Lasi izdevniecības «Žurnāls Santa» ✨ZELTA IZLASI✨ 
Rīga +5°C 
Kas īsti tas ir?
Mikroinsults ir tautas valodā lietots jēdziens, pareizi būtu teikt: tranzistora (pārejoša) išēmiska lēkme, proti, pārejošs asinsrites traucējums. Tā laikā notiek daļēja vai pilnīga asinsvadu trombozēšanās ar insultam raksturīgiem simptomiem: runas, kustību, apziņas traucējumiem, reizēm arī krampju lēkmēm. Tajā laikā kādai smadzeņu daļai samazinās asins apgāde, tā pārstāj funkcionēt,
tāpēc parādās insulta simptomi, kas var ilgt līdz pusstundai un tad spontāni pāriet.
Veicot datortomogrāfiju vai magnētisko rezonansi, izmaiņas galvas smadzenēs neredzēs. Ja neiroloģiskie simptomi 24 stundu laikā mazinās un izzūd, tas uzskatāms par tipisku tranzistoru išēmisku lēkmi jeb mikroinsultu.
Mikroinsults nozīmē, ka attīstījusies insultam līdzvērtīga klīniskā aina, taču tā, par laimi, bijusi atgriezeniska, un stabili neiroloģiski simptomi, kā arī centrālās nervu sistēmas bojājumi nav radušies. Līdzās jau minētajām pazīmēm, mikroinsulta laikā var būt arī slikta dūša, dezorientācija, apjukums, galvas reiboņi, pēkšņi var mainīties balss vai rasties grūtības norīt.
Kādēļ mikroinsults ir bīstams?
Pavisam vienkārši – tranzistora išēmiska lēkme liecina par nopietnām asinsvadu problēmām un var būt priekšvēstnesis insultam. Protams, ikvienam kādu reizi dzīvē sareibst galva vai notirpst roka vai sejas puse, un lielākoties tas nav mikroinsults, tomēr, ja vienlaikus vērojami vairāki insultam tipiski simptomi, piemēram, nespēks, notirpusi vai nošļukusi viena sejas puse,
tas ir pamatots iemesls bažām, un vajadzētu vērsties pēc palīdzības, jo tikai mediķi var objektīvi novērtēt situāciju.
Ņemot vērā, ka išēmiskās lēkmes epizode var būt ļoti īsa, teiksim, dažas minūtes, cilvēks var nodomāt – bija, pārgāja, tātad viss kārtībā. Taču ne jau tas ir svarīgākais, cik ilga bijusi šī epizode! Ja parādījušies dīvaini, līdz šim nebijuši simptomi, vajadzētu reaģēt 10–15 minūšu laikā. Arī pārejošās išēmiskās lēkmes gadījumā nepieciešama medicīniskā palīdzība, jo neviens nevar zināt, cik ilgi turpināsies simptomi.
Lēkme var pāriet, bet pēc dažām stundām atkārtoties vēlreiz, un pastāv nopietns insulta risks!
Labāk doties pie ārsta lieki nekā novēloti, jo, kā mēdz teikt: katrs insults ir viens insults par daudz. Svarīgi atcerēties – kamēr simptomi nav mazinājušies, nav iespējams atšķirt tranzistoru išēmisku lēkmi no insulta!
Kas to visbiežāk izraisa?
- Biežākais mikroinsulta iemesls ir augsts asinsspiediens, ja aterosklerozes dēļ izmainīti vai sašaurināti asinsvadi, vai trombs, kas nokļuvis asinsvados un traucē asins apgādi.
Lielākajā daļā gadījumu tas ir išēmisks insults – asinsvada nosprostojums tromba dēļ un skābekļa piegādes traucējumi trombozes dēļ.
Mikroinsults ir brīdinājums par problēmām asinsvados, piemēram, par holesterīna izgulsnējumiem brahiocefālajos asinsvados (tie nodrošina asinsriti galvā) vai par sirds ritma traucējumiem, kas arī var provocēt trombozi.
- Augsts holesterīna līmenis veicina aterosklerozes attīstību, kā rezultātā daļēji vai pilnīgi aizsprostojas asinsvadi.
