Santa.lv
  • 20.10.2025
  • Vai ģimenes ārsti drīkst ārstēt depresiju un citas psihiskas slimības? Un kādas kļūdas viņi visbiežak pieļauj?

    Anija Pelūde
    Ilze Krūkle
    Foto: Pixabay
    Arī ģimenes ārsti drīkst ārstēt un viņi arī paši ārstē cilvēkus ar depresiju, trauksmi, miega traucējumiem, neirozēm… Un tas ir labi, jo rindas pie valsts apmaksāta psihiatra ir garas. Tomēr bez kritikas – kādas ir biežākās kļūdas, ko viņi pieļauj? Stāsta psihiatre Diāna Neperte.

    Ģimenes ārstiem ir jāprot izvērtēt psihisku traucējumu smagumu, un noteikti viņi var ārstēt vieglus traucējumus. Vismaz uzsākt ārstēšanu, kamēr pacients tiek pie psihiatra. NVD mājaslapā sadaļā Ģimenes ārstiem

    ir pieejami algoritmi dažādu psihisku traucējumu novērtēšanai, ārstēšanas taktikai, atrodams sarkano karogu simptomu apkopojums.

    Daudz plašāk klīniskie algoritmi un pacientu ceļi pie dažādiem psihiskiem un arī vielu atkarību traucējumiem ir izlasāmi Slimību profilakses un kontroles centra mājaslapā sadaļā Profesionāļiem. Lielākoties ģimenes ārsti spēj sniegt nozīmīgu palīdzību, taču ir arī tipiskākās kļūdas, kas praksē var kavēt atveseļošanos.

    Pārāk zemas zāļu devas un pārāk īss ārstēšanas kurss

    Antidepresantu terapijai jābūt pietiekami ilgai un ar atbilstošu devu, lai sasniegtu efektu. Dažkārt ģimenes ārsti pārtrauc ārstēšanu pārāk ātri vai nozīmē devu, kas ir zemāka par ieteicamo.

    Rezultātā pacients nejūt uzlabojumu un rodas sajūta, ka zāles nepalīdz.

    Vadlīnijas iesaka pirmo pārvērtējumu veikt, kad pagājušas 2–4 nedēļas pēc terapijas sākuma, un turpināt ārstēšanu pietiekami ilgi arī pēc uzlabošanās, lai novērstu recidīvu – slimības atgriešanos.

    Benzodiazepīnu lietošana kā pirmā izvēle vai ilgstoši

    Benzodiazepīni dažkārt tiek nozīmēti kā ātrs risinājums pret trauksmi vai bezmiegu. Tomēr vadlīnijas uzsver, ka šīs zāles nav paredzētas ilgstošai lietošanai –

    tad tās var radīt atkarību, kognitīvas blaknes un pasliktināt miega kvalitāti.

    Tāpēc benzodiazepīnus drīkst izmantot tikai īslaicīgi un īpašos gadījumos, nevis kā pirmo ārstēšanas līniju.

    Pašnāvības riska un blakussaslimšanu nepietiekama izvērtēšana

    Proti, svarīga kļūda ir tas, ka ne vienmēr sistemātiski tiek novērtēts pašnāvības risks vai līdzās esošās problēmas, piemēram, alkohola lietošana, posttraumatiskā stresa sindroms vai citas psihiskās un somatiskās slimības.

    Šie faktori var būtiski ietekmēt ārstēšanas rezultātu un pacienta drošību.

    Neizvērtē, vai simptomi nav saistīti ar bipolāriem traucējumiem

    Ne vienmēr tiek veikts šāds izvērtējums un tiek uzreiz izrakstīti antidepresanti. Ja antidepresants tiek lietots viens pats, bipolāras depresijas gadījumā tas var izraisīt mānijas epizodi vai stāvokļa pasliktināšanos.

    Psiholoģisko metožu neizmantošana

    Vadlīnijas uzsver, ka ne visos gadījumos uzreiz jālieto medikamenti. Īpaši vieglas un vidēji smagas depresijas vai trauksmes gadījumos efektīvas ir psiholoģiskas intervences: kognitīvi biheiviorālā terapija, relaksācijas metodes, psiholoģiskā izglītošana.

    Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit

    0 komentāri

    Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

    Pievienot komentāru

    Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

    Veselība

    Vairāk

    Receptes

    Vairāk

    Personības

    Vairāk

    Skaistums un mode

    Vairāk

    Bērni

    Vairāk

    Māja un dārzs

    Vairāk

    Izklaide

    Vairāk

    Labākai dzīvei

    Vairāk

    Aktuāli

    Vairāk