Rīga -2°C 
Izpildi testuNovērtē rakstu
-
0
-
1
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
SKAIDRO: Dr. med. JUTA KROIČA
*Rīgas Stradiņa universitātes profesore, Bioloģijas un mikrobioloģijas katedras vadītāja.
*Pasniedz tālākizglītības kursus ārstiem medicīnas mikrobioloģijā, imunoloģijā un virusoloģijā.
*Vairāku grāmatu un daudzu zinātnisko rakstu autore.
*Pati ir vakcinējusies pret Covid-19 un mudina potēties arī citus.
– Profesore, kādi fakti runā par labu vakcinācijai?
– Efektivitāti apliecina citu valstu pieredze. Piemēram, Izraēlā pilnu vakcinācijas kursu ir saņēmuši 56 procenti iedzīvotāju, bet vecumā virs 50 gadiem – pat 88 procenti. Inficēšanās ir strauji kritusies, mirstība – vidēji viens gadījums dienā uz deviņiem miljoniem iedzīvotāju. Līdzīgi dati ir par Lielbritāniju, kur vienu vakcīnas devu ir saņēmuši 51,2 miljoni jeb 75 procenti iedzīvotāju, abas –24,4 procenti. Saslimšanas gadījumu un no kovida mirušo skaits ir krietni samazinājies: vidēji 15 nāves gadījumi dienā uz 68 miljoniem. Gan Izraēlā un Lielbritānijā, gan citviet, kur vērojama saslimstības un mirstības samazināšanās, tiek atcelti daudzi ierobežojumi, cilvēki pamazām atgriežas normālā dzīvē.
Kādi vēl argumenti, ka jāvakcinējas?… Latvijā bijuši vairāki gadījumi, kad koronavīrusa izraisītas infekcijas dēļ grūtnieces zaudē bērniņus. Pēdējā laikā ar kovidu smagi slimo arvien jaunāki cilvēki, un pat bez jebkādām blakus saslimšanām mirst slimnieki vecumā no 40 līdz 59 gadiem. Cīņa par dzīvību ilgst trīs, četras nedēļas un diemžēl var beigties traģiski. Arvien vairāk parādās ārstu ziņojumi par ilgtermiņa sekām pēc kovida izslimošanas. Tie var būt neiroloģiski, psihiski un kognitīvi traucējumi, demence, koncentrēšanās spēju zudums. Biežākās sekas ir nopietni plaušu bojājumi ar elpas trūkumu, matu izkrišana, hronisks nogurums, ožas zudums pat pusgadu pēc pārslimotas infekcijas. Ar sekām var nākties sadzīvot visu atlikušo mūžu, un tās ir daudz nopietnākas par ļoti, ļoti retajām blaknēm pēc potēšanās.
– Imunizācijas valsts padome rekomendē starp pirmo un otro AstraZeneca (Vaxzevria) poti ievērot deviņu līdz divpadsmit nedēļu pārtraukumu, bet kāda IEVAS Veselības lasītāja raizējas, ka viņai uz nākamo poti jāierodas agrāk, pēc astoņām nedēļām.
– Raizēm nav pamata. Izstrādātājs pieļauj samērā plašu amplitūdu – otro injekciju var veikt no sestās līdz divpadsmitajai nedēļai pēc pirmās potes. Pētījumi rāda, ka vakcīna iedarbojas labāk, ja otrā deva tiek saņemta periodā no devītās līdz divpadsmitajai nedēļai, tieši tāpēc tāds ieteikums. Bet arī astotajā nedēļā nebūs par ātru. Īsāks starplaiks varētu būt saistīts ar plānošanu – ar to, kad gaidāms nākamais vakcīnu pievedums.
– Līdzīgi jautājumi izskan arī par Pfizer-BioNTech ražoto vakcīnu Comirnaty: kāpēc Latvijā otro devu potē pēc trim nedēļām, bet Vācijā – pēc sešām?
– Arī te nav pretrunu, jo izstrādātājs nosaka, ka starp pirmo un otro devu jābūt trīs nedēļu pauzei ar iespēju to pagarināt līdz sešām nedēļām. Vācija izvēlējusies maksimālo termiņu, lai iespējami lielāks cilvēku skaits saņemtu vismaz vienu devu, jo, kā liecina Izraēlas pieredze, jau pēc pirmās devas tiek sasniegta aptuveni 50 procentu aizsardzība. Tas pats attiecas uz vakcīnu Moderna.
Latvijas stratēģija atšķiras: lai piegāžu traucējumu gadījumā būtu pilnīga drošība, ka cilvēks otro devu saņems laikus, tā tiek rezervēta uzreiz. Protams, ir objektīvi apstākļi, kad vakcinācija jāpārceļ, piemēram, ja cilvēks potēšanās starplaikā saslimis. Tomēr nevajadzētu cerēt, ka varēs sapotēsies, kad ienāks prātā. Jāsazinās ar vakcinācijas kabinetu un jāvienojas par to, kad un kur tiks saņemta nākamā deva, pretējā gadījumā veidosies haoss, jo vakcīnu loģistika ir ļoti smalks, no sīkiem puzles gabaliņiem veidots plānošanas process.