- Arī cukura diabēts ir riska faktors kardiovaskulārajām slimībām, un cukura diabēta slimniekiem raksturīgas pārejošas išēmiskas lēkmes. Reizēm cilvēkiem šķiet – kas gan tur īpašs, ja kādreiz aizmirstu iedzert diabēta ārstēšanai paredzētās zāles, taču jāņem vērā, ka
šīs slimības radītās izmaiņas asinsvados uzkrājas, un ārstēt diabētu, kad jau bijis insults, ir daudz grūtāk un krietni par vēlu.
Jāpiebilst – dati liecina, ka paaugstināts asinsspiediens ir 30% iedzīvotāju, un diemžēl daudzi to neuzskata par nopietnu problēmu. Ja bijusi pārejošā išēmiska lēkme un ir paaugstināts asinsspiediens, noteikti jāuzsāk paaugstināta asinsspiediena ārstēšana!
- Vēl viens būtisks mikroinsulta riska faktors ir mirdzaritmija jeb ātriju fibrilācija. Mirdzaritmija nozīmē to, ka sirds priekškambari saraujas nevienmērīgi, tie trīsuļo, asinsrite sirdī kļūst nevienmērīga, un vietās, kur tā ir lēnāka, var veidoties trombi. Pastāv risks, ka trombs atdalās no sirds priekškambara un pārvietojas pa artērijām, kā rezultātā tromba daļiņas var nokļūt galvas asinsvados un tos aizsprostot, radot īslaicīgus asinsrites traucējumus.
Ja ir mirdzaritmija, lai novērstu insulta risku, noteikti jālieto asinis šķīdinošie medikamenti jeb antikoagulanti.
Ja ir aizdomas par mirdzaritmiju, svarīgi laikus veikt sirds izmeklējumus. Kardiologs, izanalizējot noteiktu kritēriju kopumu (asinsspiediena rādītājus, ehokardiogrāfijas parametrus, arī dzīvesstilu), noteiks, vai pacients ir insulta riska grupā, un, ja būs nepieciešams, uzsāks ārstēšanu.
- Arī infekciju slimības var izraisīt sirds un asinsvadu problēmas. Piemēram, gripas vīruss. Ne jau pats gripas vīruss nosprosto asinsvadus, bet gripai raksturīgā slimības gaita ar augstu ķermeņa temperatūru un šķidruma zudumu – rezultātā asinis sabiezē un trombožu risks ievērojami palielinās.
Sievietēm risks lielāks
Statistiski insulta risks sievietēm ir augstāks nekā vīriešiem, arī trombu veidošanās risks sievietēm ir lielāks. Sievietes vecumā līdz 40 gadiem nav insulta riska grupā, jo tad aktīvi vēl ir estrogēni, tiem ir aizsargājoša nozīme. Taču, sākoties menopauzei, asinsvadu problēmu risks strauji pieaug.
Savukārt jaunībā lielāks risks saslimt ar kardiovaskulārajām slimībām ir vīriešiem, vēlāk saslimstības līknes starp abiem dzimumiem izlīdzinās.
Mikroinsults vairāk raksturīgs cilvēkiem no 50 gadu vecuma, kad jau iespējamas aterosklerotiskas izmaiņas asinsvados, var būt paaugstināts holesterīna līmenis vai bijuši sirds ritma traucējumi. Tomēr mikroinsulta risks pastāv arī gados jaunākiem cilvēkiem, visbiežāk tas saistīts ar iedzimtiem faktoriem.
Kā sevi pasargāt?
Brīnumreceptes nav, un atbilde uz šo jautājumu ir pavisam vienkārša – veselīgs dzīvesveids, regulāras fiziskas aktivitātes bez pārspīlējumiem, kaut vai pusstunda dienā nūjojot, samazina kardiovaskulāro slimību, paaugstināta holesterīna un paaugstināta asinsspiediena risku.
Mikroinsulta pazīmes:
- pēkšņs sākums,
- ķermeņa vienas puses kustību traucējums vai zudums,
- notirpums un/vai nejutīgums vienā ķermeņa pusē,
- noslīdējis mutes kaktiņš,
- reibonis, kustību koordinācijas traucējumi,
- redzes traucējumi ar dubultošanos un reiboni,
- nespēja runāt vai saprast teikto,
- slikta dūša,
- pēkšņi mainījusies balss, grūtības norīt.
