Lasi izdevniecības «Žurnāls Santa» ✨ZELTA IZLASI✨ 
Rīga +4°C 
Zilumu var salīdzināt ar grieztu brūci – tā kādu laiku asiņo, tad veidojas asins receklis, kas pārvēršas krevelē, un tam seko sadzīšanas process. Kad mēs uzskrienam, piemēram, asam galda stūrim, notiek līdzīgs process, tikai asins izplūst nevis virs ādas, bet iekšējos audos.
Atkarībā no traumas stipruma veidojas lielāki vai mazāki zilumi.
Ja cilvēks sasitas, zilums uzskatāms par normālu fizioloģisku reakciju. Taču, ja tev ik nedēļu parādās arvien jauni zilumi, bet tu neesi pat fiksējusi, kur varētu būt sasitusies, tā jau var būt nopietnas saslimšanas pazīme. Turklāt jāņem vērā vēl kas: zilumi var izskatīties ne tikai kā lieli zilgani laukumi uz ādas, tie var būt arī kā mazi punktiņi kniepadatas galviņas lielumā. Un tieši pēdējos parasti cilvēki atstāj bez ievērības,
jo pieņem, ka punktiņi liecina par kādu alerģisku reakciju, lai gan patiesībā katrs punktiņš ir mazs zilumiņš.
Tātad, ja zilumi (vienalga – lieli vai mazi) parādās, kad ir neliela trauma vai vispār tās nav, ir jāvēršas pie ārsta, jo tie var liecināt par asins recēšanas problēmām organismā.
Profesore Sandra Lejniece skaidro: asins recēšanas sistēma balstās uz trim lieliem vaļiem. Pirmie ir asinsvadi, otrie – trombocīti (asins šūnas, kas organismā nodrošina asins recēšanas sākuma posmu), bet trešais ir koagulācijas faktori jeb asins olbaltumvielas. Problēmas katrā minētajā posmā var izpausties arī kā zilumu rašanās vai arī asiņošana, piemēram, deguna, smaganu.
Zilums kā slimības simptoms
Asins recēšanas problēmas, pie kurām pastiprināti veidojas zilumi, ir raksturīgi šādām slimībām.
-
Villebranda slimība
Šīs slimības laikā gan vīriešiem, gan sievietēm pastiprināti veidojas zilumi pat pie visniecīgākās traumas. Bērnībā klasiska izpausme ir deguna asiņošana bez redzama iemesla. Pieaugot šie simptomi pāriet, bet sievietēm parādās citi – spēcīga menstruālā asiņošana.
Sandra Lejniece uzsver: liels asins zudums menstruāciju laikā nav uzskatāms par normu.
Tā var būt vienu dienu, taču, ja sievietei mēnešreižu laikā jālieto gan higiēniskā pakete, gan tamponi, asinis izdalās ar recekļiem, ir jāvēršas pie ārsta. Tas, ka arī mammai un vecmāmiņai ir bijušas spēcīgas menstruācijas, liecina nevis par to, ka viss ir kārtībā, bet to, ka, visticamāk, no viņām slimība ir pārmantota.
Jāņem vērā, ka spēcīgo menstruāciju dēļ sievietēm nereti rodas arī anēmija.
-
Oslera slimība jeb asinsvadu trauslums
Asins izplūdumi raksturīgi arī cilvēkiem, kam ir iedzimts asinsvadu trauslums. Tad to sieniņas nepareizi attīstās, veidojas asinsvadu paplašinājumi, kas atgādina zvaigznītes vai zirneklīšus, no kuriem sākas asiņošanas un pa kuriem asinis izplūst apkārtējos audos.
Parasti agrīnā bērnībā šiem cilvēkiem nav nekādu sūdzību. Taču, augot lielākiem, uz ādas sāk parādīties mazi asinsvadu tīklojumi, kas atgādina zirneklīti.
Ar gadiem izmainīto asinsvadu tīklojums kļūst arvien izteiktāks un no paplašināto asinsvadu mezgliņiem sākas asiņošana.
Jo cilvēks kļūst vecāks, jo vairāk ir paplašināto asinsvadu un jo vairāk dažādās ķermeņa vietās sākas spontāna asiņošana. Piemēram, asiņo deguns, smaganas, arī kuņģa zarnu trakts. Šiem simptomiem jāpievērš uzmanība, piemēram, ja urīns ir sārts, tas var liecināt par asiņošanu no nierēm vai urīnceļiem. Ja fēces ir melnā krāsā, asiņošanas var būt saistīta ar kuņģa zarnu traktu.
-
Aknu slimības
Zilumi uz ādas var parādīties arī smagos aknu un infekciju slimību gadījumos. Tad pavadošie simptomi ir arī nespēks, deguna asiņošana. Zilumi parādās tāpēc, ka aknas ražo jau minētās asiņu olbaltumvielas (koagulācijas faktorus), kas iesaistās kopējā asins recēšanas sistēmā. Tiklīdz aknas to vairs nespēj saražot, rodas asinsreces problēmas.
