Lasi izdevniecības «Žurnāls Santa» ✨ZELTA IZLASI✨ 
Rīga +4°C 
Pašnodarbinātajam, tāpat kā darba ņēmējam, slimības pabalstu piešķir, ja ir veiktas obligātās valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas slimības apdrošināšanai pēdējo 6 mēnešu periodā vismaz 3 mēnešus, vai pēdējo 24 mēnešu periodā vismaz 6 mēnešus.
Šīm iemaksām jābūt faktiski veiktām,
jo tikai saimnieciskās darbības reģistrēšanas fakts vien nepiešķir cilvēkam sociāli apdrošinātas personas statusu.
Pašnodarbinātie, kuru ienākumi sasniedz Ministru kabineta noteikto obligāto iemaksu objekta minimālo apmēru (2025. gadā tie ir 740 eiro) un kuri veic valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas 31,07 procentu apmērā, ir pakļauti pensiju, invaliditātes, maternitātes un slimības, veselības un vecāku apdrošināšanai. Tātad, ja šāds pašnodarbinātais slimo nepārtraukti, tad slimības pabalstu, skaitot no darbnespējas pirmās dienas, piešķir un izmaksā par periodu, kas nav ilgāks par 26 nedēļām vai par 52 nedēļām –
ja ir izsniegts Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas atzinums par darbnespējas lapas turpināšanu.
Savukārt, ja tu slimo ar pārtraukumiem, tad slimības pabalstu piešķir un izmaksā ne ilgāk par 52 nedēļām triju gadu periodā. Tas nozīmē, ka vienas saslimšanas gadījumā maksimāli pieļaujamais laiks ir viens gads jeb 52 nedēļas, skaitot no pirmās slimošanas dienas. Pašnodarbinātajam nav tiesību uz slimības pabalstu, ja darbnespējas cēlonis ir nelaimes gadījums darbā vai arodslimība, jo pašnodarbinātais nav pakļauts darba negadījumu un arodslimību apdrošināšanai.
Savukārt tie pašnodarbinātie, kuru ienākumi no saimnieciskās darbības ir mazāki nekā minimālā darba alga valstī –
tātad mazāki par 740 eiro –, valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas veic 10 procentu apmērā, un viņiem, vienkārši sakot, nauda krājas tikai pensijai, viņi ir pakļauti tikai un vienīgi pensiju apdrošināšanai. Tātad viņi slimības pabalstu nevar saņemt.