– Vai var saņemt otro devu arī dažas dienas pirms noteiktā minimālā starplaika, ja, piemēram, paredzams kāds komandējums vai radušies iepriekš neparedzēti apstākļi?
– Jā, ražotāji pieļauj saņemt otro devu četras dienas pirms minimālā termiņa. Ātrāk gan ne, pretējā gadījumā var nebūt pietiekami laba imūnā atbilde.
– Kā rīkoties, ja cilvēks laikā starp pirmo un otro poti saslimst ar kovidu?
– Pēc pārslimošanas otrā vakcīnas deva vienalga jāsaņem – nevajadzētu paļauties, ka pietiks ar slimības radīto imunitāti. AstraZeneca gadījumā stabila imunitāte izveidojas aptuveni trīs nedēļu laikā pēc pirmās vakcīnas devas. Ja potējas ar Pfizer-BioNTech vakcīnu, tad stabila imunitāte izveidojas nedēļas laikā pēc otrās potes, bet, ja ar Moderna, tad jāpaiet divām nedēļām pēc otrās potes.
– Kas notiek, ja pārrāvums starp pirmo un otro devu sanāk lielāks, nekā rekomendē ražotājs?
– Tad jāizvērtē, cik liela ir novirze, jo ražotāji paredz iespēju intervālu pagarināt. Comirnaty jeb Pfizer-BioNTech un Moderna vakcīnu gadījumā laiks ir ierobežotāks, bet AstraZeneca pieļauj plašākas variācijas.
– Kā tad īsti ir: kad veidojas labāka imunitāte – pēc pārslimošanas vai pēc vakcinācijas?
– Pēc pārslimošanas imunitāte pret kovidu saglabājas vidēji trīs mēnešus. Individuāli šis periods, protams, var atšķirties: kādam tās ir pāris nedēļas, citam varbūt ilgāk, pat pusgadu. Pirmajos trīs mēnešos atkārtota inficēšanās ir maz ticama, bet pēc tam var saslimt atkārtoti, tas vairs nav retums. Tāpēc, kad pagājuši trīs mēneši pēc izslimošanas, tomēr ieteicams potēties. To var darīt arī agrāk, pēc diviem mēnešiem. Interesanti, ka cilvēki, kuri izslimojuši kovidu, nav skubināmi potēties, jo otrreiz saslimt negrib. Dati liecina, ka atkārtota infekcija norit smagāk.
Ar vakcīnu mērķtiecīgi tiek radītas antivielas tieši pret to vīrusa virsmas daļu, kas apdraud mūsu organismu, – pret tā dēvēto pīķa proteīnu, kas ļauj vīrusam piesaistīties mūsu šūnām, iekļūt tajās un vairoties. Dažkārt to dēvē arī par S-proteīniem – no angļu valodas vārda spike. Savukārt pārslimošanas gadījumā veidojas arī nosacīti liekas antivielas pret visām vīrusa virsmas sastāvdaļām jeb nukleokapsīdiem, kam imunitātes veidošanā nav būtiskas lomas.
– Vai šobrīd ir lielāka skaidrība par to, cik ilgi saglabājas potes radītā imunitāte?
– Klīniskie pētījumi sākās pirms nepilna gada, līdz ar to informācija tiešām aptver samērā neilgu periodu. Pfizer-BioNTech trešās fāzes pētījumu datu analīze liecina, ka stabila un augsta imunitāte vakcinētajiem saglabājas vismaz sešus mēnešus. Līdzīgi pierādījumi ir arī par vakcīnu Moderna, bet laiks rādīs. Par AstraZeneca ir dati, ka jau pēc pirmās potes noturība sasniedz 16 nedēļas, bet mums jāpatur prātā, ka šī nav galīgā atbilde un uzraudzība turpinās.
– Arvien plašāk izskan runas par to, ka varētu būt nepieciešama trešā deva vai – līdzīgi kā gripas gadījumā – ikgadēja potēšanās.
– Ja izrādīsies, ka imunitāte ir noturīga gadu vai divus, bet kādā brīdī tā sāk kristies, tad tiks lemts jautājums par revakcinācijas jeb trešās devas nepieciešamību. Arī koronavīrusa mutāciju dēļ ir iespējams gan viens, gan otrs scenārijs. Nevarētu teikt, ka vakcinācija ar vairākām devām ir kas unikāls. Piemēram, tagad aktuāla ir potēšanās pret ērču encefalītu: 30 dienas pēc pirmās devas jāsaņem otrā pote, vēl pēc 8–12 mēnešiem – trešā, un tad ik pēc trim vai pieciem gadiem notiek revakcinācija, atkarībā no katra preparāta un cilvēka vecuma. Līdzīgi notiek ar kombinēto vakcīnu pret difteriju un stingumkrampjiem, hepatītu un citām bīstamām infekcijām.