-
Hemofilija
Vissmagākie traucējumi asins recēšanas sistēmā rodas, ja ir hemofilija, kas ir ģenētiski noteikta slimība un var izpausties gan smagā, gan vidējā, gan vieglā formā. Smagākos gadījumos slimību diagnosticē bērnam jau līdz gada vecumam. To var pamanīt, kad mazulis savainojas ar kādu mantiņu, viņam nāk zobiņi, gadās kāda trauma.
Hemofilijai tipiska ir asiņošana locītavās, kas rada ļoti lielas sāpes.
Taču arī tad, ja slimība izpaužas vieglākā formā, hemofilija rada pietiekami lielu diskomfortu, lai tā tiktu laikus diagnosticēta. Taču labā ziņa ir tā, ka šie pacienti atrodas hematologa aprūpē. Lai gan slimība nav izārstējama, šobrīd ir pieejami medikamenti, kas ļauj ar to sadzīvot.
Arī no medikamentiem!
Vēl viena cilvēku grupa, kurai ir lielāks risks uz zilumu rašanos, ir tie pacienti, kas ikdienā lieto medikamentus asiņu šķidrināšanai. Tāds ir aspirīns, klopidogrels, dažādi jaunie medikamenti, ko lieto trombožu ārstēšanai.
Tāpēc, ja ārsts izrakstījis asins šķidrinošas zāles, bet pēc laika pastiprināti veidojas zilumi,
ir jāvēršas pie mediķa, lai precizētu ārstēšanu.
Minētās zāles iedarbojas šādi: asinsvados uz šūnām ir receptori, kurus medikaments bloķē, tādēļ trombocīti vairs nevar salipt tā, lai asins varētu sarecēt, vai arī samazina koagulācijas olbaltumu darbību.
Kādēļ par zilumiem jāuztraucas?
Pat ja runa nav par hemofiliju, kas ir smagākā no asinsreces traucējumu slimībām, zilumu rašanos, īpaši, ja tie rodas bez redzama iemesla, bez ievērības atstāt noteikti nevajadzētu! Sandra Lejniece skaidro: «Zilumi var būt ļoti nopietns simptoms,
jo tieši tādi paši asinsizplūdumi kā zem ādas var veidoties arī iekšējos orgānos, tai skaitā galvas smadzenēs.
Ja šāds asins izplūdums veidojas centrālajā nervu sistēmā, kaut vai tikai centimetru liels, tas var radīt ļoti lielus riskus, pat insultu.»
Asinsreces traucējumi nopietnas veselības problēmas var radīt arī tad, ja pacientam nepieciešams veikt operāciju. Tāpēc par šīm organisma īpatnībām būtu jāzina pacientam un par to jābrīdina arī ārsts, lai operācijas laikā nerastos sarežģījumi.
Kad tad īsti būtu jāmeklē mediķa palīdzība?
«Ja parādās viens zilums un cilvēks nesaprot, kur tas gadījies, to var atstāt bez ievērības. Taču, ja pēc piecām dienām jauni zilumi ir atkal, arī pēc desmit dienām atkal jau tie parādās uz ķermeņa un cilvēks nespēj atcerēties, ka būtu satraumējies, tas jau ir nopietns signāls, ka veselības stāvoklis ir jāpārbauda,» uzsver profesore.
Kādas analīzes jāveic?
Pati svarīgākā ir pilna asinsainas analīze, kurā tiek noteikts trombocītu skaits. Trombocītu funkciju vērtē pēc asiņu tecēšanas laika, un koagulācijas faktoru darbību nosaka ar īpašām analīzēm (APTL, PT).
Ja šajās analīzēs konstatē pārmaiņas, ārsts nozīmē tālāku izmeklēšanu.
Piemēram, ja ārstam rodas aizdomas par Villebranda slimību, analīzes veic vēlreiz, vērtējot Villebranda faktoru un asiņu tecēšanas laiku. Taču jāatceras, ka sievietēm, kas ir reproduktīvā vecumā, visi koagulācijas faktori mainās līdz ar hormonu līmeni organismā, tādēļ, lai precīzi diagnosticētu minēto kaiti, analīzes jāveic cikla piektajā vai sestajā dienā, jo hormonālās pārmaiņas ietekmē arī asiņu recēšanas procesu.
Precīza diagnoze ir ārkārtīgi svarīga, jo ārstēšana katrā no asiņu recēšanas traucējumu slimībām ir atšķirīga.
Turklāt jāņem vērā, ka zilumi var būt arī dažādu nopietnu infekciju pavadošais simptoms. Ir bijuši vairāki gadījumi, kad cilvēkiem, kas sūdzējušies par pastiprinātu zilumu veidošanos, veic asinsanalīzi, kura atklāj, ka trombocītu skaits ir pārāk zems.
Vadlīnijas mediķiem paredz, ka ar šādiem rādītājiem pacients papildus jānosūta izmeklēties, vai viņš nav C hepatīta vai HIV vīrusa nēsātājs. Diemžēl ir bijuši jau vairāki gadījumi, ka pacients vērsies pie mediķa ar sūdzībām par biežu zilumu rašanos, bet viņam atklāj kādu no šīm nopietnajām kaitēm.
