Rīga +17°C 
#MumsIrSpārni
Novērtē rakstu
-
1
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Kas vispār ir pavasara nogurums?
Svarīgi saprast, ko katrs saprot ar vārdu nogurums, tāpēc jāatbild uz četriem jautājumiem.
- Vai man ir miegainība, tātad – vai nogurums ir vēlme ilgāk gulēt?
- Vai nogurums ir nespēja panest fizisku slodzi – ir fiziski grūti izdarīt to pašu darbu, ko darīju?
- Vai man ir elpas trūkums, ejot pa trepēm vai skrienot?
- Vai nogurums ir vienaldzība pret apkārt notiekošo – vai emocionāli ir izsīkums un trūkst motivācijas kaut ko darīt?
Tās ir četras nianses, kā cilvēki saprot nogurumu. Medicīnā eksistē divu nedēļu princips. Ja divu nedēļu laikā, atpūšoties un pamainot savu dienas ritmu, tāpat jūtamies vārgi, tad jāaiziet pie ģimenes ārsta.
Jo nogurums kā simptoms ir sarežģīts, un vajag vairāk laika, lai iedziļinātos un saprastu, kurā virzienā sākt meklēt cēloņus.
Vispirms tā var būt vienkārši sajūta pēc ziemas, un tā pāries. Galu galā, mēs četrus mēnešus dzīvojām aukstā, tumšā gadalaikā, gaismas trūkumā, un tas ietekmē gan bioritmus, gan fizioloģiju.
Otrs faktors ir D vitamīns – lai tas ādā rastos, arī vajadzīga saules gaisma. Trešais faktors ir mūsu paradumi: ziemā saulīte spīd tikai septiņas astoņas stundas, un tās pašas pārsvarā pavadām telpās, turklāt sēžam vairāk nekā vasarā.
Kas vēl? Ziemā arī ēdam citādi, vairāk lietojam gaļu, vairāk pievēršamies treknākam un saldam, nevis zaļumiem, augļiem, dārzeņiem. Tas rada liekus kilogramus un miegainību. Plus vēl uzdarbojas dažādi vīrusi.
Šo visu var nosaukt par ziemas ietekmi, un, lai izkāptu no tās sekām, vajadzīgs laiks.
Mēs nevaram dažās dienās, līdzko parādās pirmā pavasara saulīte, to visu izdzēst kā nebijušu! Lai gan emocionāli dzīvojam ar cerību, ka kopā ar kalendāro pavasari atnāks arī pavasaris mūsos pašos, tomēr uzreiz tas nenotiek un daudziem vajadzīga pāreja.
Vai palīdzēs magnijs?
Magnija parasti trūkst, ja ir hroniskas slimības. Piemēram, aritmija vai diabēts, vai migrēna, vai nieru slimība. Taču magniju asins analīzēs nav vērts noteikt, jo tad, kad magnijs organismā ir kritiski zems, tas redzams šūnās, ne asins serumā.
Ja cilvēkam ir hroniska slimība, varētu ar ārsta ziņu palietot magnija preparātus kursa veidā un neveikt magnija analīzi.
Vēl sportisti varētu lietot magniju kursa veidā, jo viņiem ir liels šī mikroelementa patēriņš. Tāpat izteikta muskuļu slodze vai saspringums, vai krampji kājās varētu būt iemesls, kāpēc magnijs jāpalieto, bet pie parasta noguruma tas tomēr nebūtu īstais.
Un kā ar C vitamīnu?
Uzskati par C vitamīnu laika gaitā mainās. Agrāk domāja, ka tas jālieto profilaktiski, pēc tam – ka profilaktiski C vitamīnu vajag lietot tikai fiziska darba darītājiem, sportistiem, karavīriem. Ķermenī ir vidēji 1,5 grami C vitamīna jeb askorbīnskābes, no kuras 3–4 procenti, tātad 40–60 miligramu, tiek izmantoti ikdienā.
Lai noturētu adekvātu līmeni katru dienu, nepieciešams 60 miligramu dienā nesmēķētājiem un 140 miligramu dienā smēķētājiem.
Tāpat, ja ir hroniskas slimības, piemēram, cukura diabēts. Bet visiem pārējiem C vitamīns papildus jāuzņem vienīgi tad, kad sākas kāda vīrusinfekcija. Tad slimošanas sākumā var lietot augstāku devu – līdz 2 gramiem. Un, lai izvairītos no mijiedarbības, kas veidojas, piemēram, starp askorbīnskābi un B12 vitamīnu, C vitamīns lietojams divas vai vairāk stundu pēc uztura bagātinātāja, kas satur B12.