– Ja cilvēks ir potējies vai plāno to darīt pret kādu citu infekciju, piemēram, ērču encefalītu, cik ilgam laikam jāpaiet pirms vai pēc kovida potes?
– Principā vakcinēties var tajā pašā dienā. Bet, lai nevēlamu blakņu gadījumā būtu iespējams izšķirt, kura vakcīna tās izraisījusi, ieteicams ievērot divu nedēļu intervālu. Vienīgais izņēmums, kad jāievēro mēnesi ilgs pārtraukums, ir dzeltenā drudža vakcīna ceļotājiem. Jo tā satur dzīvu, novājinātu vīrusu un ir obligāta, ceļojot uz Centrālamerikas, Dienvidamerikas un Āfrikas tropiskajiem apgabaliem.
Dzīvās vakcīnas izmanto bērnu vakcinācijai pret masalām, epidēmisko parotītu, masaliņām, rotavīrusu un citām infekcijām. Bērnus vēl nevakcinē pret kovidu, tādēļ patlaban tas nav aktuāli. Kovidvakcīnas, gan tās, kuras ir atzītas, gan tās, kuras vēl gaida Eiropas Zāļu aģentūras apstiprinājumu, nesatur dzīvu, novājinātu vīrusu.
– Tomēr dažiem tās šķiet vēl biedējošākas par dzīvajām. No bioloģijas stundām cilvēks miglaini atceras, ka RNS bija saistība ar cilvēka genomu. Tātad izmainīs gēnus!
– Lai vairotos, vīrusiem ir nepieciešamas dzīvas šūnas, neatkarīgi no tā, vai tas ir parasts iesnu vīruss vai tādu smagu infekciju ierosinātājs kā hepatīts, trakumsērga, poliomielīts, HIV, arī Covid-19. Pēc iekļūšanas cilvēka šūnā var būt divi scenāriji. Pirmais: viss vīrusa vairošanās cikls notiek šūnas citoplazmā. Otrs: no citoplazmas vīruss iekļūst šūnas kodolā un replicējas tur. Vīrusus tā arī iedala: citoplazmas vīrusi, pie kuriem pieder jaunais koronavīruss, un kodola vīrusi, piemēram, gripas vīruss, herpesvīruss, HIV.
Vai pārslimotas gripas gadījumā mēs arī uztraucamies par gēnu izmainīšanu, nākamo paaudžu ietekmēšanu un neauglību? Ne taču!
– Vai drīkst kombinēt dažādas potes – pirmo devu saņemt ar vienu vakcīnu, otro – ar citu?
– Ražotāji tādu iespēju neparedz. Vienīgais izņēmums: ja cilvēkam pirmā pote izraisījusi smagu alerģisku reakciju un anafilaksi. Tādas blaknes ļoti retos gadījumos ir novērotas pēc vakcinācijas ar Moderna vai Pfizer-BioNTech. Latvijā šādi gadījumi nav bijuši.
Moderna vai Pfizer-BioNTech vakcīnu sastāvā esošā ziņneša mRNS ir ieslēgta polietilēnglikola jeb PEG nanodaļiņās, un ārkārtīgi retos gadījumos šī viela var izraisīt smagu alerģisku reakciju. Tad gan otrreiz to pašu preparātu nedrīkst saņemt un kopā ar ārstu jālemj, kuru vakcīnu izmantot. Tomēr PEG nav nekas jauns, to izmanto kā caureju izraisošu līdzekli, piemēram, pirms vēdera dobuma izmeklējumiem vai operācijām, tāpat šo vielu iekļauj kosmētikas līdzekļu sastāvā. Ja cilvēkam ir bijusi alerģija pret PEG, jāizvēlas cita vakcīna.
Citādi – kāpēc gan būtu jākombinē vakcīnas, ja Latvijā uzreiz pacientam tiek rezervēta otrā deva?! Tiesa, Lielbritānija februārī uzsāka pētījumu – AstraZeneca miksēšanu ar Pfizer-BioNTech, lai noskaidrotu, vai atšķirīga pirmā un otrā deva var radīt tikpat labu vai pat labāku aizsardzību. Šī ideja radusies kā risinājuma meklējums problēmām ar vakcīnu piegādēm.
– Vieni domā – ja pēc potes ir drudzis un sāp galva, tātad labāk veidojas antivielas. Citi satraucas, ka organisms protestē, tiek noslogots un sensibilizēts pār mēru. Vai blakusparādību esamību vai neesamību var saistīt ar vakcīnas iedarbīgumu?
