēpām, svīšanu, raksturīga sārta sejas āda, acu gļotādas iekaisums. 
• Hlamīdija (Chlamydia pneu­moniae). Visbiežāk bojā dzimumceļu un urīnceļu gļotādas, bet var bojāt arī elpošanas ceļus un plaušas. 
• Zeltainais stafilokoks (Staphylococcus aureus). Grūti padodas ārstēšanai. Ļoti patīk mitināties bojātos zobos, slimās mandelēs un vispār mutes dobumā. No turienes to ieelpo plaušās. 
• Legionella (Legionella pneumophila). Var savairoties ūdenskrānu ūdenī, gaisa dzesēšanas iekārtu, gaisa mitrinātāju, dekoratīvo strūklaku ūdenī. Plaušās nonāk, ieelpojot baktēriju saturošas ūdens daļiņas vai putekļus. 
• Tuberkulozes nūjiņa (Mycobacterium tuberculosis). Ieelpo ar gaisu. 

Ja plaušu karsoni ārstē MĀJĀS

• Ja vien nav ļoti augsta temperatūra un slikta pašsajūta, nevajadzētu augu dienu pavadīt gultā, bet arī pastaigāties pa istabu. Guļus stāvoklī plaušas sliktāk ventilējas, jo šādi tu elpo virspusēji, un tas neveicina izveseļošanos. 
• Lai vieglāk elpot, pacel augstāk pagalvi. 
• Ik pa laikam kārtīgi izvēdini istabu. 
• Šķidrums: būtu labi 2–3 litri. 
• Uzturs – viegli gremojams. Jāēd bieži, bet nedaudz: liess vistas buljons, kompots, malta, liesa gaļa, kefīrs, biezpiens, jogurts.
• Medikamenti – pēc ārsta norādījumiem. 
• Senioriem regulāri jālieto savi sirds līdzekļi.
• NEDRĪKST likt uz krūtīm sinepju plāksterus vai citādi sildīt iekaisušas plaušas, jo tas var veicināt strutu veidošanos pleiras dobumā. 
• Elpošanas vingrojumi kopš slimības sākuma: guļus 5–10 reizes dziļi jāieelpo un jāizelpo. 
• Kad temperatūra normalizējusies, mierīgs režīms vēl 3 dienas.