Tas ir pats senākais NSPL grupas pārstāvis. Lai gan labi palīdz pret migrēnu un citām galvassāpēm, kā pretsāpju, pretiekaisuma un pretdrudža medikaments aspirīns savas pozīcijas ir zaudējis.
Vairāk to lieto kardioloģijā (mazākās devās) nekā pret sāpēm.
Aspirīnam ir neselektīva iedarbība, kas nozīmē, ka tas sit pa ļoti dažādiem orgāniem un nešķirojot, kuri ir labie un kuri sliktie prostaglandīni. Tā pārmērīga lietošana trombu profilaksei var novest pie kuņģa čūlas un asiņošanas. Taču pastāv iespēja pasargāties no asiņošanas riska, kombinējot to ar protonu sūkņa inhibitoriem, piemēram, omeprazolu.
Aspirīns mēdz izraisīt arī pseidoalerģisku reakciju jeb hipersensitivitāti. Ir diagnoze aspirīna izraisīta astma, jo aspirīns ierosina bronhu spazmas. Grūti paredzēt, cik tas būs nopietni – īslaicīgs elpas trūkums vai tomēr nāksies ārstēties slimnīcā.
Tad piesardzīgi jālieto arī citi NSPL, tostarp ibuprofēns.
Šajā gadījumā labāk izvēlēties koksibus vai paracetamolu, kas pieder pie citas pretsāpju līdzekļu grupas. Ja aspirīnu nepieciešams lietot pastāvīgi, var veikt procedūru, ko sauc par desensibilizāciju, pakāpeniski lietojot mazas devas un organismu ilgtermiņā pieradinot pie šī medikamenta, taču šo metodi gan izmanto tikai tad, ja nav citas alternatīvas.
Lasi izdevniecības «Žurnāls Santa» ✨ZELTA IZLASI✨
















































