– Nē, tā nav, vienkārši katrs organisms reaģē individuāli. Parasti vairāk un izteiktākas blakusparādības ir gados jaunākiem cilvēkiem un pēc otrās Pfizer-BioNTech un Moderna devas. Savukārt pēc AstraZeneca kopumā ir mazāk blakusparādību, tomēr biežāk pēc pirmās devas saņemšanas. Izņēmumi var būt visos gadījumos. Ne vecums, ne vakcīnas veids nav noteicošais.
– Daži ārsti pirms vakcinēšanās iesaka lietot paracetamolu un pretalerģijas zāles – profilaksei, ja nu celtos temperatūra, rastos galvassāpes vai alerģiska reakcija. Tāpat pēc potēšanās ar AstraZeneca, lai izvairītos no trombu riska, iesaka lietot Hjertemagnyl vai ThromboAss asiņu šķidrināšanai.
– Noteikti neiesaku tā rīkoties. Pirms vakcinēšanās profilaktiski lietot zāles pret sāpēm, drudzi vai alerģiju nav pamatoti! Lielākajai daļai pēc potes vispār nav nekādu izpausmju. Visbiežāk cilvēki sūdzas par nogurumu, smeldz plecs injekcijas vietā, bet tās nekādā gadījumā nav tādas sāpes, kad būtu jālieto zāles.
Ja būs alerģiska reakcija, tā sāks izpausties pirmo 15 minūšu laikā pēc vakcinācijas, tieši tāpēc šo laiku iesaka pavadīt vakcinācijas kabinetā. Ja cilvēkam iepriekš ir bijusi alerģija pret vakcīnām, tas nav iemesls, lai nepotētos pret kovidu, bet tad ir jāinformē ārsts un daktera uzraudzībā jāpaliek pusstundu. Ja vēlāk sākas drudzis, temperatūra kāpj virs 38 grādiem, ja ir ļoti stipras galvassāpes, tad gan var noderēt iepriekš nopirktais paracetamols.
Arī ar asiņu šķidrināšanu nekādā gadījumā nevajag nodarboties! Ja attīstās kādi īpaši, līdz tam nebijuši un satraucoši simptomi, tad nekavējoties jāsazinās ar ārstu vai neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu. Mediķi atpazīs simptomus un sniegs profesionālu palīdzību, ja tā tiešām būs nepieciešama. Tieši tāpat neko nedos trombocītu skaita noteikšana ik pēc divām dienām. To nevajag darīt.
Visas ļoti retās nevēlamās blakusparādības var attīstīties no ceturtās līdz divdesmitajai dienai.
– Vai cilvēkiem ar novājinātu imunitāti ir jēga potēties? Ir nācies dzirdēt atsevišķu mediķu uzskatus, ka tad neveidosies imūnā atbilde.
– Tādam uzskatam nav zinātniska pamatojuma. Gluži otrādi: ja pacients lieto imunitāti nomācošus medikamentus, piemēram, pēc transplantācijas vai autoimūnu saslimšanu gadījumā, viņam risks slimot smagi vai nomirt no kovida ir daudz augstāks nekā citiem. Ja arī antivielu veidošanās nebūs tik izteikta kā veseliem cilvēkiem, veidosies šūnu imunitāte, kam ir īpaša nozīme tieši vīrusu infekciju gadījumā, un ar to var būt pietiekami, lai inficēšanās gadījumā izvairītos no slikta scenārija. Bet – antivielu testos šūnu imunitāte neuzrādās, un tādēļ antivielu testi tikai daļēji, nepilnīgi liecina par vakcinācijas rezultātā iegūto aizsardzību.
Svarīgi!
1. Informācija par saņemto vakcīnu pret kovidu tiek uzglabāta elektroniski un atrodama portāla www.e-veseliba.gov.lv sadaļā Vakcinācijas dati. Tātad vakcinācijas fakts ir pierādāms arī tad, ja esi aizmirsusi paņemt līdzi potēšanas pasi vai tajā ierakstīta tikai viena no abām saņemtajām devām.
2. Vakcinētājiem dotas 5 dienas, lai ievadītu datus par potēšanu. Tāpēc lieki neraizējies, ja ziņas neparādās tajā pašā vai nākamajā dienā pēc potēšanās.
3. Dažādi sērijas numuri vakcīnas pirmajai un otrajai devai nenozīmē, ka tu katrā reizē saņem kaut ko citu. Sērijas numurs būtībā ir vakcīnas pase, kas nodrošina vakcīnas sastāvdaļu izsekojamību, lai gadījumā, ja vairākiem cilvēkiem, kuri saņēmuši vienas un tās pašas sērijas vakcīnu, rodas kādas nevēlamas blaknes, var lemt par tālākām darbībām.
