Lasi izdevniecības «Žurnāls Santa» ✨ZELTA IZLASI✨ 
Rīga +5°C 
Kas ir hormonālais disbalanss?
Hormoni ir vielas, ko ražo organisma dziedzeri, piemēram, vairogdziedzeris, virsnieres, olnīcas vai sēklinieki, un tie darbojas kā ķermeņa vadības centrs. Kad kādu hormonu līmenis organismā ir pārāk augsts vai pārāk zems,
rodas disbalanss, kas traucē normālai organisma darbībai.
Tas var ietekmēt garastāvokli, enerģijas līmeni, reproduktīvās funkcijas, svaru un vispār dažādu organisma sistēmu darbību.
Simptomi – kā atpazīt hormonālo disbalansu?
Hormonālais disbalanss var izpausties dažādi, un simptomi var būt neuzkrītoši vai tieši pretēji – ļoti pamanāmi. Šie ir visbiežāk sastopamie simptomi.
- Nogurums un enerģijas trūkums – ja ilgstoši jūties izsmelts, pat pēc miega.
- Svara izmaiņas – neizskaidrojams svara pieaugums vai zudums, grūtības noturēt veselīgu svaru.
- Miega traucējumi – bezmiegs vai pārmērīga miegainība, bieža pamošanās naktī.
- Garastāvokļa svārstības – nemiers, trauksme, depresija vai pārmērīga aizkaitināmība.
- Ādas un matu izmaiņas, piemēram, sausums, akne, matu izkrišana vai taukaina āda.
- Menstruālā cikla traucējumi – neregulāras menstruācijas, smagas vai ļoti sāpīgas mēnešreizes, ovulācijas trūkums.
- Zems dzimumtieksmes līmenis jeb libido – gan vīriešiem, gan sievietēm.
- Gremošanas problēmas, piemēram, vēdera pūšanās, aizcietējumi vai caureja.
- Karstuma viļņi un svīšana – īpaši bieži sievietēm menopauzes laikā.
- Problēmas ar atmiņu un koncentrēšanos.
Ja pamani vairākus no šiem simptomiem un tie ilgstoši neizzūd, ieteicams konsultēties ar ārstu.
Hormonālā disbalansa cēloņi
Hormonālais disbalanss var rasties dažādu iemeslu dēļ. Lūk, daži iespējamie iemesli.
- Stress – ilgstošs stress aktivizē stresa hormona kortizola pārmērīgu izdalīšanos, kas var traucēt citu hormonu darbību.
- Nepareizs uzturs – pārāk daudz cukura, rafinētu ogļhidrātu vai nepietiekams uztura sabalansējums.
- Hroniskas slimības, piemēram, vairogdziedzera problēmas, cukura diabēts, policistisko olnīcu sindroms (PCOS).
- Vecums un dzimumhormonu samazināšanās – sievietēm menopauzes laikā samazinās estrogēna līmenis, vīriešiem testosterona līmenis.
- Medikamenti – dažas zāles var ietekmēt hormonu līdzsvaru.
- Vides faktori – toksīni, ķīmiskas vielas, kas traucē endokrīnās sistēmas darbību.
- Miega un fizisko aktivitāšu trūkums.
Kā nosaka un novērš hormonālo disbalansu?
Precīza diagnoze ir pirmais solis efektīvai ārstēšanai. Parasti ārsts rūpīgi ievāc anamnēzi un pēc tam var nozīmēt vairākas pārbaudes.
- Asins analīzes – lai noteiktu dažādu hormonu līmeni, piemēram, vairogdziedzera hormonu (TSH, T3, T4), dzimumhormonu (estrogēns, progesterons, testosterons), insulīnu, kortizolu.
- Urīna analīzes – ilgtermiņa hormonu līmeņu analīzei.
- Mutes dobuma vai siekalu tests – retāk, bet dažkārt izmanto, lai noteiktu hormonu līmeni.
- Ultrasonogrāfija – olnīcām, virsnierēm, vairogdziedzerim.
Atkarībā no šo pārbaužu rezultātiem ārsts var nozīmēt vēl citas pārbaudes, lai precizētu diagnozi unnoteiktu atbilstošu ārstēšanu.
Kā ārstē hormonālo disbalansu?
Ārstēšana ir atkarīga no konkrētā hormona, kura līmenis ir izmainījies, kā arī no cēloņa. Tā var ietvert, piemēram,
- dzīvesveida izmaiņas – sabalansēts uzturs, regulāras fiziskās aktivitātes, stresa mazināšana, kvalitatīvs miegs;
- medikamentozu ārstēšanu – hormonu aizvietošanas terapija, vairogdziedzera hormonu līmeņa regulēšana, insulīna jutīguma uzlabošana;
- papildu terapijas, piemēram, vitamīnu un minerālvielu lietošana.
Ja jūti, ka organismā notiek kādas izmaiņas, kas varētu liecināt par hormonālo disbalansu, nekavējoties konsultējies ar ārstu. Savlaicīga diagnostika un ārstēšana palīdzēs atjaunot hormonu līdzsvaru, uzlabot dzīves kvalitāti un novērst iespējamus tālākus veselības sarežģījumus.
Avoti: mayoclinic.org; health.harvard.edu; endocrine.org.
